Ik rītu aptuveni seši miljoni cilvēku, kas dzīvo Madridē un tās apkaimē, mostas vienā no piesārņotākajām gaisa telpām Eiropā. Veicot savus ikdienas pienākumus, viņi atstāj neizbēgamu oglekļa dioksīda pēdu. Turklāt Madridē ik gadu reģistrē īpaši augstu priekšlaicīgo nāves gadījumu skaitu, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu.
Bet tālumā kāds akmeņains, zaļš milzis jau gadu desmitiem ir viens no galvaspilsētas galvenajiem ieročiem pret piesārņojumu. Kopš 2013. gada kalnu grēda "Sierra de Guadarrama" ir sargājis pilsētu no tās lielākajiem ienaidniekiem – cilvēkiem un viņu radītā piesārņojuma.
"Kopš to darbības sākuma 19. gadsimtā Amerikas Savienotajās Valstīs pirmos publiskos parkus izveidoja ne tikai ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību, bet arī ar mērķi informēt cilvēkus par vides vērtībām un piesārņojuma draudiem," stāstīja "Sierra de Guadarrama" nacionālā parka līdzdirektors Pablo Sanhuanbenito.
Šādi nacionālie parki ir daļa no Eiropas rīcības plāna, lai panāktu, ka ūdens, gaiss un augsne netiek piesārņoti, un tie ir bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam pamatelements.
"Sierra de Guadarrama" ir 340 kvadrātkilometru aizsargājamās zemes, un tas strādā kā īpaši labs gaisa attīrīšanas filtrs Spānijas galvaspilsētai. Bet ne tikai.
"Mēs dzīvojam ļoti lielā pilsētā, un mums nepieciešams kontakts ar dabu. Kalni ne tikai palīdz mentālajai veselībai. Madrides iedzīvotājiem tie ir īpaši svarīgi, jo no šejienes pilsētnieki iegūst tīro ūdeni," klāstīja "Sierra de Guadarrama" nacionālā parka līdzdirektors.
Tagad parka lielākais izaicinājums ir, kā apvienot iedzīvotāju vēlmi pavadīt brīvo laiku parkā, vienlaikus rūpējoties par vides tīrību.
