Noslēdzoties slēpošanas sezonai, aizvadītajā pavasarī Žagarkalnā vairāk nekā 10 tūkstošus kubikmetru sniegu sastūma īpašas formas kaudzē. Talkā nākot speciālistiem, kuri būvējuši Phjončhanas olimpisko spēļu snovparku, kalnu pārklāja ar skaidām un apsedza ar speciālu ģeotekstila materiālu.
Atsedzot kaudzi, Žagarkalna speciālisti secinājuši, ka pāri palikuši aptuveni 4000 kubikmetri sniega un karstajā vasarā zaudēti teju 60% no sākotnēji uzkrātā. Kolēģi Somijā, kuri jau vairākus gadus eksperimentē ar sniega uzkrāšanu slēpošanas trasēs, atzinuši - pirmajai reizei rezultāts ir pat ļoti labs.
"Somijā vidēji 40% zaudē. Mums karstuma periods ir garāks, un šī vasara, arī pavasaris un rudens bija siltāks, nekā ierasts. Bet, neskatoties uz to, konstatējām, ka vasaras mēnešos mēs zaudējām 10% mēnesī, pavasarī un rudenī pa 5% mēnesī," stāstīja slēpošanas centra "Žagarkalns" direktors Māris Zvīnis.
Uzkrāto sniegu uz slēpošanas trases izlīdzina aptuveni metra platumā. Pat ja sekos atkusnis un lietavas, sablīvētajam sniegam nekas slikts nenotiks. Nepieciešamības gadījumā to atkal var pārsegt ar ģeotekstila materiālu.
"Šis ir vienīgais variants, kā nodrošināties, lai vienmēr decembrī atvērtu trasi. Pagājušajā gadā mēs arī pirmo trasi atvērām tikai pusjanvārī, tas mums ir nepieņemami," uzsvēra Zvīnis.
Aizvadītajā naktī laika apstākļi bija labvēlīgi, lai sāktu arī jauna sniega ražošanu. Un, kā liecina prognozes, sniega pūšanai nepieciešamie mīnusi saglabāsies visu šo nedēļu.
"Svaigais sniegs ir svaigais, noglabāts viņš ir graudaināks, bet, ja uzšaujam virsū mākslīgo, tad tā kvalitāte ir izcila, bet arī noglabātajam sniegam ir iespējas, kā to kvalitāti uzlabot, to skatās pēc temperatūrām," pastāstīja Zvīnis.
Sniega krājumus nākamajai sezonai Žagarkalnā veidos arī šoziem. Cik lielā apjomā, to gan vēl rādīs laiks. Taču kā vērtē Zvīnis, šī ir vienīgā iespēja, kā Latvijā pagarināt slēpošanas sezonu.
