Vairums tautas sporta sacensību notiek nedēļas nogalēs, izņēmums ir airēšanas maratons “Salacas mauciens”, kurš nemainīgi notiek naktī uz 22.augustu un kopš 2003.gada tikai reizēm risinājies nedēļas nogalē. Ūdenstūristu vidū klīst nostāsti, ka, uzsākot darba attiecības, darba līgumā tiek atrunāts šis datums, taču sacensību vēsturē pieredzēti gadījumi, kad airētāji kādā brīdī pamet laivu, lai uzvalkā steigtos uz tiesas namu, kāzām vai kādiem citiem pasākumiem, kurus darba līgums nespēj ietekmēt.
2017.gads nebija izņēmums un 95 kilometru pārbaudījums risinājās naktī no pirmdienas uz otrdienu. Ja pērn dalībnieki piedzīvoja augstāko ūdenslīmeni sacensību vēsturē, tad šogad bija jārēķinās ar lēnāku Salacas tecējumu, tumsā nepamanāmiem akmeņiem un ilgāku laivā pavadāmo laiku. Salacas augštecē pie Burtnieku ezera īsi pirms tumsas iestāšanās sacensības sāka 17 laivas, divos naktī Staicelē 45 kilometru distanci uzsāka vēl trīs piepūšamās laivas.
Pēc starta šāviena vadību uzņēmās Ilzes Balodes un Jāņa Saulīša divnieks, kam cieši sekoja igauņu puišu tandēms, kurš Mazsalacā pēc 11 kilometriem ieradās minūti aiz līderiem. Pēc 20 kilometriem Igauņi nespēja vairs noturēt vadošās laivas diktēto airēšanas tempu un sāka iepalikt no līderiem. Laivas apnešanas punktā pie Staiceles papīrfabrikas dambja Balodes/Saulīša smaile ieradās plkst.2.08 pēc upē pieveiktiem 49 kilometriem. Igauņi Aivars Tikerbergs (Aivar Tikerberg) un Raivo Manniks (Raivo Männik) kontrolpunktu Staicelē sasniedza 33 minūtes vēlāk un līdz finišam līderiem zaudēja vēl 11 minūtes.
Otru igauņu divnieku Otu Vāli (Ott Väli) un Sīmu Pētri (Siim Peetris) sacenību gaitā apdzina pārī braucošie Gatis Ozoliņš un Andris Stavro, par spīti tam, ka sadursmēs ar akmeņiem upes krācēs apgāzās Ozoliņš, savukārt 13.reizi “Salacas mauciens” dalību ņēmušais Stavro tumsā apskādēja laivu un finišā bijušais žurnālists pasākumu strupi komentēja: “Psihedēlija.”
Nevar nepiekrist, jo, piedaloties šajā maratonā, cīņa nenotiek ne ar konkurentiem, ne ar 95 kilometriem, bet tikai ar sevi un paša apziņu. Pirmās stundas traucē zemu virs ūdens lidojošās mušiņas, pēc tam airēšanu apgrūtina zemūdens akmeņi, kurus nevar pamanīt ar labākajiem lukturiem. Stipras miglas gadījumā lukturi airēšanu apgrūtina un upei pārkrituši koki reizēm pamanāmi brīdī, kad laiva piebraukusi pārāk tuvu.
Rītausmas dzestrumā apziņu ietekmē nogurums un negulētā nakts, tādējādi neizbrīna tēlaini nostāsti par it kā priekša peldošām laivām, krastā redzētiem makšķerniekiem vai pilsētām tukšā pļavā. Turpretī tumsā izpaliek Salacas ielejas dabas parka lielāko vērtību apskate – Sarkano klinšu atsegumi, Skaņaiskalns, Neļķu klintis, Velna ala pie Masalacas. Tiesa, jau gaismā īsi pirms finiša neliels pārbaudījums ir nēģu taču pārvarēšana.
