Sadaļas Sadaļas

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība iebilst Nordeķu parka dīķa iežogošanai

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība iebilst Nordeķu parka dīķa iežogošanai. Sētu ap savu īpašumu, kas iekļauj arī no parka līdz šim pieejamo dīķi, nesen izbūvējis Nordeķu muižas īpašnieks. Žogs uzlikts, lai pasargātu atjaunotās ēkas un teritoriju no piegružošanas un vandālisma. Rīgas domē norādīja, ka pagaidu žoga izbūve saskaņota gan pašvaldībā, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP).

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība iebilst Nordeķu parka dīķa iežogošanaiSintija Ambote

"Šis žogs bija tiešām liels pārsteigums priekš mums, jo mēs bijām pilnīgi pārliecināti, ka ir ietverts pirkuma līgumos tas, ka šī muižas zona paliks publiski pieejama cilvēkiem un brīvi varēs pieiet pie dīķa. Manuprāt, jebkurā parkā dīķi ir centrālā daļa, pie kuras cilvēki grib pieiet," Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības valdes loceklis Didzis Juško stāstīja par nupat ap Nordeķu muižu uzstādīto žogu, kas liedz piekļuvi parka dīķim.

Biedrības ieskatā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorijā ir jāsaglabā publiskā pieeja dīķim no parka puses.

"Mēs priecājamies, ka muiža tiek atjaunota, tas ir ļoti skaisti, bet – vai tas žogs ir likumam atbilstoši. Mēs atklājām, ka saskaņā ar spēkā esošo Rīgas teritorijas plānojuma pielikumu Nr. 17 "Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu aprobežojumi" Nordeķu parka dīķim ir noteikta aizsargjosla, kas iet gar muižas zemes robežām. Savukārt Aizsargjoslu likums nosaka ierobežojumus uz apbūvi, tostarp nožogojumu, 10 metru platā joslā ap ūdensobjektu. Kāpēc tas nav ņemts vērā? Varbūt ir kāds izņēmums šajā gadījumā, tāpēc mēs aicinām šo skaidrot," vaicāja Juško.

Nordeķu parkā uzrunātie iedzīvotāji arī atzina, ka labāk redzētu līdzšinējo parka ainavu bez žoga, taču vienlaikus stāstīja, ka dīķis nereti bijis piegružots, ar ko arī skaidroja muižas īpašnieka vēlmi teritoriju norobežot.

Dīķis atrodas Nordeķu muižas īpašniekam piederošajā teritorijā. Valters Ozoliņš muižā saimnieko kopš 2018. gada un jau ir atjaunojis tās galveno ēku un daļu dārznieka mājas.

Īpašnieks apstiprināja, ka žogs uzcelts, lai pasargātu savu īpašumu no piesārņojuma un vandālisma, ar ko saimnieki saskaras ikdienā.

Turklāt sēta izvietota tuvāk, nekā patiesā īpašuma robeža, un iepriekš privātīpašumā esošos parka soliņus īpašnieks aicinājis pārcelt, bet pašvaldība tos izvēlējusies demontēt. Žoga saskaņošana dažādās iestādēs īpašniekam prasījusi divus gadus.

"Viss bija piegružots, un aizvien teritorija ir piemētāta ar šļircēm, pudelēm, maisiņiem utt. Arī vasarā, nokrītot ūdens līmenim, dīķī varēja redzēt visu to kultūras slāni, kas ir izveidojies pēdējos gados, jo daļa iedzīvotāju, kas pie dīķa ēd un lieto alkoholu, pēc tam iepakojumu un pudeles neaiznes līdz atkritumu urnām, bet atstāj, un diemžēl tas nonāk arī dīķī. Savukārt ziemā, aizsalstot dīķim, cilvēki ienāk mūsu privātīpašumā un, piemēram, kurina ugunskurus, dauza ar metāla stieņiem pa akmens skulptūrām vai nāk pie pašas ēkas. Un katram garāmgājējam mēs nevaram izskaidrot un parādīt, ka te ir privātīpašums un vai viņi redz zīmes. Sētu mēs redzējām kā vienīgo norobežojošo joslu, jo šī ir 18. gadsimta koka ēka un katrs ugunskurs vai degmateriāls teritorijā var izraisīt ļoti sliktas sekas," stāstīja Ozoliņš.

Žoga izbūve ap Nordeķu muižu, ieskaujot arī parka dīķi, ir saskaņota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Apsekojot būvobjektu klātienē, konstatēts, ka būvniecības darbi, uzstādot metāla stabus, noris saskaņā ar būvniecības ieceri, skaidroja departamenta pārstāvis Kaspars Līcītis.

"Tas ir privātīpašums un, ja tiek ievēroti visi normatīvi, mēs nevaram neko aizliegt. Attiecībā uz ierobežojumiem, tad Nordeķu muižiņa ir kultūras piemineklis, un žogs ir saskaņots arī ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Savukārt, runājot par aizsargjoslu pie dīķa, tad žoga izbūve ir saskaņota arī ar Mājokļu un vides departamentu. Šī ir pagaidu būve un pagaidu žogs nozīmē to, ka tiklīdz noslēgsies visi būvdarbi Nordeķu muižā, tad, lai nodotu to ekspluatācijā, tam jābūt nojauktam," sacīja Līcītis.

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība aicinājusi Rīgas domes atbildīgās amatpersonas tikties ar iedzīvotājiem un skaidrot, kāds ir Nordeķu parka kā vienota valsts nozīmes kultūras pieminekļa juridiskais statuss un kādi ir tā izmantošanas un apsaimniekošanas nosacījumi. Rīgas pilsētas apkaimju iedzīvotāju centrs šajā nedēļā organizēšot attālinātu tiešsaistes tikšanos ar iesaistītajām pusēm, kur arī pašvaldības pārstāvji sola piedalīties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt