Monopols

Dronu izpletņlēcējs Ingus Augstkalns: mans virsmērķis ir nokļūt kosmosā

Monopols

Uzdrīkstēties dibināt uzņēmumu Latgalē: uzņēmēja Inta Rozīte

Ilze Neimane-Nešpora: Mums ir liela kapu kultūra, bet nav miršanas kultūras

«Hospiss.lv» izveidotāja: Skan mūzika, ir ziedi un nav izmisuma – nāve var būt citāda

Kamēr citur Eiropā hospisa sistēmu, kas parūpējas par cilvēkiem, kuriem šajā pasaulē atlikuši mazāk kā seši mēneši, uztur par valsts naudu, Latvijā šo situāciju var aprakstīt ar terminu "izmisuma zona", jo mums ne tikai nevienā slimnīcā nav atvadu telpas, bet arī netiek atbalstīta aprūpe mājās, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" uzsvēra labdarības organizācijas "hospiss.lv" izveidotāja un balvas "Latvijas lepnums 2020" ieguvēja Ilze Neimane-Nešpora. Viņa uzskata, ka pieredze rāda, ka nāve var būt citāda.

Eiropas Pilsoņu balva ir Eiropas mēroga apbalvojums, ko Eiropas Parlaments piešķir personām, grupām vai organizācijām par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu. Šoruden par savu sirdsdarbu to saņēmusi labdarības organizācija "hospiss.lv", kas rūpējas, lai ikvienam būtu iespēja cieņpilni aiziet no dzīves.

Eiropas Pilsoņu balvas 2022. gada medaļu nodibinājumam "Hospiss.lv" pasniedza par pilotprojektu hospisa aprūpei pacienta dzīvesvietā.

"Hospiss nozīmē aprūpi cilvēkam, kuram paredzētā dzīvildze ir ne vairāk kā seši mēneši. Visā pasaulē šo sistēmu dēvē par hospisa sistēmu – tās ir speciāli tam dizainētas un celtas mājas, un hospiss ir arī sistēma, kas ienāk mājās," skaidroja Neimane-Nešpora.

 "Ja ģimene ir gatava palīdzēt, izvadīt, būt blakus, tad hospisa komanda ienāk cilvēka dzīvesvietā, lai mūsu tuvinieki mūsu klātbūtnē, mums esot līdzās, varētu cieņpilni pavadīt savas pēdējās nedēļas vai dienas," viņa turpināja. 

Pirmo 12 pacientu aprūpe bijusi par cilvēku ziedoto naudu, bet 2021. gadā Labklājības ministrija novirzīja šim pilotprojektam līdzekļus, lai 10 cilvēki mēnesī varētu cieņpilni mirt savās mājās. 

"Uz šo brīdi jau ir 130 citādas nāves. Visi šie stāsti ir aizkustinoši, un visi ir "izmisuma zonas" izbeigšanas stāsti. Viens no stāstiem bija tik aizkustinošs, ka meitene uzrakstīja šo pieteikumu, to izvērtēja Latvijā un Eiropā, un piešķīra mums balvu," stāstīja Neimane-Nešpora.

Viņa atklāja, ka, saņemot balvu Eiropas Parlamentā, daudzu valstu pārstāvji bijuši pārsteigti, ka brīvprātīgie ieguvuši balvu par šādu darbošanos, jo tai būtu jābūt valsts funkcijai.

"Eiropā ir tikai divas valstis, kur šī sistēma nav valsts finansēta, tā ir Latvija un Slovēnija. Tā kā mēs ļoti, ļoti ceram, ka ne jau šīs balvas, bet šie cilvēkstāsti un mūsu visu sabiedrības spiediens kalpos par pamatu tam, ka Latvijā būs šī sistēma," bilda Neimane-Nešpora.

Šobrīd situācija ir tāda, ka 31. decembrī pilotprojekts beidzas, un pagaidām nav skaidrības, kas būs tālāk.

