Lapkritis vasaras vidū. Kāpēc koki Rīgā pāragri kļūst kaili?

Pēdējos gados vasaras vidū vairākās vietās Rīgas kopainu bojā gadalaikam neatbilstoši un skumjas raisoši skati – ielu malās iestādītajiem kokiem lapas priekšlaikus kļūst brūnas, sačokurojas un nobirst. Kāpēc vasaras vidū Rīgas ielu malās augošie koki izskatās kā rudenī?

Kokiem pilsētas vidē ir ne tikai praktiska nozīme kā gaisa attīrītājiem un skābekļa ražotājiem, bet tiem ir arī estētiska vērtība. Augi ietekmē pilsētnieku noskaņojumu – zaļās lapas asociējas ar spēku, enerģiju un veselību.

Šajā pētījumā uzmanība tiek pievērsta tiem kokiem, kas aug gar Rīgas ielām ar intensīvu satiksmi, nevis parkos, dārzos vai citās teritorijās. Galvaspilsētas maģistrālo ielu malās augošajiem apstādījumiem, šķiet, kaut kas traucē būt veseliem un stipriem.

Par maz nokrišņu un vietas

Kokiem, kas iestādīti joslā starp ielas braucamo daļu un ietvi, acīmredzot augšanas apstākļi ir ne visai labvēlīgi. Gan SIA “Koku eksperts” vadītājs arborists Gvido Leiburgs un SIA “Labie kokiarboriste Daiga Strēle, gan Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas vadītāja Inguna Kublicka un galvenā speciāliste mežsaimniece Anita Vītola atzīst, ka ielu malās augošo koku stāvokli ietekmē vairāku faktoru kopums. Pēdējos gados augiem var novērot rudenim raksturīgās pazīmes jau vasaras vidū. Iemesls ir klimata pārmaiņas, kā arī sausās vasaras un pavasari.

Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rīgā no 2014. līdz 2018. gadam pavasaros nokrišņu norma tika sasniegta tikai vienu reizi – 2015. gada pavasarī. Savukārt vasarās šajā laikposmā nokrišņu norma tika sasniegta divreiz – 2014. un 2016. gadā. Pārējās vasarās to bija ievērojami mazāk par normu.

Arboriste Strēle norāda, ka kokiem vitāli svarīgi ir arī rudens nokrišņi:

Visus kokaugus rudenī vajag kārtīgi saliet. Ja lapu koki pirms ziemas tiks kārtīgi padzirdīti, tad tie labāk pārziemos un pavasarī būs spēcīgi.

Attiecīgi, ja rudenī ir zems nokrišņu daudzums, kokiem ir vājāki pieaugumi.” Diemžēl pēdējo gadu rudeņos nokrišņu norma tika sasniegta tikai vienu reizi – 2017. gadā.

Koku eksperte Strēle atzīmē, ka pāragra lapu bojāšanās un čokurošanās īpaši ir novērojama divām ielu malās augošo koku sugām – parastajai liepai un parastajai zirgkastaņai. “Laikā, kad šo sugu kokiem vajadzētu notikt fotosintēzes procesiem, kad jābriest un jāgatavojas ziemai, tie jau ir brūni,” viņa secina. Lapām mainot krāsu, tajās noārdās zaļais pigments un vairs nenotiek fotosintēze. Rezultātā koks nespēj pabarot sakņu sistēmu un gatavojas doties ziemas “miegā”, tajā samazinās barības vielu cirkulācija, skaidro uzņēmuma “Labie koki arboriste.

Abi koku eksperti – Strēle un Leiburgs – norāda, ka ielu malās kokiem atvēlēts ļoti maz vietas, kur augt. Viņu novērojuši, ka augi tiek iespiesti viena divu kubikmetru lielā zemes apjomā un tie nespēj pienācīgi izaugt un labi attīstīties, jo pietrūkst barības vielu. Leiburgs norāda, ka ielu malās bieži stāda parasto vai Holandes liepu, kam būtu nepieciešami apmēram 20 kubikmetri augsnes, kur attīstīties sakņu sistēmai.

Apvienības ''Pilsēta cilvēkiem'' priekšsēdētājs Māris Jonovs un arborists Leiburgs stāsta, ka arī gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās ielu malās augošiem kokiem papildus samazina iespējas uzņemt ūdeni un barības vielas. Sakņu sistēma ir augstāk un nespēj aizsniegt gruntsūdeņus, tāpēc koki sāk kalst.

