ĪSUMĀ:
- Rozentāla skriešanas svētki atgriežas pavasarī un atklāj sezonu
- Artūrs Bareiķis labo Latvijas rekordu 50 kilometru skrējienā
- Linda Boldāne triumfē 104 kilometru distancē Slovākijas kalnos
- Elvijs Menniks ar 221 kilometru uzvar 24 stundu skrējienā Itālijā
- Pēc pieciem posmiem noslēdzas "Noskrien Ziemu" karuselis
- Šonedēļ startē taku skriešanas seriāla "Stirnubuks" 10.sezona
- Teju bez atelpas sacensties turpina rogaininga cienītāji
- Aprīlī sezonu sāks ultramaratonisti ar riņķošanu ap Māras dīķi
- Pirmās sacensības tuvu arī triatlonistiem, riteņbraucējiem un airētājiem
Rozentāla skriešanas svētki ievada sacensību sezonu
Globālajai pandēmijai atkāpjoties, sacensības atgriezušās ierastajās vietās kalendārā, un pasākumu rīkotāji starpsezonā izsludinājuši visus lielākos notikumus tautas sportā. Pēdējos trijos gados sacensības pavasarī bija gandrīz neiespējamas ierobežojumu dēļ, bet šogad kā sezonas atklāšanas pasākums marta vidū atgriezušies Rozentāla skriešanas svētki, kas šogad notika septīto reizi. Skrējiens 18. martā notika tieši gleznotāja Jaņa Rozentāla dzimšanas dienā.
10 kilometru distancē triumfēja vieglatlēts Uģis Jocis (0:32:14) no Turlavas, demonstrējot lielisku atgriešanos pēc traumas. Cīņa par trijnieku sertificētajā trasē Saldus ielās bija sīva, un pusminūtes laikā finišu sasniedza gan no Lietuvas ieradies Ukrainas pārstāvis Vitālijs Kuzņecovs (0:32:29), gan gulbenietis Kristaps Vējš-Āboliņš (0:32:42), atgriežoties apritē pēc četru gadu diskvalifikācijas.
Sieviešu konkurencē pārējām skrējējām netverama bija rīdziniece Jeļena Ābele (0:36:47), kura LSM.lv apstiprināja, ka gatavojas 7. maija startam Rīgas maratonā.
Tādējādi varam nosaukt pirmo pretendenti čempiones titulam Latvijas čempionātā (LČ) maratonā.
Tāpat kā vīriem, arī dāmu ieskaitē otrā vieta tika Ukrainai, Veronikai Kalašņikovai (0:39:11) no Harkivas pārspējot Madaru Frēlihu (0:42:32) no Ventspils.
Piecu kilometru skrējienā ātrākie bija lietuvietis Deivids Rostoks (0:16:43) un juniore Diāna Bičkovska (0:20:21) no Rīgas skriešanas skolas "Arkādija". Spraigajā divu kilometru skrējienā, aizmirsis mājās skriešanas apavus un skrienot mammas kedās, triumfēja jaunietis Dāvis Pankoks (0:07:31) no Liepājas. Savās mājās ar vienādu rezultātu (0:08:53) uzvaru dalīja saldenieces Anna Frolova un Samanta Turka. Ieskaitot bērnu distances, Rozentāla skriešanas svētkos startēja ap 1000 skrējēju.
Šajā nedēļas nogalē skrējēji bija devušies uz sacensībām arī ārpus Latvijas, lai startētu maratonos Barselonā, Romā un citās vietās. Tā, piemēram, Antarktīdas maratona uzvarētāja Evija Reine nedēļas nogalē atzīmējās ar savu 44. maratonu Kipras pilsētā Limasolā. Pēc dažām nedēļām liepājniece dosies Ziemeļpola virzienā.
Otro gadu pēc kārtas Itālijas 24 stundu skrējienā uzvar Latvijas pārstāvis
Tikmēr pērnā gada pagalma ultras uzvarētājs Elvijs Menniks nedēļas nogalē Itālijā plūca uzvaras laurus Itālijas 24 stundu skrējienā ar 221,798 pieveiktiem kilometriem. Pirms gada šajā pašā sešu dienu skriešanas festivālā diennakts skrējienā ar 185,022 kilometriem uzvarēja Artis Zariņš.
