Horizontāli un vertikāli, no dēlīšiem un mietiņiem, no zariem un resniem stabiem – posmu pa posmam trīs gadu laikā Pitraga ciema „Krogu” māju saimnieks pats savām rokām izveidojis 27 senā lībiešu krasta žogu paraugus. Informāciju vācis internetā un pētījis senās fotogrāfijās.
Lai gan žogu veidošanas process nav sarežģīts, tomēr rokas jūt, ka ir jāpastrādā. "It kā jau labāk būtu tas egļu koks, bet egles mums šeit tuvumā nav, tad mēs izmantojam priežu stabus. Agrāk, vēsturē rakstīts, ka taisīja no kadiķiem, no ozoliem. Pie mums tā manta ir ļoti dārga un kadiķi ir aizsargājami, tad mēs vienkārši taisām no tā, kas ir," stāsta kultūras zīmes "Latviskais mantojums" ieguvējs Andris Antmanis.
Lībiskās saknes Andrim ir no mammas puses. Žogu savulaik viņš izvēlējās veidot pats savas saimniecības vajadzībām, taču, Dundagas tūrisma speciālistu mudināts, viņa hobijs izvērtās daudz nopietnāks.
Tagad tūristi pie viņa brauc baudīt ne tikai zivju kūpināšanas procesu, bet arī novērtēt lībiešu žogus. "Viņi saka, ka daudz ir redzējuši šos posmus kaut kur tādā veidā kā žogus kaut kur uztaisītus, bet nekur nav bijis tā, ka katrs posms ir savādāks un līdz ar to tas kopsaucējs ir tāds ļoti patīkams," spriež Andris Antmanis.
Lauku tūrisma asociācijas vēlmei pieteikt Andra veikumu kultūras zīmes „Latviskais mantojums” saņemšanai viņš pats sākotnēji pretojies. Komisija Andri tomēr izvēlējusies, jo viņš pats pēc savas iniciatīvas izveidojis lībiešu sētas paraugus. Tas nav ne viņa darbs, ne publisks muzejs, par ko saņemtu finansējumu.
"Andra darbs ir ļoti unikāls, un es nezinu otru tādu objektu Latvijā," pavēstīja “Lauku ceļotāja” mārketinga speciāliste Elīna Sofija Kalēja. Darba novērtējums visas Latvijas mērogā ir likumsakarīgs rezultāts Andra strādīgumam, neatlaidībai un priekam par savu darbu – tā atzīst Dundagas novada tūrisma un informācijas centra vadītāja.
Dundadznieki kultūras zīmi saņēmuši otro reizi, un tas ir ieguvums visam novadam. "Citi skatās no šiem labajiem piemēriem, domā, ko tad es varētu vēl arī savā saimniecībā tādu izdarīt labu, kas padarītu šo saimniecību pievilcīgāku," sacīja Dundagas novada TIC vadītāja Alanda Pūliņa.
Kultūras zīme „Latviskais mantojums” šogad pasniegta 14 lauku tūrisma uzņēmējiem par latviskā mantojuma vērtību saglabāšanu un daudzināšanu.