“Tā kā koki ir novājināti, tiem piemetas dažādi kaitēkļi un sēnes,” skaidro Strēle.

Parastajām zirgkastaņām uzbrūk kodes, kas pārtiek no koka sulas. Tāpēc lapas priekšlaikus kļūst brūnas.

Turpretī Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas vadītājai Kublickai ir cits viedoklis: “Zirgkastaņas, ievas un augļu kokus Rīgā bojā kastaņu raibkode, ievu tīklkode un augļu koku tīklkode. [..] Minētie kukaiņi būtisku kaitējumu kokiem nenodara, tāpēc kukaiņu apkarošana netiek veikta.”

Sāls kaisīšanas ietekme

Arborists Leiburgs norāda ne tikai uz nepietiekamo nokrišņu daudzumu, kura dēļ ielu malās augošiem kokiem trūkst mitruma, bet arī uz to, ka uzņemt valgmi augiem traucē sāls, kas gada vēsajā laikā tiek kaisīta gan uz ielu braucamās daļas, gan uz ietvēm.

Mainīgo laikapstākļu dēļ rudeņos, ziemās un pavasaros Rīgas ielas bieži tiek apstrādātas ar pretslīdes materiālu jeb sāli. Tas ir nepieciešams, lai pasargātu cilvēkus no dažādiem nelaimes gadījumiem un traumām un lai atvieglotu darbu sētniekiem. Interneta vietnes Riga.lv publikācijā “Sāls uz pilsētas ielām: vai reaģenti patiešām bojā apavus un automašīnas?” norādīts, ka sāls ietekmē sniegs kļūst irdens un tas izkūst. “[..] to no trotuāriem, kāpņu telpas ieejas ceļa un kājāmgājēju celiņiem ir ļoti viegli notīrīt ar lāpstu,” rakstīts Rīgas domes informatīvajā portālā.

Rīgas domes Satiksmes departaments organizē ielu apstrādi ar samitrinātu sāli vai smilts un sāls maisījumu. Satiksmes departamenta transporta būvju uzturēšanas ceļu būvinženieris Ojārs Strauts skaidro, ka dažādu piemaisījumu daudzums sālim nedrīkst pārsniegt 4 % no kopējā daudzuma. Parasti lieto samitrinātu nātrija hlorīdu vai nātrija hlorīda un kalcija hlorīda šķīdumu. Savukārt, lai iegūtu smilts un sāls maisījumu, nātrija hlorīdam pievieno minerālo materiālu – smilti. Arī šajā gadījumā nātrija hlorīdam dažādu piemaisījumu nedrīkst būt vairāk kā 4 % no kopējā daudzuma.

Rīgas domes informatīvā portāla publikācijā minēts, ka ar mitro sāli tiek apstrādātas maģistrālās ielas un brauktuves ar augstu satiksmes intensitāti, bet ar smilts un sāls maisījumu – mazāk noslogotās ielas.

Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot, kas var kaitēt kokiem, kuri aug gar ielām ar augstu satiksmes intensitāti, tādēļ uzmanība jāpievērš ielu apstrādē iztērētajam samitrinātās sāls daudzumam. Iepazīstoties ar Satiksmes departamenta pārskatiem par mitrās sāls izlietojumu Rīgā no 2012. gada līdz 2018. gadam, var secināt, ka patēriņš bijis atšķirīgs, t. i., 2016. gadā, piemēram, kopumā tika izlietots apmēram 18 600 tonnu sāls, bet 2014. gadā – gandrīz trīs reizes mazāk jeb apmēram 6500 tonnu.

Kopumā septiņu gadu laikā ielu apstrādei izlietoja vairāk nekā 84 000 tonnu mitrā sāls jeb vidēji vairāk nekā 12 000 tonnu katru gadu.

Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste mežsaimniece Anita Vītola norāda, ka departaments ir atbildīgs ne tikai par ielu malās augošo koku kopšanu, bet arī par apstādījumiem pie pašvaldības izglītības iestādēm. Domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldē tiek veikta uzskaite par ielu un pašvaldības iestāžu apstādījumos nozāģētajiem kokiem.