Pirmais latvietis noskrien 50 kilometrus ātrāk par trim stundām
Pirms nedēļas Latvijas rekordu 50 kilometru skrējienā laboja Artūrs Bareiķis (2:59:01,1), startējot ASV atklātajā čempionātā. Sazinoties ar skrējēju, latvietis atklāja, ka galvenais mērķis bija noskriet distanci ātrāk par trim stundām: "Īstenība bija plāns skriet Tokijas maratonu, bet februārī divreiz saslimu un nācās samainīt plānus. Izvēlējos skriet 50 kilometrus. Tā kā man patīk auksts laiks, tad zināju, ka martā Ņujorkā gaisa temperatūra būs mīnusos, un tad zem trim stundām var noskriet. Katrā aplī centos ielikt aptuveni 20 sekundes papildu laiku, lai gadījumā, ja pēdējos 10 kilometros kaut kas notiek, ir kāda rezerve. Tā arī sanāca, 39. kilometrā dabūju vēdersāpes kreisajā pusē, un tad ātrums ievērojami samazinājās, bet tad jau uzdevums bija tikt līdz finišam ātrāk par trim stundām. Man vēl nav daudz pieredzes 50 kilometros, jo arī šoreiz izlietoju tikai divas sporta enerģijas želejas. Esmu priecīgs, ka sanāca noskriet zem trim stundām, un paldies manam trenerim Valērijam Žolnerovičam. Nekad nevar zināt, kā ies tajā dienā. Pagātnē man ir bijušas divas izstāšanās un abas reizes, kad bija karsts laiks. Es domāju, ka karstums nav man piemērots."
Skrējējam, kurš pērn startēja vairākās sacensībās Latvijā, izdevās samērā vienmērīgs skrējiens, jo pirmās puses 25 kilometru rezultāts (1:28:14) daudz neatšķiras no veikuma otrajā pusē (1:30:47).
Artūra Bareiķa sasniegums nebija vienīgais Latvijas rekords aizvadītajā starpsezonā. Pirms mēneša LSM.lv vēstīja par Dmitrija Serjogina panākumu pusmaratonā (1:04:23) Spānijā, kas ir sportista mītnes zeme ziemā pēdējo gadu laikā. Tiesa, 30 gadu vecumu sasniegušais vadošais garo distanču skrējējs pagaidām ir izvairīgs sarunās par kroņa distances maratona nacionālā rekorda labošanu tuvākajā laikā.
Tikmēr Vīnē dzīvojošā Latvijas ultragaro distanču skrējēja Diāna Džaviza pēdējo nedēļu laikā divreiz pieveica maratona distanci ātrāk par trim stundām, arī šogad saglabājot ātrākās skrējējas statusu šajā disciplīnā vismaz līdz maija sākumam, kad risināsies Rīgas maratons.
Linda Boldāne trimfē Slovākijas kalnos
Gandrīz vienlaikus ar Artūra Bareiķa panākumu Linda Boldāne pārliecinoši uzvarēja 104 kilometru taku skrējienā Slovākijā, 3270 augstummetrus savācot 11 stundās un 45 minūtēs (11:45:36). Tuvākā sekotāja finišu sasniedza viarāk nekā divas stundas vēlāk, bet absolūtajā vērtējumā priekšā bija vien divi vīrieši. Starptautiskās taku skriešanas asociācijas (ITRA) veidotajā rangā panākums novērtēts ar Latvijas skrējējām nebijušu 751 punktu daudzumu un Lindu Boldāni paceļ uz pirmo vietu pašmāju reitingā.
Pēc pandēmijas atgriežas seriāls "Noskrien Ziemu"
Visas starpsezonas garumā skrējēji piedalījās seriālā "Noskrien ziemu", kas atgriezās pēc pandēmijas ar pieciem posmiem Priekuļos, Salacgrīvā, Koknesē, Kuldīgā un Siguldā. Sestajā sezonā sporta distancē uzvarēja orientēšanās sportam tuvu stāvošie Uldis Upītis un Irita Puķīte. Tautas klasē visvairāk punktus savāca kuldīdznieks Kristaps Bērziņš un līdzšinējā vadošā taku skrējēja Anete Švilpe, kuras sezonu šogad ietekmēs ģimenes plāni.
