ĪSUMĀ:
- Pēteris Grīviņš pieveic Mežtakas 19 posmus.
- Starpsezonā popularitāti atkal iemanto dažādi izaicinājumi.
- Globālā pandēmija bez sekām neatstāj arī gargabalniekus citviet pasaulē.
Pēteris Grīviņš pieveic Mežtakas 19 posmus
Latvijā popularitāti iemanto pārgājienu maršruti “Jūrtaka” un “Mežtaka”, no kuriem viens stiepjas gar Baltijas jūras piekrasti no Nidas Lietuvā līdz Narvai Igaunijā, savukārt otrs ved pa takām no Polijas robežas līdz Tallinai. Ārpus Baltijas valstīm “Jūrtakas” maršruts kartēs iezīmēts līdz kontinenta rietumiem Portugālē, bet “Mežtaka” – cauri Vācijai līdz Nīderlandei.
Noslēdzoties taku skriešanas sacensību sezonai, Pēteris Grīviņš izvēlējās sevi pārbaudīt “Mežtakas” 19 pārgājienu posmos no Kornetiem līdz Rīgai, 330 kilometrus noskrienot 40 stundās. Maršruta plānotāji izvēlējušies pieturēties samērā tuvu garākajai Latvijas upei Gaujai, dabas baudītājus vedot cauri Apei, Gaujienai, Strenčiem, Valmierai, Cēsīm, Līgatnei, Siguldai, Rāmkalniem, Vangažiem un Baltezeram. Vien pieci procenti ir asfalta segums, pārējais ir meža takas (60 procenti) un grants ceļi (35 procenti).
Savulaik pasaules orientēšanās čempiona Edgara Bertuka tēvs turēja solījumu un nogāja ceļu no Alūksnes līdz Rīgai. Ejot pa šoseju, ceļš ir par trešdaļu īsāks nekā "Mežtakas" posms.
Vasarā Pēterim Grīviņam 107 kilometru Rīga-Valmiera rekordu (7:59:02) palīdzēja sasniegt atbalsta komanda un trenera Andra Ronimoisa klātesamība sacensību kontrolpunktos. Ultramaratonistam ir arī vērā ņemama pieredze 24 stundu rogainingos un piedzīvojumu sacensībās. Arī šoreiz no pirmajiem soļiem blakus bija Stirnubuka komanda “Pulsometrs.lv” un treniņbiedri no “Supervaroņi”, kā arī draugi no paša veidotās komandas “Surikati”.
Pirmās dienas agrā rītā plkst.7.00 startējot pie Igaunijas robežas, skrējēju pavadīja Matīss Haritonovs, pēc tam Alvis Danovskis. Naktī blakus bija pašmāju vadošie taku skrējēji Anete Švilpe un Andris Ronimoiss. Visu otro dienu līdz finišam skrēja jaunais un daudzsološais Gvido Kalniņš, kopā salasot 116 kilometrus. Aptuveni maratonu no Rāmkalniem līdz Rīgai otrās dienas vakarā līdzi skrēja izlases taku skrējējs Jānis Kūms. Abas dienas blakus bija izlases taku skrējēja Linda Boldāne, kopā salasot 148 kilometrus. Vakara tumšajos posmos vairākus desmitus kilometrus noskrēja dzīvesbiedre Ieva Upmace-Grīviņa.
Pats Pēteris Grīviņš, sevi dēvējot par stafetes kociņu, ko biedri nodod no rokas rokās tālāk nākamajam skrējēju pulciņam, 327,45 kilometrus veica 43 stundās un 15 minūtēs ar vidējo tempu 7:55 min/km, savācot 2272 augstummetrus un iztērējot 23 833 kalorijas. Enerģijas zudumus nepārtraukti uzmanīja vienmēr blakus esošā komanda un atgādināja par ātrajām uzkodām. Lielākajās apdzīvotajās vietās skrējēju sagaidīja nopietnākas maltītes un atpūtas brīži, sasildīšanās automašīnā un pat nelielas 15 minūšu miega pauzes, lai izturētu organisma pārslodzi nepilnu divu diennakšu ilgumā. Četras piecas reizes atpūtas pauze bija nepilnas stundas garumā, divreiz īsāki skriešanas pārtraukumi bija septiņas reizes.