Pēc 2016. gada, kad ielu apstrādei tika izlietots vairāk nekā 18 000 tonnu mitrās sāls, 2017. un 2018. gadā vajadzēja nozāģēt attiecīgi 508 un 447 kokus. Tas ir lielākais nozāģēto koku skaits laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam.

Savukārt 2014. gadā, kad sāls patēriņš bija mazāks – 6500 tonnu –, nākamajā gadā nozāģēja 289 kokus. Tas ir vismazākais nozāģēto koku skaits. Vai ir tieša saistība starp izlietoto sāls daudzumu un nocirsto koku skaitu? Tas nav pētīts. Tomēr jāņem vērā arboristes Strēles skaidrojums, ka pārāk liela sāls koncentrācija augsnē traucē ūdenim sūkties augšā pa stumbru. Tādējādi kokam sāk trūkt mitruma, un tas pakāpeniski kalst.

2019. gada janvārī  Rīgas domes Satiksmes departaments sāka eksperimentu – nelietoja pretslīdes materiālus sešām maģistrālajām ielām. Tika izvēlētas ielas, kurās nenotiek sabiedriskā transporta kustība un tuvumā neatrodas izglītības iestādes.

Satiksmes departamenta transporta būvju uzturēšanas ceļu būvinženieris Strauts gan teica, ka pagaidām vēl nav zināms, vai līdz 2019. gada beigām noritējušais eksperiments bijis veiksmīgs.

Parastā zirgkastaņa Viskaļu ielā. 2018. gada septembra sākums
Arboriste Strēle par sāls ietekmi uz kokiem stāstīja, ka tas apdedzina stumbrus un zarus. Mizā rodas plaisas, zari deformējas un veidojas samezglojumi. Eksperte domā, ka Satiksmes departaments praksē izmanto ne tikai mitro sāli vai smilts un sāls maisījumu, bet arī izsmidzināmo sāli.

Arboriste stāsta:

Pie Lubānas tirgus novēroju, ka ielas malā augošām liepām atmirst zaru gali apmēram 20–30 cm garumā. Veidojās arī jauns zaru pušķis, kas bija deformēts. Tas ir ļoti izteikti ielu apstādījumos augošām liepām, kas tiek apsmidzinātas ar sāli.

Arboriste skaidro, ka šis ir vienīgais izskaidrojums, kāpēc tieši ielu apstādījumiem zari ir it kā sāls apdedzināti. Ceļu būvinženieris Strauts noraida aizdomas, ka Rīgā tika izsmidzināts sāls. “Sāli izsmidzināmā veidā var izmantot kā atputekļošanas līdzekli grants ielām vasaras sezonā, bet mēs to neizmantojam,” apgalvo Satiksmes departamenta pārstāvis.

Koku eksperts Leiburgs atzīmē, ka pastāv divas pieejas, kā atteikties no sāls izmantošanas un nenodarīt kaitējumu pilsētas kokiem. Viena – autovadītājiem katru gadu jāiegādājas jaunas ziemas riepas, bet otra – jāmaina braukšanas kultūra. Spēkratu vadītāji tā varētu ietaupīt līdzekļus automobiļu remontiem, bet pilsētas dome – ielu remontiem, uzskata Leiburgs.

Ja tomēr pieņemam, ka pretslīdes materiāls pilsētas vidē ir nepieciešams, vai ir kādas dabai draudzīgākas alternatīvas?

Sāls alternatīvas - dārgas

Satiksmes departamenta direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Dimante norāda, ka, salīdzinot ar citiem pretslīdes materiāliem, sāls ir vislētākais un efektīvākais.

Turklāt citas alternatīvas Latvijas galvaspilsētā nevar izmantot ne tikai tāpēc, ka tās ir vairākas reizes dārgākas, bet arī tāpēc, ka Rīgas kanalizācijas sistēma nav piemērota, lai varētu kaisīt, piemēram, granīta šķembas.

Dimante min to, ka Zviedrijā un Norvēģijā, kur izmanto granīta šķembas, kanalizācijas sistēmās tiek ievietoti sieti, kas neļauj akmentiņiem aizsprostot kanalizāciju. Pavasaros sietus izņem ārā, un sakrājušās granīta šķembas izmanto atkārtoti.