Salagrīvas pilskalnu Ilze Balode un Jānis Saulītis sasniedza plkst.7.01, distancē vienīgie pavadot mazāk par 10 stundām (9:41). Gaidot finiša zupas katlu, uzvarētāji nesteidzās kāpt ārā no laivas un devās līdz nepilnu divus kilometrus attālai Salacas ietekai Rīgas jūras līcī un atgriezās finišā vēl pirms tuvākajiem sekotājiem, lai pavēstītu, ka zemais ūdenslīmenis ietekmējis arī viņus un pie Mērniekiem laiva krācēs, uztriecoties šķērslim, vienā mirklī sagriezusies šķērsām upei. Ilze Balode triumfēja Salacā otro gadu pēc kārtas. Zīmīgi, ka 2011.gadā ar sacensībām "Salacas mauciens" laivotāja sāka krāt ūdensmaratonu pieredzi.
Sacensību rīkotāji un brīvprātīgie līdz otrdienas pēcpusdienai gaidīja izturīgākos airētājus, kuri upē bija pavadījuši vairāk nekā 16 stundas, Salacas pirmo pusi redzot tumsā, otru – gaismā. Upē esošo laivu vidējais pārvietošanās ātrums svārstījās no 5,8 līdz 9,7 kilometriem stundā. Pērn rekordaugstajā ūdenslīmenī trīs ātrākās laivas pārvietojās ar ātrumu virs 11 kilometriem stundā. Šogad piektā daļa startējušo finišu nesasniedza.
Starp divām igauņu laivām trešajā vietā iespraucās Ozoliņa/Stavro laivu pāris. Jāpiebilst, ka 12.augustā Gata Ozoliņa ar Jāņa Baloža kanoe Zviedrijas Dalslandes maratonā palika otrajā vietā 55 kilometru sacīkstē, piekāpjoties citam Latvijas kanoe divniekam, kuru pārstāvēja ārsts Jurijs Seļezņovs un Staņislavs Leščinksis. Savukārt Ilze Plakane un Uģis Gūtmanis ierindojās piektajā vietā abu dzimumu smailīšu klasē.
Titulu "Sieviete lauva" šogad ieguva Signe Musule, kura kopā ar Arni Rozenfeldu ierindojās 7.vietā.
Nākamā iespēja kāpt laivā tautas sporta sacensībās būs ceturtdienas, 24.augusta vakarā plkst.19 Rīgā, kur ar sesto posmu noslēgsies Lucavsalas airēšanas seriāls.
Varētu jautāt, kas kopīgs Lucavsalai, Rāznas mežiem, Ogres Zilajiem kalniem un Burtnieku ezeram? Atbilde slēpjas četrās nakts sacensībās vienā nedēļas laikā, sākot no Latvijai veiksmīgā pasaules čempionāta rogainingā un un piedzīvojumu sacensībām “xRace” Lucavsalā līdz visas Salacas noairēšanai vienā naktī.
Tikmēr Ogres Zilo kalnu virzienā skatās MTB riteņbraucēji, jo sestdien, 26.augustā tur sāksies 24 stundu pārbaudījums, kas vienlaikus būs arī viens no diviem Baltijas kausa posmiem šajā riteņbraukšanas disciplīnā.
Divas dienas līdz startam diennakts velobraucienam pieteikušies 27 vīrieši un piecas sievietes, kā arī 26 divnieku un četrnieku komandas. 10 braucēji izmēģinās spēkus sešu stundu pārbaudījumā. Lai diennakti ilgais izturības brauciens “Minies 24 stundas brīnumzemē” aptuveni 10 kilometru garajā aplī būtu aizraujošāks, sacensību rīkotāji piedāvā arī cīnīties vairākos mikromačos, piemēram, par ātrākajiem apļiem 24 stundu laikā vai par “Trakuma kausu”, ko varēs izcīnīt nakts stundās no plkst.24 līdz plkst.6 visātrāk nobraucot trīs apļus.
