Valmieras muzeja speciāliste Guna Medne stāsta, ka latviešiem svinamās dienas vispirms iedala saimniecisko gadu - tā ritējumu, kad kādi darbi darāmi. Arī Pētera diena šajā ziņā nav izņēmums. „Ne tikai Pēterdiena, bet arī pārējās dienas iezīmē gadu. (..) Vecos laikos bija strikti noteikts – tajā laikā stādīja to, tajā laikā sēja to, tajā pļāva, tajā stādīja, tajā kaltēja, tajā ara… Arī siena laiks sākas ar Pēteriem,” saka Medne. Viņa gan atzīst, ka reizēm raksti par veco laiku tradīciju paši nereti cits citam ir pretrunā. Piemēram, vienos teikts, ka Pēteros nestrādā, citos – tieši strādā, jo ir siena laiks.
Saistībā ar Pēterdienu ir arī vairāki ticējumi par to, kāds varētu būt turpmāk laiks - vai būs lietus, vai spīdēs saule. To bija svarīgi zināt, jo sākās siena laiks.
„Kāds laiks būs līdz Pēteriem, tāds būs līdz Annām. Ja Pēterdienā līs, tad līs visu siena laiku. (..) No Pēterdienas sākas pērkona laiks. (..) Sāk staigāt zibeņi, pērkoni – kosmoss attīrās. Ir vēl tāds ticējums – ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, tad būs silts rudens,” saka Medne.
Viens no rituāliem būtu veicams Pēterdienā. „Pļavā ir tāda puķe – Pēterpuķe vai pēterene. Tā ir zila, violetā krāsā. (..) Šīs puķes ir antiseptisks līdzeklis un gan paši dzēra tējā, gan govīm deva (..) un izstādīja ar pēterenēm siena šķūni, lai siens nepelē,” klāsta Medne.
Vēl vienā ziņā Pēterdiena ir svarīga - tā kā rudens puse ir kāzu laiks, tad Pēteri ir vēl brīdis, kad vēl jauni puiši var nolūkot sievu. „(..) Pēterdiena rakstos ir minēta kā derību laiks – puiša dzimta brauca pie meitas dzimtas, lai skatītu, vai ir gana laba puisim vai dēlam, lai redzētu, kāds ir pūrs un kā tad svinēs kāzas,” norāda Valmieras muzeja speciāliste.
Bet Latvijas steidzīgo vasaru apliecina arī tas, ka no piektdienas vairs tikai mēnesis palicis līdz Annas dienai, kad jau galdā jābūt jaunajai ražai.
Taču Pēterdiena vēl tikai priekšā, un tas ir laiks, kad pēdējo reizi tiek izdziedātas līgo dziesmas.
