Pie Nobela centra projekta strādāja arhitektu birojs no Londonas. Bija plānots, ka šajā ēkā turpmāk varētu pasniegt Nobela prēmijas. Tomēr Stokholma, iespējams, šo celtni nesagaidīs, vismaz ne sākotnēji plānotajā vietā. Tiesa uzskata, ka šis plāns ievērojami kaitētu sabiedrības interesēm saistībā ar kultūras mantojumu un vecās ostas vidi. Nāktos nojaukt arī 19.gadsimta muitas ēku, kas ir kultūrvēsturiskais mantojums. Kopumā tas neatgriezeniski ietekmētu Stokholmas vēsturisko vidi. Turklāt plānā nebija pietiekami ņemti vērā satiksmes jautājumi.
"Pretējā puse ignorē valsts un privātās intereses, ko pārstāv vietējais plāns - Nobela centra izveide.
Galīgais plāns nav saderīgs gan ar plānošanas un būvniecības likumu, gan ar Zviedrijas vides kodeksu. Tāpēc mēs to anulējām,"
komentēja Stokholmas Zemes un vides tiesas tiesnese Ērika Ēkmane.
Pret jaunā Nobela centra būvniecību Stokholmā notika daudzi protesta pasākumi. Aktīvisti uzskata, ka augstā, modernā stikla un tērauda ēka uz visiem laikiem sagrautu pilsētas vēsturisko daļu. Protestētāju pulkam pievienojās arī Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs. Tomēr netrūkst arī atbalstītāju.
Pasaulē pazīstamais urbānā stila pētnieks Aleksandrs Stole, kurš strādājis pie daudziem populāriem pilsētvides projektiem, nesaskata šķēršļus Nobela centra celtniecībai.
"Es nedomāju, ka šī ēka ir tik dīvaina. Vieta ir dabiska, apkārt muzejiem un teātriem. Es domāju, ka visas šīs debates par centra atrašanās vietu ir balstītas faktā, ka cilvēki ir ļoti noraizējušies par pārmaiņām, jo mums Stokholmā tiešām ir slikti piemēri," skaidroja Stole.
Stokholmas pašvaldība gatavo apelāciju Zemes un vides apelācijas tiesai. Tā lems par pārskatīšanu šoruden, un spriedums varētu būt sagatavots 2019. gadā. Apelācijas sagatavošanas laikā pašvaldība komentārus par centra būvniecību nesniedz.