Ja visās Rīgas ielās sāls vietā kaisīsim grants šķembas, tad pavasarī ielas pludos. Tās būs ar ledu un granti. Izsist šķembas no kanalizācijas sistēmas nevarēs, tāpēc Rīgā ielas izskatīsies kā Venēcijā, norāda Dimante.

Satiksmes departamenta pārstāve stāsta, ka Rīgā kanalizācijas sistēmas pārveidošana izmaksātu vairākus simtus miljonu eiro. Tāpēc pagaidām nav rasta konkurētspējīga alternatīva.

Arboriste Strēle piekrīt Satiksmes departamenta pārstāves teiktajam, ka citi pretslīdes materiāli ir dārgāki nekā sāls, taču viņa uzskata, ka eksperimentāli Rīgas dome mazāk nozīmīgās ielas tomēr varētu kaisīt ar grants šķembām. “Grants šķembas būtu dārgi izkaisīt un pēc tam savākt, bet izkaisītais sāls ātrāk nobendē kokus. Tas nozīmē, ka mēs naudu, ko varētu ieguldīt dabai draudzīgākos pretslīdes materiālos, ieguldām kokos, nomainot tos pret jauniem stādījumiem,” teic Strēle.

Informatīvā portāla Riga.lv publikācijā ''Sāls uz pilsētas ielām: vai reaģenti patiešām bojā apavus un automašīnas?'' rakstīts: “[..] sāls joprojām ir pamatreaģents visu attīstīto valstu ceļu un ielu ziemas uzturēšanā, tajā skaitā arī Ziemeļamerikā, Ziemeļvalstīs, Japānā, Vācijā un citur. Turklāt sāls blakusparādības ir labi izpētītas ilgtermiņā, tā iedarbība ir paredzama.”

Taču arboriste Strēle teic, ka, pēc viņas domām, ārzemēs lietotais sāls atšķiras no Rīgā izmantotā. Piemēram, Lielbritānijā un Vācijā, iespējams, lieto citādu maisījumu, jo tur, pastaigājoties pa pilsētu, apavi netiek sabojāti. Eksperte domā, ka ārzemēs kaisītais sāls, iespējams, tik stipri neietekmē koku stāvokli kā Rīgā.

Arborists Leiburgs atzīmē, ka koku veselībai kaitē arī nepietiekams mikroorganismu īpatsvars augsnē, pārāk augsts pH līmenis un slāpekļa trūkums augsnē. Ieklausoties eksperta teiktajā, domājams, ka atbildi zinās pat bērns – kokus nepieciešams laistīt un augsni bagātināt ar mēslojumu, tad galvaspilsētas koki plauks un zels. Taču ne viss ir tik vienkārši.

Gar ielām augošo koku aprūpe ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārziņā. Vides pārvaldes Dabas un apstādījumu nodaļas vadītāja Kublicka apgalvo, ka Rīgas dome nepārtraukti rūpējoties par skābekļa devējiem pilsētai. Nav saprotams – dome rūpējas, bet koki kalst un iet bojā.

Zāģēšanai tērē tikpat, cik kopšanai

Lai pilsētu uzturētu zaļu, nepieciešams gan finansējums, gan arī vēlme darīt. Rūpes par pilsētas kokiem neaprobežojas tikai ar aplaistīšanu vai bīstamo zaru nozāģēšanu, bet tās ietver arī koku stādīšanu, mēslošanu, stumbru un sakņu pasargāšanu no dažādiem bojājumiem un citus darbus.

Apkopojot pagājušās desmitgades ikgadējos budžeta izdevumus pilsētas apstādījumu uzturēšanai attiecībā pret Mājokļu un vides departamenta kopējo gada budžetu, var secināt, ka procentuāli tas svārstās no 1,1 % 2011. gadā līdz 5,7 % 2017. gadā. Atvēlētās naudas summas lielums arī liecina par iespējām uzlabot ielu malās augošo koku stāvokli. Ja maz ir līdzekļu, tad maz ir iespēju rūpēties par kokiem.