Pēteris Grīviņš finišēja pie Rolanda statujas Foto: Antons Kranga
Posted by ultrataka.lv on Sestdiena, 2020. gada 31. Oktobris
No Raunas nākušajam ultramaratonistam pēc vairāk nekā 300 noskrietiem kilometriem īpašs mirklis bija Halovīna nakts kopbilde Rīgā uz Raunas ielas ar līdzskrējēju pulciņu, kas finiša taisnē bija kļuvis krietni kuplāks un sasniedza divciparu skaitli. Rolanda statuja Rātslaukumā Pēteri Grīviņu sagaidīja ceturksni pēc diviem naktī.
"Man bija divi iemesli, kāpēc šo veicu – egoists manī vēlējās pārbaudīt savas robežas, savukārt altruists vēlējās līdzcilvēkiem parādīt, ka nekas nav zaudēts, mums ir iespēja brīvi kustēties un izdomāt savus izaicinājumus," pēc izaicinājuma veikšanas LSM pavēstīja Pēteris Grīviņš.
Taujāts par pašu skrējienu, ultramaratonists iezīmē gan kristisko brīdi, gan komandas nopelnus projekta realizācijā:
"Protams, bija kritumi un kāpumi. Zemākais punkts bija Strenčos, kur ieskrēju bezspēkā un pavadīju gandrīz stundu mašīnā, mēģinot pagulēt, kas neizdevās, un pārdomājot dzīvi, piemēram, kāpēc man tas vispār vajadzīgs.
Un šis arī bija viens no brīžiem, kad visvairāk novērtēju savu atbalsta komandu – ja man bija brīži, kad vēlējos savu piedzīvojumu beigt, atbalsta komanda man šādas domas izdzina no galvas. Papildus tam pieturpunktos jutos kā F-1 pilots, kas apstājas uz riepu nomaiņu – tiku pārģērbts, man nomainīja zeķes, pabaroja. Šķiet, ka pieturpunktos savu enerģiju vispār neizmantoju – drīzāk uzsūcu no apkārtējiem.
Tas arī ir vissvarīgākais, ko no šī visa esmu ieguvis – kopības sajūtu. Joprojām uzskatu, ka bez taku skrējēju komūnas apkārt, visticamāk līdz finišam tā arī nebūtu nokļuvis."
Iespējams, ka par skrējienu tiks veidots videoklips, jo komandas biedri safilmējuši spilgtākos brīžus ar sporta kameru. Tikmēr var noklausīties 20 minūšu sarunu ar Pēteri Grīviņu pēc ierašanās Rīgā un 315 kilometru noskriešanas.
Starpsezonā popularitāti atkal iemanto dažādi izaicinājumi
Pavasarī LSM tautas sporta pandēmijas apskatā tika vēstīts par dažādiem izaicinājumiem, kuros var pārbaudīt savus spēkus laikā, kad sacensības nav atļautas. Viens no šādiem pārbaudījumiem ir 80 kilometru Sigulda-Rīga, ko nupat nedēļas nogalē 10 stundās un 21 minūtē noskrēja seniores Iveta Šķiņķe un Ilva Kārkliņa. Tādējādi šo izaicinājumu veikuši vairāk nekā 20 skrējēji un skrējējas.
Tikmēr jau pieminētā Linda Boldāne paspēja veikt vertikālo kilometru Cēsu pievārtes Ozolkalnā, nepilnās 78 minūtēs (1:17:54) uzkāpjot 14 reizes kalnu slēpošanas trasē, neklātienes cīņā zaudējot 25 sekundes Anetei Švilpei. Kopējais izaicinājuma veicēju skaits tuvojas 40.
Portāla “VSK Noskrien” izveidotājs siguldietis Signis Vāvere 1. novembra rītu pavadīja Mežaparkā, noskrienot 42,195 kilometru maratona distanci ātrāk par trīs stundām un 40 minūtēm (3:39:24), ne tikai sasniedzot jaunu personīgo rekordu, bet arī par pusotru stundu uzlabojot savu labāko līdzšinējo Rīgas maratona rezultātu.
Aizvadītajā nedēļā no Saulkrastiem līdz Rīgai 57 kilometrus nepilnās septiņās stundās noskrēja Māra Braslava. Savukārt viens no ātrākajiem garo distanču skrējējiem Māris Ābele sevi pirmo reizi pārbaudīja nosacītā ultra distancē, trīs stundās Babītes apkārtnē pieveicot maratonu un tad turpinot līdz 50 kilometriem, treniņskrējienu pabeidzot trīs stundās un 33 minūtēs ar vidējo tempu 4:16/km.
