Projekta atbalstītājs “Swedbank” valdes loceklis Ansis Grasmanis intervijā Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāmā" skaidro, ka brīdī, kad "Swedbank" kļuva par Dziesmu un deju svētku lieldraugu, gribējies palūkoties uz šo tradīciju plašāk, pievēršot uzmanību tiem, kuri stāv aiz dziedātājiem un dejotājiem svētkos, - meistariem, kuri dziedātājus un dejotājus ir apģērbuši, apāvuši 30 tūkstošus kāju, izšuvuši villaines, noauduši brunčus un izkaluši saktas.
"Labi ir tas, ka šī iniciatīva veicinās vēl plašāku meistaru atpazīstamību tieši mūsdienu saziņas kanālos, kā piemēram, "Facebook" lapā vai šajā meistaru reģistrācijas portālā, kas nav tikai informatīva lapa, bet ir kā palīglīdzeklis meistaram sevi parādīt un arī apgūt tās iemaņas, ko prasa mūsdienu saziņas līdzekļi," intervijā norāda LNKC Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, uzsverot, ka meistaru popularizēšanas iniciatīva un portāls latvijasmeistari.lv nav domāts Latvijas simtgadei vai vienam gadam, bet tas ir ilglaicīgs projekts.
"Skatoties no finanšu puses un ilgtspējības, meistariem šodien ir jādzīvo šodienas apstākļos," piebilst Grasmanis. "Principā mēs redzam divus variantus - vai nu ir kāds atbalsts no valsts vai kāda cita, vai tam meistaram ir jādzīvo šodienas tirgus apstākļos."
"Ar platformu mēs gribējām gan radīt lielāku pieprasījumu no sabiedrības puses, lai tie meistari nāktu un būtu redzami, gan meistariem iedot tās prasmes, tos rīkus, lai viņi var modernajā digitālajā vidē darboties un savu preci pārdot," turpina Grasmanis, solot turpmāk attīstīt un paplašināt digitālās platformas iespējas.