Pagājušās desmitgades laikā Mājokļu un vides departaments pilsētas apstādījumiem tērēja vidēji 2,8 % sava budžeta. Savukārt pēdējo trīs gadu laikā apstādījumiem atvēlēto līdzekļu īpatsvars nedaudz ir palielināts – 3,7 %. Taču joprojām pilsētas apstādījumu uzturēšana, arī ielu malās augošo koku apkopšana, nav departamenta prioritāte.

Rīgas domes mājaslapā ievietotie dokumenti ļauj konstatēt, cik daudz no 2015. līdz 2019. gadam pilsētas apstādījumu uzturēšanai paredzētajiem naudas līdzekļiem tika atvēlēts koku kopšanai, t. i., ielu un pašvaldības iestāžu teritoriju apstādījumu, kā arī jauno stādījumu uzturēšanai un dižstādu stādīšanai. Tāpat šajos dokumentos ir informācija par līdzekļu izlietojumu zāģēšanas darbiem (nokaltušo, bojāto koku plānveida zāģēšanai, bīstamo koku un bīstamo zaru zāģēšanai).

Piecu gadu laikā apstādījumu kopšanai vai dižstādu stādīšanai vidēji tika atvēlēti 31,4 % pilsētas apstādījumu uzturēšanas naudas. Savukārt zāģēšanas darbiem – 28,6 %.

Dokumentos gan nav norādīts, kuriem darbiem tika pārējā izdevumu daļa jeb vidēji 40 % pilsētas apstādījumu uzturēšanai atvēlēto naudas līdzekļu.

Jāatzīmē, ka 2019. gadā pilsētas apstādījumu uzturēšanas darbu klāstam pievienoja arī papeļu likvidēšanas pakalpojumu. Iepriekš papeļu zāģēšana neietilpa pilsētas apstādījumu uzturēšanas programmā, bet bija kā atsevišķa programma. Šis papildinājums jāņem vērā, analizējot koku kopšanas un zāģēšanas izdevumus. Skatoties vienus un tos pašus pakalpojumus vairāku gadu garumā, jāatceras, ka 2019. gadā izdevumi par papeļu zāģēšanu nav iekļauti. Ja tos iekļautu, tad pērn zāģēšanas darbiem tika atvēlēti 38,5 % no kopējiem pilsētas apstādījumu uzturēšanas izdevumiem, tas ir, par 2,2 % vairāk nekā koku uzturēšanai un dižstādu stādīšanai.

No 2015. līdz 2018. gadam zāģēšanai tika atvēlēts apmēram tikpat daudz naudas kā koku kopšanai. Šāds līdzekļu sadalījums liek domāt, ka apstādījumu kopšanas un uzturēšanas jautājums Mājokļu un vides departamentam īsti nav prioritārs. Protams, bīstamo zaru zāģēšana arī ir kopšanas darbs, tomēr gar ielām iestādīto koku labu augšanas apstākļu nodrošināšanai būtu jāizdod ievērojami vairāk naudas nekā zāģēšanas darbiem.

Interesanti, ka 2017. gadā, kad tika nozāģēts lielākais koku skaits (508) laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam, zāģēšanas darbiem tika atvēlēti 17 % pilsētas un apstādījumu uzturēšanas izdevumu – tas ir mazākais īpatsvars pēdējo piecu gadu laikā.

Rīgas domes mājaslapā ievietoto informāciju par budžeta izdevumiem analizējot, redzams, ka pēdējo trīs gadu lielākie Mājokļu un vides departamenta tēriņi bija departamenta darbības nodrošināšanas programmā, kā arī pašvaldības īpašumā esošo dzīvojamo un nedzīvojamo telpu pārvaldīšanas un kapsētu teritorijas uzturēšanas programmā. Kopumā šīm trim programmām departaments atvēlēja vidēji 77 % sava budžeta.

Pēdējo gadu pavasaros, vasarās un rudeņos ir ievērojams sausums. Dabas un apstādījumu nodaļas vadītāja Kublicka paskaidroja, ka ekstrēmu dabas apstākļu seku novēršanai Rīgas domes budžetā speciāli līdzekļi netiek paredzēti, lai gan papildu līdzekļu nepieciešamības gadījumā jautājums tiek risināts, veicot grozījumus noslēgtajā līgumā par koku kopšanu.