Stirnubuka cilts sāk 10.sezonu ar vairākiem jauninājumiem
Svētdien, 26. martā, vairāki tūkstoši taku skrējēji Pierīgas sporta kompleksā "333" atklās seriāla "Stirnubuks" sezonu, kas šogad plānota pirmspandēmijas tradīcijās ar septiņiem posmiem. Nav bijis tāds gads, kad "Stirnubuka" dalībnieki neizbaudītu Gaujas takas, tāpēc 22. aprīlī taku skrējēji pulcēsies Valmierā. Jubilejas 50. posms Ogrē tiks atzīmēts ar nebijušiem startiem krēslas laikā, savukārt 1. jūlijā garā Vilka distance savu ceļu uz Opekalnu Alūksnes pusē sāks no Munameģa Igaunijā. 12. augustā biedrība "Engures sportam" aicinās uz balli Šlokenbekas pilī, atzīmējot pirmo "Stirnubuku" sanākšanu 2014. gada 23. augustā. Savukārt sezonas izskaņā 9. septembrī un 7. oktobrī taku skrējēji pulcēsies pie Raiskuma ezera Cēsu pusē un Sabiles vīna kalnos.
Lai nešķistu, ka jūnijs taku skrējējiem būs tukšais mēnesis, teju vistreknāk kalendārā atzīmējams 10. jūnijs, kad vadošie sportisti Latvijas izlasē aizstāvēs valsts godu pasaules čempionātā (PČ) Austrijas Alpos pie Insbrukas. Savukārt mājās palikušie pulcēsies skarbajā Vilkaču maratonā, kur 13 apļos mēģinās pieveikt ne tikai 42,195 kilometrus, bet arī 2000 augstummetru summu.
Rudens sacensību ciklā atzīmējams 23. septembris, kad risināsies Siguldas kalnu maratons (SKM), kas šogad Latvijas čempionāta zīmē risināsies 20. reizi.
Savukārt 14. oktobrī no Sauriešiem uz Ērgļiem pa veco dzelzceļa līniju taku skrējēji veiks 84,4 kilometru dubultmaratonu "Taisnais".
Ar 12 stundu riņķošanu ap Māras dīķi sāksies ultramaratonistu sacensību sezona
Asfalta skrējējiem nākamais starts pēc Rozentāla svētkiem gaidāms 1. aprīlī ar 12 stundu riņķošanu apkārt Māras dīķiem Pārdaugavā Rīgā. Šī būs arī ultramaratonu sezonas atklāšana, kam pēc dažām dienām Lieldienās sekos pirmais klātienes pagalma ultraskrējiens "Lūša pēdās", kas 7. aprīlī risināsies Jēkabpilī.
Kovidpandēmijā "Backyard Ultra" attālinātais formāts guva ievērojamu popularitāti visā pasaulē, dalībniekiem pašiem sev ērtā vietā ik stundu sākot 6,706 kilometru skrējienu. Ilgākās sacensības pērn klātienē sasniedza trīsciparu stundu skaitu. Latvijā trīsreiz risinājās "Supervaroņu treniņu" rīkotais attālinātais sacensību formāts, gūtos ieņēmumus novirzot Latvijas taku skriešanas izlasei un Ukrainai.
Ne gadu neizlaižot, šogad 10. reizi pēc kārtas skrējēji 3. jūnijā mēros 107 kilometru ceļu no Rīgas uz Valmieru. Pirmo reizi sacensībām piešķirta Starptautiskās ultraskrējēju asociācijas (IAU) sudraba kvalitātes zīme "Silver Label". Arī šoreiz skrējiensoļojumam būs labdarības statuss un līdzekļi tiks vākti piecgadīgā valmierieša Eliasa Kupriša rehabilitācijai pēc mugurkaula operācijas.
5. novembrī Indijā risināsies PČ 50 kilometru skrējienā, savukārt 2. decembrī Taivāna uzņems pasaules labākos diennakts skrējējus. 24 stundu rekords (319,614 km) pieder lietuvietim Aleksandram Sorokinam, kurš aicina 14. maijā Viļņā vērot pašam piederošā 100 kilometru pasaules rekorda (6:05:41) pārspēšanas mēģinājumu.
Līdz tam Latvijā būs jau aizvadīti arī pirmie pusmaratoni, kuru sezona sāksies 30. aprīlī Aizkrauklē, kam sekos 13. maijs Salaspilī, 9.–10. jūnijs Liepājā, 29. jūlijs Jelgavā, 5. augustā Kuldīgā, 19. augusta šķēršļu pusmaratons Rīgā, 2. septembrī Valmierā. Protams, lielākā vērība no pusmaratoniem tiks pievērsta
septembra izskaņā Rīgas ielās notiekošajam pirmajam PČ, kur kopā ar valstu izlasēm vienā distancē varēs doties jebkurš, startējot masu skrējienā.