Globālā pandēmija bez sekām neatstāj arī skrējējus citviet pasaulē
50 kilometru speciālists Raivis Zaķis šonedēļ Īrijā skries vietējās sacensībās divreiz īsāku distanci.
Nosacīti virtuālu projektu 1. oktobrī Kauņas apkārtnē uzsāka bijušais ugunsdzēsējs Aidas Ardzijauskas, katru dienu noskrienot vidēji 80 kilometrus, ik dienu sākot aktivitāti septiņos no rīta un tai atvēlot 10–11 stundas. Tā oktobrī tika pieveikti 2494 kilometri 311 stundās, novembrī viss turpinās, un mēneša pirmajās trijās dienās skriešanai atdota 31 stunda, kuras laikā veikti 238 kilometri. Tiesa, vidējais temps mēneša gaitā samazinājies līdz 8 min/km.
Lietuvietim plānots 400 dienās jeb aptuveni 13 mēnešos apskriet virtuāli apkārt pasaulei, veicot 30 000 kilometrus. Virtuāli maršruts ved cauri Eiropai līdz Īrijai, tad abas Amerikas, Austrālija, Krievija un atgriešanās Lietuvā. Klātienē skriešana plānota aptuveni 20 Lietuvas pilsētās, taču pirmajā mēnesī visbiežāk skriets Viļņā.
Skrējējs zināms ar citiem projektiem, kuros šķērsota arī Latvija. 2012. gadā 24 dienās Aidas Ardzijauskas 1089 kilometros apskrēja Lietuvu. Nākamajā gadā 44 dienās veica 3266 kilometru skrējienu apkārt Baltijas jūrai. Vēl pēc gada 5013 kilometros 62 dienās noskrēja populāro maršrutu Losandželosa–Ņujorka. Pāris gadus atpūties, supergaro distanču skrējējs 102 dienas pavadīja 2017.–2018.gada 8000 kilometru projektā Dakāra-Viļņa. Savukārt pērn 74 dienās no Norvēģijas līdz Grieķijai veica 5250 kilometrus. 2015. un 2016. gadā izcīnītas uzvaras Ņujorkas 10 un 6 dienu sacensībās, veicot 1073 un 832 kilometrus. Valsts simtgadē saņemts apbalvojums no prezidentes Daļas Grībuskaites par Lietuvas vārda nešanu pasaulē. Šobrīd ultramaratonists ir ierobežots Lietuvā, taču tas nemazina viņa apņēmību gada laikā nosacīti apskriet pasaulei. 48 gadus vecais skrējējs saskaitījis, ka kopš 1980. gada kopā noskrējis 140 tūkstošus kilometrus.
34 bėgimo diena. Nubêgti 78 km? Būtų buvę daugiau, jeigu būčiau nepamiršęs paleisti savo #suunto po sustojimo...
Posted by Aidas Ard on Otrdiena, 2020. gada 3. Novembris
Tikmēr reālā pasaules apskriešanas projektā kārtējo reizi meties krievs Ruslans Šakins, kurš 2. novembrī uzsāka 1000 jūdžu skrējienu pāri Lielbritānijai. Vēl tikai 25. septembrī skrējējs beidza 144 dienu pārbaudījumu, šķērsojot ASV no Losandželosas līdz Ņujorkai pa vēsturisko “Route 66”. Pirms tam tika noskrieta Japāna, Austrālija, Jaunzēlande, Čīle, Argentīna un Dienvidāfrika. Kopējais projekta mērķis ir noskriet 40 075 kilometrus piecos kontinentos, tā nosacīti apriņķojot Zemeslodi.
Savukārt pasaulē slavenākais taku skrējējs katalānis Kilians Džornets (Kílian Jornet Burgada) pandēmijas laikā no kalnu ultradistancēm sācis sevi pārbaudīt līdzenajos izaicinājumos. Pēc 10 kilometru šosejas skrējiena (0:29:59) kārta pienākusi stadionam, kur tuvākajā laikā plānots diennaktī noriņķot 756 apļus, lai labotu pasaules rekordu - 303,506 kilometrus. Norvēģijā dzīvojošais skrējējs augusta pārbaudes skrējienā sešās stundās veica divu maratona tiesu.