Nekorekti ir spriest, vai aizvadītās desmitgades budžetā ielu apstādījumiem bija piešķirts pietiekami vai nepietiekami līdzekļu, taču acīmredzamais – ielu malās augošo koku stāvoklis – liecina, ka šeit akcentētās problēmas nav atrisinātas, ka par augiem droši vien būtu nepieciešams vairāk rūpēties.

Vajadzētu laistīt vairāk

Dabas un apstādījumu nodaļas vadītāja Kublicka stāsta, ka sausā laikā tiek laistīti tikai jauniestādītie koki, t. i., līdz 3–4 gadu vecumam. Departamenta pārstāve teic, ka vienā laistīšanas reizē jaunam kokam nepieciešami 20–30 litri ūdens. Savukārt dižstādi vairākus gadus pēc iestādīšanas tiek arī mēsloti.

Augsnes bagātināšanas ilgums atkarīgs no katra koka stāvokļa, pieauguma un citiem faktoriem, norāda departamenta pārstāve.

Arboriste Strēle stāsta, ka “Labie koki divreiz ir uzvarējusi iepirkumos par jauno koku laistīšanas nodrošināšanu. Taču pilnvērtīgi tos aplaistīt nebija iespējams, jo augsne apdobēs bija tik ļoti sablīvēta, ka ūdens nespēja iesūkties un notecēja kanalizācijas sistēmā.

Jaunais koks vienā dienā būtu jānodrošina ar vismaz 75 litriem ūdens, norāda Strēle. Tas nozīmē – trīs četras reizes vairāk, nekā to aprēķināja Rīgas dome Vides pārvalde.

Ir arī pozitīva pieredze. Mājokļu un vides departaments gādāja, lai Brīvības gatvē 2018. gada pavasarī iestādītajiem kokiem vasarā piestiprinātu maisus, ko piepildīt ar ūdeni. Departamenta pārstāve Kublicka stāsta, ka rezultāti ir ļoti labi. “Koks no ūdens maisa paņem tik daudz, cik tam vajag. Gadījumos, kad augam mitruma daudzums ir pietiekams, ūdens maiss stāv pilns."

Mājokļu un vides departamenta pārstāve piebilst, ka šādus maisus plānots izmantot arī turpmāk, ja būs nauda to nodrošināšanai. Šis ir labākais veids, kā apgādāt kokus ar nepieciešamo mitrumu. Arī ūdens piegāde šādā veidā ir ātrāka, jo maisa piepildīšana aizņem mazāk laika, nekā laistot augsni, kas, īpaši pilsētas centrā, ir sablīvēta, un lietais ūdens notek.

Rīgā lielākā daļa koku ir vairāk nekā četrus gadus veci. Uz jautājumu, kā Rīgas dome plāno apkopt vecākus kokus, Kublicka atbild: “Īpaši nekā. Tiem pašiem būs par sevi jāpacīnās.” Atstāti likteņa varā, tiem ir divas iespējas – ciest tagadējos apstākļus vai tikt nocirstiem.

Koku eksperts Leiburgs norāda, ka ielu apstādījumi pavasaros būtu jālaista. “Pēc ziemas, it sevišķi, ja tika lietots liels sāls daudzums, ielu malās augošos kokus vajadzētu laistīt, lai veicinātu nātrija un hlora jonu izskalošanu,” savu ieteikumu pamato arborists.

2008. gadā Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku izstrādātajā pētījumā par alternatīvām Rīgas pilsētas ielu, tiltu un satiksmes pārvadu apstrādei teikts: “Ielu malās esošie apstādījumi pavasaros tiek laistīti, lai noskalotu no koku mizām atlikušo sāli.”

Mājokļu un vides departamenta pārstāve Kublicka atgādināja, ka no 2004. līdz 2009. gadam pavasaros notikusi laistīšana, taču ne tikai tādēļ, lai noskalotu sāli no stumbriem, bet arī nolūkā ieskalot to dziļākos augsnes slāņos. Kublicka norādīja arī to, ka ievērojamas izmaiņas pēc procedūras pārtraukšanas nav konstatētas. Viņa paskaidroja: [..] nevar par šīm lietām spriest tik vienkāršoti. Liela ietekme ir meteoroloģiskajiem apstākļiem – kādas ziemas, cik daudz līst, vai sētnieki sniegu sašķūrē apdobēs u.c.