No asfalta skrējieniem vēl pieminams 19. augusta Piltenes 10 kilometru sacīkstes, kurām tradicionāli būs LČ statuss. Neformālā gaisotnē dažādi skrējieni risināsies daudzās apdzīvotās vietās Latvijā. Galvaspilsētā iecienīts vasaras seriāls ir "Izskrien Rīgu", kur 10 kilometrus šogad varēs veikt 8. jūnija Mežaparka estrādē, 29. jūnijā pie Salu tilta, 20. jūlijā Grīziņkalnā, 3. augustā Botāniskajā dārzā un 24. augustā Uzvaras parkā. Otro sezonu Ventspils maratons pārcēlies no vasaras saulgriežiem uz rudens pirmā mēneša vidu un šogad plānots 16.septembrī.
Rogaininga cienītāji sezonu atklāja jau februārī
Ja riteņbraucējiem līdz sacensību sezonas sākumam vēl jāpaciešas līdz aprīlim un populārais Rīgas velomaratons ielu remontu dēļ pārcelts uz septembri, tad rogaineriem pirmās kontrolpunktu medības piedzīvotas jau februāra beigās Embūtē, un šajās brīvdienās Strenču puses dabas aizsargājamajā teritorijā "Ziemeļgaujā" aizvadīts "Zaķu rogainings". Nākāmās rogaininga sacensības dalībniekus pulcēs marta pēdējā nedēļas nogalē Baldonē, kam sekos 22. aprīļa Liepājas kanālu rogainings un 21. maija Rīgas lidostas rogainings.
Jūlija beigās ASV pavalstī Kalifornijā sabrauks PČ dalībnieki, bet krietni tuvāk Somijā 9.–10. septembrī tiks noskaidroti Eiropas labākie sporta veida pārstāvji.
Pirmie pasākumi arī triatlonistiem, gatavībā riteņbraucēji un airētāji
Sacensības pārklājas ne tikai "Stirnubuka" un rogaininga auditorijai. Šajos pašos datumos, 25. martā un 22. aprīlī, sezonu sāks triatlonisti ar akvatlona sacensībām Jelgavā un Siguldā. Protams, peldēšana baseinā nav triatlona klasika, tāpēc līdz atklātiem ūdeņiem Liepājā būs jāsagaida 3. jūnijs. Vasaras pirmajā mēnesī plānotas sacensības arī Alūksnē un Daugavpilī. Nopietnākās sacensības iecerētas jūlijā, kad mēneša pirmajā datumā sporta veida cienītāji pulcēsies teju triatlona kulta vietā pie Vaidavas ezera.
Savukārt 9. jūlijā sesto reizi risināsies Smiltenes triatlons, kurā noskaidros valsts čempionus prestižajā vidējā distancē.
Mēnesi vēlāk, 12. augustā, Mežaparka estrādē sabrauks Rīgas triatlona dalībnieki, kuru vidū būs arī Eiropas juniori. Ceļu uz Parīzes olimpiskajām spēlēm turpinās bruģēt arī Latvijas cerība Artūrs Liepa.
Tikmēr airēšanas maratonu cienītāji, sagaidījuši ledus iziešanu, sākuši gatavoties pavasara svarīgākajām sacensībām, kas nākammēnes risināsies Igaunijā.
Riteņbraucējiem pirmo reizi tiks organizēts LČ ar "gravel" tipa velosipēdiem, kuri pēdējos gados iemantojuši popularitāti visā pasaulē. Garo distanču cienītāji maija pirmajās piecās dienās pa Kurzemes piekrasti noslēgs braucienu apkārt Latvijai, divas trešdaļas no 1836 kilometriem veicot iepriekšējos divos gados, atzīmējot valsts atjaunošanas gadadienu. 8.ūlijā veloceļotājs Krišjānis Ratiniks piedāvās interesentiem veikt savu pirmo 500 kilometru ultrabraucienu, bet mēneša beigās 21.-23.jūlijā sesto reizi "Velomens" rīkos "Velorealitāte 2023", kas šoreiz sāksies un noslēgsies vienā vietā - Siguldā, bet, apmeklējot vairākus trošu tiltus Vidzemē, katram dalībniekam paša izplānotā maršrutā būs jānobrauc aptuveni 330 kilometri 42 stundu laikā.
