Viņa informēja, ka kopumā izsludinātā mazo grantu konkursa ietvaros dažādu invazīvo sugu pārvaldīšanai tika saņemti 10 pieteikumi, no kuriem apstiprināti pieci – četri projekti bija saistībā ar Spānijas kailgliemeža apkarošanu, bet vēl viens – par Kanādas zeltslotiņu.
Pāvila skaidroja, ka programmas mērķis ir pārbaudīt dažādu sugu apkarošanas metodes praksē pie mums Latvijā. "Jo patiesībā izrādījās, ka ir ļoti daudz neskaidrību, kā labāk ar tām cīnīties, kā kurā gadījumā kādas metodes pielietot," viņa sacīja.
LLKC pārstāve atzina, ka projektos izvēlētas ļoti dažādas gliemežu apkarošanas metodes.
"Sākotnējā doma bija meklēt inovatīvākus risinājumus, bet, jāatzīst, ka tie pamata risinājumi nav nekādi brīnumaini. Tie diemžēl ir tādi, kur cilvēkiem jādarbojas visu laiku," viņa teica.
Projektā izraudzītās metodes cīņai ar Spānijas kailgliemezi ir dažādas, piemēram, tiks pārbaudīts, kā darbojas elektriskais gans, lai varētu ierobežot Spānijas kailgliemežus.
"Tāpat varētu viņus izķert ar dažādām lamatiņām, tas arī ir patiesībā aktuāli, un ne visas [metodes] pie mums ir pārbaudītas. Ir ļoti labs projekts ar Siguldas pašvaldību, kur ierobežos gliemežus savā kompostēšanas laukumā, kas arī ir ļoti svarīgi un ļoti labi, ja iesaistās pašvaldība, jo ar gliemežiem nevar cīnīties viens pats. Ir interesants projekts, kurā būs iecerēts mobilo pīļu ganāmpulks, ko varēs iznomāt zemju īpašnieki," viņa ieskicēja.
Pēc projekta paredzēts popularizēt iegūtos rezultātus un dalīties ar atziņām, vai metodes darbojas un cik efektīvas tās bijušas. "Manuprāt, svarīgākais ir pieredze, ko iegūs cilvēki, kuri bija tik drosmīgi, ka pieteikušies šim pasākumam," atzina Pāvila.
Runājot par invazīvo augu Kanādas zeltslotiņu, Pāvila sacīja, ka pie mums ir daudz platību, kur tā ieaugusi. Lai arī to apkarot ir salīdzinoši vienkārši, piemēram, pietiktu trīsreiz gadā to nopļaut, tomēr galvenā problēma ir – tā nereti ieaug neapsaimniekotās vietās.
Šis ir pirmais mazo grantu projekts invazīvo sugu apkarošanai. Kopumā iecerēti divi mazo grantu projektu konkursi ar kopējo finansējumu 50 000 eiro. Pirmajā kārtā bija pieejami 20 000 eiro, vienam projektam paredzot no 1000 līdz 5000 eiro. Vēl viena grantu kārta plānota rudenī, kad interesenti atkal varēs pieteikties ar saviem projektiem.
Atbalsta apjoms plānots līdz 100%, kas nozīmē, ka daļu izmaksu var nākties segt pašam. Projekta apstiprināšanas gadījumā tas jāievieš ne ilgāk kā divu gadu laikā no līguma parakstīšanas brīža.
KONTEKSTS:
Par invazīvām sugām tiek uzskatītas svešzemju sugas, kas strauji vairojas un izplatās, apdraudot vietējās sugas un bioloģisko daudzveidību, un tāpēc ir nepieciešams apzināt šo sugu atradnes un ierobežot to izplatību, skaidroja LLKC.
Dažas no Latvijā biežāk sastopamajām invazīvajām augu sugām ir: Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), puķu sprigane (Impatiens glandulifera), Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis), vārpainā korinte (Amelanchier spicata), pīlādžlapu sorbārija (Sorbaria sorbifolia), ošlapu kļava (Acer negundo) un krokainā roze (Rosa rugosa).
Par invazīvām dzīvnieku sugām atzītas: Spānijas kailgliemezis (Arion vulgaris), jenotsuns (Nyctereutes procyonoides), rotans – zivs no Tālajiem Austrumiem (Perccottus glenii), Amerikas signālvēzis (Pacifastacus leniusculus), Ķīnas cimdiņkrabis (Eriocheir sinensis) u. c.