Taču nokrišņu daudzums pēdējo gadu pavasaros, vasarās un rudeņos Rīgā ir ievērojami zem normas. Tādēļ atjaunot koku laistīšanu pavasaros nebūtu lieki. Kā vēl varētu uzlabot intensīvas satiksmes ielu malās augošo koku stāvokli? Vai tos ir iespējams glābt? Ko sabiedrība varētu darīt, lai nepieļautu koku bojāeju?

Lietus ūdens, sabiedrības iesaiste un citi risinājumi

Arboriste Strēle uzskata, ka nokrišņu ūdeni, kas pa renstelēm aizplūst kanalizācijā, varētu izmantot koku laistīšanai. “Mēs varam atvieglot dzīvi kanalizācijai. Piegādājot ūdeni kokiem, tie to apstrādās un uzsūks. Nevajag nokrišņu ūdeni gāzt kanalizācijā,” viņa iesaka.

Kā vienu no iespējamiem variantiem eksperte min rensteļu iebūvēšanu gājēju ietvēs, pa kurām notekūdeņi no māju jumtiem tecēs līdz koku zaļai zonai, šādā veidā nodrošinot tos ar mitrumu.

Mājokļu un vides departamenta Dabas un apstādījumu nodaļas galvenā speciāliste mežsaimniece Vītola uzskata, ka koku augšanas apstākļu uzlabošanai sabiedrība varētu iesaistīties ar vienkāršu darbību – reizi nedēļā pie savas mājas ielas malā augošiem kokiem izliet divus spaiņus ūdens. Departamenta pārstāve arī atzīst, ka sabiedrībā nepārtraukti tiek runāts par pilsētas koku stāvokli, pausts uztraukums par to.

Koku eksperte Strēle piebilst, ka rīdzinieki bieži vien sūdzas domei par nenopļautu zāli gar ielu augošu koku apdobēs, nesagrābtām lapām un sakņu atvasēm.

“Cilvēkiem nevar iestāstīt, ka nevajag nopļaut zāli, nogrābt visas lapas un griezt nost sakņu atvases, jo tieši atvasēm ir krietni lielākas lapas. Tās var veikt fotosintēzi un pabarot koka saknes,” skaidro arboriste. Satrūdot nobirušām lapām, koks spēj sevi nodrošināt ar nepieciešamām barības vielām.

No 2014. līdz 2018. gadam, kā liecina Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes (tā ir atbildīga par ielu malās un pašvaldības izglītības iestāžu teritorijās augošiem kokiem) apkopojums, tika nozāģēti kopumā 1965 koki, bet iestādīti 372 (t. sk. arī 2019. gadā). Arborists Leiburgs norāda, ka koku ciršanas jautājums ir jāizskata katrā atsevišķā gadījumā. Eksperts arī atzīmē, ka auga vitalitāte ik gadu mainās, t. i., ja šogad kokam lapas čokurojas jau vasaras vidū un tas izskatās nevesels, tad nākamgad koka augšanas apstākļi var mainīties, un tā stāvoklis var uzlaboties. Protams, uzlabot koka stāvokli var, augam nodrošinot to, kā pietrūkst, norāda Leiburgs.

Savukārt koku ekspertei Strēlei ir pretējs viedoklis – neveselos kokus nevar izārstēt. “Ir jau par vēlu. Piemēram, Brīvības ielā, kur notika ielas rekonstrukcija, par kokiem vajadzēja rūpēties pirms pārbūves. Tagad varam tikai skatīties, kādas ir sekas, un domāt, kā palīdzēt jaunajiem stādījumiem,” uzskata Strēle.

Pilsētā kokiem vajadzētu augt līdz 50 gadiem. Tad tie ir jāmaina, jo mēs tos bojājam, piemēram, zāģējam zarus, braucam virsū un visādā veidā darām tiem pāri,” atzīmē Strēle.

Šādos apstākļos koki nespēj ilgi dzīvot. Ja tomēr kāds spēj izturēt nevēlamo vidi, tas deformējas, sāk atmirt auga daļas un kopumā koks izskatās slims, turpina arboriste.

