Ar medus bitēm pēta Latvijas lielāko pilsētu vidi. Pētniecība noris arī Daugavpilī

Bites ir kā lakmusa papīrs urbānas pilsētvides pētīšanai. Zinātnieki atklājuši, ka tieši šis kukainis pasaulē ir viens no efektīvākajiem monitoringa rīkiem. Bites savāc bioloģisko materiālu - nektāru, ziedputekšņus. Tās saskaras ar ūdeni, augsni - visu apkārtējo vidi. Tāpēc bites un to ienesums ļauj precīzi noteikt pilsētvides stāvokli.

Rīga, Jelgava un Daugavpils, kā urbānas pilsētas, ir mērķtiecīgi izraudzītas starptautiskā "Insignia-EU" projektā šāda pētījuma vietas Latvijā. Vasarā no pilsētu stropiem tika ievākts medus un citi bišu materiāli. Tie nodoti laboratorijā un šogad tiek gaidīti rezultāti.

Ar medus bitēm pēta Latvijas lielāko pilsētu vidi. Pētniecība noris arī Daugavpilī
00:00 / 04:25
Lejuplādēt

Pērnā gada pavasarī vairāki stropi pilni ar medus bitēm tika atvesti un izvietoti Daugavpils valstspilsētas apkaimē - Ķīmijā, savulaik ļoti izteiktā rūpnieciskā vidē, kam arī šobrīd līdzīga, visai intensīvas darbības nozīme. Bišu stropi nonāca valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) teritorijā, stāsta uzņēmuma pārstāve Ingrīda Geriņa.

"Stropi tika izvietoti Piekrastes ielā 32, tas ir Dzelzceļa muitas kontroles punkts, blakus ir dzelzceļš, arī Stropu mežs, blakus ir industriālais rūpniecības rajons - kādreizējās Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorija. No vienas puses meži, no otras -pilsētas urbānā teritorija, un pāri dzelzceļa sliedēm - pilsētas guļamrajons - Jaunā Forštadte," stāsta Geriņa.

Šīs medus bites Daugavpili ar īpašo uzdevumu - iesaistīties apjomīgā starptautiskā "Insignia-EU" projektā, nav vienīgās nedz Latvijā, nedz Eiropā, atklāj projekta pārstāvis Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis, biškopis, pētnieks un konsultants Valters Brusbādis. Kopumā Latvijā bišu stropi tika pētīti 10 vietās, no tām trijās – pilsētvidē.

"Daugavpili kā pilsētu izraudzījāmies mērķtiecīgi.

"Insignia" projekta prasības bija šīs 10 novietnes izvietot konkrētās pozīcijās, lai būtu dažādas vides. Un mums vajadzēja arī urbānajā, mēs stropus izlikām Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī.

"Insignia" ir liels Eiropas līmeņa projekts, kuru finansē Eiropas Parlaments, piecu miljonu eiro liels budžets. Beidzamos divus gadus tiek strādāts pie vides piesārņojuma monitoringa, izmantojot medus bites. Bites bija kā instruments, lai monitorētu vides piesārņojumu. Uz dažādu tipu vides piesārņojumu - pecticīdi, mikroplastmasa, smagie metāli, gana plašs spektrs, kas dod plašāku skatu uz to, kā ir piesārņota vide pie mums Eiropā, jo projekts darbojas visā Eiropā," stāsta Brusbādis.

Tieši šī vieta Daugavpilī, kas ir VNĪ teritorijā un kur pavasarī tika izvietoti bišu stropi, kā stāsta Geriņa, pilsētvides monitorēšanai nebija izraudzīta nejauši.

"Mūs atrada Biškopības biedrība, ar savu iniciatīvu, ka jāapskatās, kā bites dzīvo urbānā vidē. Mūs tas ieinteresēja, šādi eksperimenti ir bijuši, arī uz Dailes teātra jumta savulaik bija uzstādīti bišu stropi. Kādēļ lai nepaskatītos, kā bites dzīvos Daugavpilī, dzelzceļa tuvumā, nav gluži pilsētas centrā kā Dailes teātrī, bet apkārt ir dzelzceļš, tomēr nāk kravas mašīnas uz mūsu adresi. Tad saskaņojām ar telpu lietotājiem, viņiem nebija iebildumu, devām atļauju un veicām šādu eksperimentu," atzīmē Geriņa.

Vasarā no šiem stropiem tika izņemts ne vien medus, bet arī citi bišu materiāli, tie nonākuši laboratorijā pētījumiem, apliecina Latvijas Biškopības biedrības valdes loceklis Brusbādis.

"Paraugos mums bija dažādas, kā mēs viņas saucam - matricas. Mēs vācām augu putekšņus, tas ir augu sugu dažādību, kādas apmeklē bites konkrētā periodā. Tad bija speciālā plastikāta plāksne, kas absorbē pecticīdus bišu saimes ligzdā. Bija interesanti, ka mēs nomainījām ik pēc divām nedēļām un visas sezonas griezumā, kur mēs varam redzēt, kādi pecticīdi cirkulējusi bišu saimes ligzdā. Ņēmām arī medu, pārbaudot pecticīdu esamību un propolisu, lai noteiktu smago metālu klātbūtni," klāsta Brusbādis.

Šogad kļūs zināmi pētījumu rezultāti, un tie, kā saka Brusbādis, ļaus paskatīties uz vides stāvokli arī salīdzinošā formā.

"Ja mēs sakām, ka Latvija ir zaļa valsts, tad redzēsim, cik mēs galu galā esam zaļi. Varēsim salīdzināt starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un redzēt, kādi mums ir rezultāti.

Šobrīd mums vēl jāgaida. Rezultāti būs pēc jaunā gada, bet daļa rezultātu būs redzamas tikai publikācijās un būs jāgaida, kad tās tiks publicētas," norāda Biškopības biedrības valdes loceklis.

Tad arī varēs izprast, kā urbānā pilsētvidē bites darbojas, ko ienes un attiecīgi - kāda vide ir mūsu Latvijas pilsētās un, protams, arī laukos, jo pētījums notika arī lauku vidē - septiņās vietās visā Latvijas teritorijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti