Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4. studija" secināja, ka, ejot pa Rīgas tuneļiem, ir diezgan neomulīga sajūta, jo gandrīz neviena no tirdzniecībai paredzētajām "būdiņām" vairs nedarbojas. Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola skaidroja – lai gan šīs vietas joprojām pieejamas nomai, tirgotāju intereses par tām neesot. Savukārt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods norādīja, ka savulaik par šīm tirdzniecības vietām tuneļos bijusi ļoti liela konkurence.
"Šobrīd mēs faktiski gaidām iniciatīvu no komersantiem, un, ja kādam ir vēlme iznomāt, tad viņš var pieteikties," aicināja Vaivods.
Pilsētas galvenā dizainere uzskata, ka laiki ir mainījušies, un šīs tirdzniecības vietas, kas tika izveidotas deviņdesmitajos gados un 2000. gadu sākumā, tagad tirgotājiem vairs nešķiet pievilcīgas, un tie ir pārcēlušies uz piemērotākām telpām.
"Ir skaidrs, ka mūsdienās nav vairs tā pieprasījuma, nav vairs tik skaidras vajadzības, un arī jāsaka, ka, tā kritiskāk paskatoties, nu, protams, izskatās skumīgi, un, manuprāt, galvenā problēma šajos tuneļos ir tas, ka ir aizbūvēts ciet; tas traucē pārskatāmību, un cilvēkiem grūti orientēties," atzina Ozola. Viņa uzskata, ka labākā lieta, ko būtu darīt, ir lielāko daļu no šīm izbūvēm likvidēt un atstāt tikai dažas, kur tirdzniecība notiek un var notikt joprojām.
Pāris vietās tunelī tirdzniecība tiešām vēl noris pilnā sparā, un tirgotājs, kurš kameras priekšā runāt nevēlējās, raidījumam atzina, ka pieprasījums esot diezgan liels. Iedzīvotājiem šķiet, ja tunelis būtu gaišāks, tajā smaržotu kafija, tikko ceptas smalkmaizītes un būtu nopērkami ziedi, iespējams, arī sajūtas, to šķērsojot, būtu patīkamākas.
Tomēr Rīgas infrastruktūras plānotāji tuneļiem tālu nākotni nemaz neparedz.
"Ilgtermiņā pilsēta ir iecerējusi no šiem tuneļiem pavisam atteikties.
Ir izstrādes procesā "Rail Baltica" saistītās infastruktūras lokālplānojums, kurš paredz to, ka visas gājēju pārejas būtu virszemē, tātad – cilvēkiem pa tuneļiem vairs nevajadzēs pārvietoties, bet skaidrs, ka tas ir ilgtermiņa plāns.
Kamēr mēs to vēl neesam īstenojuši, ir jāsakārto šī vide, kāda viņa ir," uzsvēra Ozola.
Paši tuneļi kā būves šai nākotnes plānā gan netiks likvidēti, taču gājēju kustība pa tiem vairs netikšot organizēta. Kā pazemes būves tās var būt noderīgas citiem mērķiem, uzskata Ozola. Piemēram, jau šobrīd tunelis, kurš atrodas Gogoļa ielā, ir pārveidots par velonovietni.
"Ilgtermiņā ir plāns, ka nākotnē vispār visa gājēju kustība tiek organizēta pa virszemi, bet jānorāda, ka tas ir aptuveni 2030. gads un uz priekšu. Līdz tam brīdim droši vien tuneļi turpinās pildīt savu funkciju," sacīja Vaivods.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē "4. studijai" pastāstīja, ka pazemes pāreju būvēšana savulaik bijusi saistīta ar modernisma vēsmām pilsētplānošanā.
"Šo gājēju tuneļu parādību mēs varam noteikti saistīt ar modernisma pilsētplānošanu. Pēc Otrā pasaules kara tā uzplauka ļoti daudzās valstīs un pilsētās, un tas asociējās ar progresu un tālāk ar automobilizāciju," skaidroja RTU Arhitektūras fakultātes profesore Sandra Treija. "Šī doma, ka cilvēks – kājāmgājējs – ir prioritāte pilsētā, tā jau ir nonākusi, es domāju, globāli visur. Arī Rīgas attīstības plānā mēs redzam, kur ir idejas par to, kā attīstīt mobilitāti pilsētā – tur kājāmgājējs ir kā pirmā prioritāte."