Strēle iesaka starp ielu malās augošiem kokiem iestādīt krūmus, kas pildītu vairākas funkcijas, piemēram, pasargātu augsni no nomīdīšanas – zeme nebūs tik sablīvēta un lietus ūdeņi krietni ātrāk spēs iesūkties augsnē –, krūmi arī uzņemtu izkaisīto sāli, šādi pasargājot koku mizu no sāls izraisītiem apdegumiem, veiktu fotosintēzi un barotu vidi, kurā aug.

Mājokļu un vides departamenta pārstāve Kublicka norāda, ka vietās, kur ir liela cilvēku plūsma, atrodas sabiedriskā transporta pieturvietas, jau ir uzlikti koka sakņu režģi, kas pasargā auga saknes no nomīdīšanas. Savukārt kokiem, kas aug zaļajās zonās, tiek aplikti stumbra aizsargi, lai nodrošinātos pret trimmera bojājumiem.

Rīgas iekškvartālu teritorijas aizsardzības noteikumos zaļās zonas raksturotas kā “sabiedrības ērtību un veselības labā ar stādījumiem vai zālāju apaudzētas un koptas teritorijas”. Savukārt, lai ielu malās iestādītos jaunos kokus pasargātu no sāls, tos ģipšo un stumbriem apliek salmu paklājiņus, kas pasargā arī no saules apdegumiem, norāda Dabas un apstādījumu nodaļas vadītāja Kublicka.

Koku rinda gar Brīvības gatvi. 2019. gada jūlijs

Izvērtējusi pilsētas vidi, arboriste Strēle iesaka gar ielām stādīt kokus, kas ir izturīgi pret dažādu iedarbību, piemēram, vainagu apgriešanu, ceļu remontdarbiem un sakņu bojāšanu. Ieteicamās sugas ir Holandes liepa, kas pacieš piesārņotu gaisu un sāli, kā arī platlapu liepa un parastais ozols. Taču, kā norāda eksperte, grūti ir pārliecināt pilsētas dienestu pārstāvjus, ka pilsētā gar ielām jāstāda ozoli, kas izaug par lieliem kokiem.

Rezumējot dabas ekspertu teikto, var secināt, ka Rīgas domei vajadzētu citādi organizēt pilsētas plānojumu un kokiem atvēlēt vairāk vietas augšanai.

Arboristi iesaka kokus nestādīt tik tuvu ielas braucamajai daļai, bet nostāk no tās. Tad šie skābekļa devēji mazāk tiks pakļauti dažādām negatīvām ietekmēm.

Vairākās pilsētas centra ielās augus nebūs iespējams iestādīt tālāk no brauktuves, bet Strēle ir pārliecināta, ka labākas augšanas vietas atrast tomēr var.

Arboriste ir novērojusi, kā cilvēki bojā ielu apstādījumus. Viņi dara visu iespējamo, lai pašiem būtu ērti, bet par augiem nedomā. Tādēļ ir bažas, ka var pietrūkt gribas uzlabot pašreizējo stāvokli. Diemžēl jārēķinās, ka arī turpmāk var būt izteikti sausas sezonas, ka joprojām pretslīdes nodrošināšanai lietos mitro sāli vai smilts un sāls maisījumu, ka koki tiks stādīti mazos zemes gabalos. Pozitīvas pārmaiņas iespējamas, vien pašiem mainot savu attieksmi pret kokiem, vērtējot savu rīcību un gādājot, lai nekaitētu augiem.

Pētījumā tika noskaidrots, kādu iemeslu dēļ intensīvas satiksmes ielu malās augošiem kokiem lapas birst un čokurojas vasaras vidū. Tomēr neizdevās uzzināt, kā Rīgas dome plāno turpmāk rīkoties, lai problēmu atrisinātu. Mājokļu un vides departamenta galvenā speciāliste mežsaimniece Anita Vītola raizējas, ka prognozes par ielu apstādījumu stāvokli nebūs pozitīvas, ja nokrišņu daudzums paliks pašreizējā līmenī, t. i., kā bija pēdējos gados. Tādēļ šķiet, ka galvaspilsētas dome vairāk cer uz nokrišņiem bagātiem gadalaikiem, nevis izstrādā plānu, kā izglābt kokus, kā nepieļaut to bojāeju.

 

Raksts pirmo reizi publicēts Rīgas Stradiņa universitātes pētnieciskās žurnālistikas žurnālā "Inquisitio", kas iznāk kopš 2015. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti