Krāslavas pils komplekss jau šķiet pieradis pie celtnieku klātbūtnes un nemitīgiem būvdarbiem, arī šobrīd rosība rit senā un pamestā ēkā – stāsta Krāslavas novada domes attīstības nodaļas vadītāja Ināra Dzalbe.
„Mums ir prieks, ka šobrīd Krāslavas pilsētā, pils kompleksā ir uzsākta avārijas stāvoklī esošas ēkas rekonstrukcija," norāda Dzalbe. "Tā ir bijusī pils pārvaldnieka māja. Kaut gan ēka ir katastrofālā stāvokli un darba tur ir ļoti, mēs ceram, ka jau nākamgad te būs Kulinārā mantojuma centrs"
Tieši kulinārais mantojums un ēdināšanas tradīcijas kļuvuši par pamatu jaunam projektam, ko Latgale īsteno kopā ar Baltkrieviju.
„Tas ir projekts ar garšīgu nosaukumu „Bella cuisine", kas ir kulināro pakalpojumu uzlabošana Latgalē un Vitebskas apgabalā, pamatojoties uz kulinārā mantojuma koncepciju," skaidro projekta vadītāja Juta Bubina. "Kulinārā mantojuma centrs top un tā būs vieta, kur tiks pārstāvēta Vitebska. Gastronomiskais tūrisms ir ļoti populārs Eiropā un arī Latvijā. Latgale ir vienīgais reģions Latvijā, kurš jau 10 gadus darbojas šajā kulinārā mantojuma tīklā un popularizē savus tradicionālos ēdienus. Tāpēc mums šobrīd ir interesanti iesaistīt šajā tīklā arī kaimiņus baltkrievus, kuriem arī ir labas tradīcijas ēdināšanas tradīciju jomā."
Pati Juta jau strādā pie informācijas apkopošanas par ēšanas tradīcijām un iespējām, un arī pašai ir savs skatījums, kas varētu saistīt ceļotājus, kas brauks lielu loku uz Latgali un Vitebsku, lai baudīt tikai te īpašo un raksturīgo. Abās Daugavas upes dzīvojošās tautas vienojot pildīta līdaka, taču ir savi ēdieni.
„Man bija iespēja izgaršot rožlapu ievārījumu, tas ir kas īpašs, ko diezin kaut kur citviet var baudīt. Īpašas ir mūsu Aulejas kļockas, īpaši ar stāstiem, kas apvij šo produktu, un par to, kā tas ir jāēd, kad mērce tek gar ēdāja piedurkni. Tas ir pats galvenais, ka mēs pasniedzam nevis vienkārši ēdienu, bet veselu stāstu. Tā ir tā galvenā vērtība, ko mēs caur Latgali mēģināsim nest arī tālāk," stāsta Bubina.
Protams ne jau kartupeļi, kas ir kaimiņu Baltkrievu tradicionālais ēdiens un ir neiztrūkstoši arī Latgales ēdienkartē, ir kļuvuši par divu pierobežas reģionu sadarbības un jauna projekta pamatu, smejas Klajumu sētas saimniece Ilze Stabulniece, stāstot par savu babku vai guļbišnīkiem, ko pati piedāvā tūristiem. Tieši Ilze savulaik ir likusi pamatus kulinārā mantojuma izveidei Latgalē un šobrīd ir gandarīta, ka process attīstās.
„Tas bija 1999. un 2000.gads, kad mēs kopā ar draugiem lietuviešiem un zviedriem iepazinām šo kulinārā mantojuma vidi. Tad visi brīnījās, ko tu atkal izdomā un kas tas tāds ir. Tad viss izrādījās vienkārši, jo kulinārā mantojuma koncepcija ir balstīta uz vietējiem ēdieniem, vietējiem resursiem, un tad mēs sākām īstenot Latgalē vairākus projektus, lai aktivizētu vietējos uzņēmējus, kas gatavo laukos un izmanto vietējos resursus. Un īstenībā, tie, kas šo ideju ir patiešām izkopuši, kad ēdienam ir zināma ne tikai izcelsme, bet ēdienam ir savs stāsts un pareizi trauki, tādā ziņā, ka arī ar savu izcelsmi, tie ir keramikas vai koka, ko darina vietējie meistari. Un ja vēl ir īpašs apģērbs saimniecēm un vēl, ja šis ēdiens apaug ar tradīcijām, kultūras pasākumu, dziesmām un dejām, tad šie uzņēmumi atīstās un dod arī jaunas darba vietas," atklāj Stabulniece.
Arī, tas, ka kulinārā mantojuma centrs taps tieši Latgalē un Krāslavā nav nejauši, uzsver Ilze Stabulniece. Gan Latgalei, gan Krāslavai tas būs ieguvums un dzīvi te tikai darīs košāku.