"Tas nozīmē to, ka mēs atgriezīsimies tur, kur mēs bijām 20 gadus," uzsvēra Neimane-Nešpora.

"Hospiss – tā ir sistēma. Tieši tāda pati sistēma kā veselības aprūpe, tā ir tieši tāda pati sistēma kā dzemdniecība, bet par to otro galu, par to, ka mēs mirstam un mēs visi esam mirstīgi, un tā ir vienīgā lieta, kas mums visiem ir garantēta, par šo nav rūpju," viņa skaidroja. 

Tāpat Neimane-Nešpora uzsvēra, ka pilotprojekta darbība pierādījusi, ka hospisa aprūpe mājās valstij izmaksā divas reizes lētāk nekā tad, ja šīs sistēmas nav. Viņa arī vērtēja, ka slimnīcas nav vieta, kur lēnām mirt smagi slimiem tuviniekiem, bet šī jautājuma risināšanā būtiska ir attieksme.

"Kāpēc Latvijā nāve, miršana ir tāda stigmatizēta, kāpēc mēs par to baidāmies runāt? Mums ir tik lieliska kapu kultūra, mums nav miršanas kultūras," viņa vērtēja. 

"Filmās redzam, ka kāds mirst skaistā gultā un tuvinieki metas atvadīties. Vai jūs zināt kādu šādu stāstu savā pieredzē? Vai jūs kādreiz esat zinājuši, kad mirs Zentas tante vai Ernesta onkulis? Jūs vienkārši to nezināt, tas notiek un viss, vienkārši tiek paziņots. Mums nevienā slimnīcā nav pat atvadu telpas. Nevienā Latvijas slimnīcā," uzsvēra Neimane-Nešpora. 

Pasaulē tikmēr hospisos ir zāles, kur nomirušā ķermenis atrodas pietiekoši ilgu laiku, lai visi varētu atvadīties, skan mūzika, ir ziedi un nav izmisuma. Neimane-Nešpora vērtēja, ka hospisa sistēmas trūkums Latvijā ir saistāms ar ierēdņu neizdarību, ar iniciatīvas trūkumu, jo pilotprojekta laikā biedrība jutusies viena, nav jutusi ierēdņu ieinteresētību.

"Tas mums liekas tiešām dīvaini, ka Latvijā 20 gadu laikā mēs neesam tikuši tālāk par darba grupām, kurās tiek apspriestas definīcijas, kas ir hospiss un kas ir paliatīvā aprūpe, ja visā pasaulē veiksmīgi strādā šī sistēma," uzsvēra Neimane-Nešpora.  

Tāpat viņa atklāja, ka pastāv tāds "cienījamas nāves indekss" par cilvēkiem pieejamā atbalsta kvalitāti mirstot. Starp vairāk nekā 150 valstīm Latvija nav pat pieminēta, kamēr Lietuva atrodas augstajā 10. vietā. 

"Tas nozīmē, ka var, ka tas nemaksā daudz. Es neesmu ne mediķis, ne sociālais darbinieks, man vienkārši ļoti sāp šis jautājums, es tiešām nevaru izskaidrot, kādēļ Latvijā šī ir izmisuma zona. Mūsu nāve un aiziešana var būt pavisam citāda tad, kad atnāk rūpes, kad tuvinieks var mirt mājās, ko pierāda mūsu pilotprojekts, kad atbrīvojas telpa, lai turētu roku, lai izrunātu jautājumus, lai piedotu," uzsvēra Neimane-Nešpora. 

"Tas ir tas, kas būtu jādara mums kā tuviniekiem, kad valsts paņem rūpes par primāro lietu – par medicīnu un par aprūpi. Nevis mēs paši mēģinām izmisuši atrast aprūpētāju, sarunāt dakterus, māsas pa blatiem. Šī mistiskā blata sistēma Latvijā noteikti ir daudziem zināma. Ir milzīgs jautājums, kāpēc?" viņa sprieda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti