Pavasara simbols narcises – ziedam var būt sešas dažādas smaržas

Saulaini pavasara ziedi, kas popularitātes ziņā ierindojas uzreiz aiz tulpēm – narcises. Tās ar košiem un spilgtiem krāsu akcentiem pagalmos, dārzos, pilsētu apstādījumos un citviet priecē līdz pat jūnijam, bet par narcisēm jāsāk domāt jau agrā rudenī, kad ir to stādīšanas laiks. Par narcišu nozīmi Senajā Grieķijā, pirmajām pavasara vēstnesēm Viesturdārzā un ūdensžurku pārtikas rezervēm stāsta puķkopis, narcišu selekcionārs un pētnieks Jānis Rukšāns.

Pirmās narcises Latvijā – tagadējā Viesturdārzā

Latvijā pirmās narcises ieveda 18. gadsimtā, taču puķu sīpolus uz vietas neaudzēja, tos iepirka Holandē. Pirmās narcises 1721. gadā rotāja tagadējā Viesturdārza apstādījumus. Narcišu piedāvājums tolaik bija ļoti pieticīgs. Aktīvi tās audzēt un pavairot sāka tikai pagājušā gadsimta 20. un 30. gados, to veicināja sīpolpuķu audzētājs Kārlis Jansons no Ciemupes, kur atradās tā laika lielākā sīpolaugu audzētava.

Teika par Narcisu

Narcises ir vieni no senākajiem augiem, kurus izmantoja dekoratīviem nolūkiem. Par šo ziedu izcelsmes vietu tiek uzskatīta Eiropas dienvidu daļa apkārt Vidusjūrai.

Grieķu teika vēsta, ka skaistais Narciss ielūkojās strauta atspulgā un nespēja no tā vairs atrauties, jo iemīlējās savā izskatā. Izskatīgais puisis turpat arī nomira, bet dievi pārvērta viņu par skaistu ziedu – narcisi. Vēl pirms mūsu ēras šos ziedus izmantoja bēru ceremonijās, tās bija samierināšanās un nāves simbols. Senajā Grieķijā, tāpat kā pie mums, tās uzskatīja par pavasara vēstnesēm.

17. gadsimtā Anglijas karaļa dārznieks Džons Parkinsons aprakstīja 94 narcišu formas, tostarp arī joprojām plaši audzēto pildīto šķirni 'Van Sion'. Lai gan narcises dārzos sāka audzēt apmēram tajā pašā laikā, kad tulpes, to piedāvājums paplašinājās krietni gausāk.

Svarīgs mitrums

Narcisēm piemērota būs saulaina vai viegli noēnota vieta. Tās var audzēt jebkurā dārza augsnē, bet vislabāk – smilšmālā vai mālsmiltī ar bagātīgu trūdvielu daudzumu. Šiem ziediem, tāpat kā citiem sīpolaugiem, neder pārāk mitra augsne, kur rudens un pavasara periodos uzkrājas ūdens. Tādos gadījumos jāveido nogāze, lai liekais ūdens aiztecētu.

Savvaļā visvairāk narcišu aug Spānijā un Portugālē. Tās sastopamas mitrās vietās. Audzējot tās savā dārzā, pēc noziedēšanas narcises noteikti jālaista. Salīdzinot ar tulpēm, kurām pēc noziedēšanas mitrums ir kaitīgs, narcisēm tas obligāti nepieciešams. Citādi tiek traucēta zieda attīstība, sīpoli nesakņojas un ir mazāk ziemcietīgi. Sausā laikā tās noteikti jāturpina laistīt vismaz līdz Jāņiem.

Saldā aprikožu un rūgtenā pureņu smarža

Par narcišu apputeksnēšanu parasti parūpējas kamenes, kuras pievilina ziedu krāsa un smarža.

Narcisēm iespējamas sešas dažādas smaržas.

Spēcīgākais aromāts piemīt dzejnieku un tacetu narcisēm, triandru narcisēm raksturīga smarža, kas atgādina aprikozes, bet žonkilu narcisēm ir rūgtena pureņu smarža. Liela daļa šo ziedu šķirņu nesmaržo.

Narcises uzturā lietot nedrīkst, jo tās satur akmens šūnas un alkaloīdus, kas izraisa vēdergraizes. Ūdensžurkas reizēm ievāc šo ziedu sīpolus un noglabā kā rezerves barību, bet ēd tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Tas arī ir iemesls, kāpēc reizēm pavasarī citviet parādās blīvs narcišu lapu klājums – jo žurkas sīpolus savilkušas vienkopus, veidojot krājumus nebaltām dienām.

Vāzē liek vienas pašas

Narcises grieztā veidā nedrīkst likt kopā ar citiem augiem, jo no to kātiem iztek šūnsula, kas citiem ziediem liks priekšlaicīgi novīst.

Narcise par godu Brīvības piemineklim

Anglijā, Amerikā, Austrālijā un Holandē narcises tiek audzētas un selekcionētas ļoti aktīvi. Veidojot jaunas šķirnes, selekcionāri mēģina radīt vēl neredzētas krāsu kombinācijas, piemēram, rozā, sarkanīgas, ar zaļu vainadziņu u.c. Jauna šķirne top apmēram astoņus gadus.

Par vienu no pirmajiem narcišu selekcionāriem Latvijā tiek uzskatīts dārzeņkopis Antons Bleiers, kurš radīja tādas šķirnes, kā 'Ražīgā' un 'Otto Tīmans'. Vēlāk narcišu selekcionēšanai nedaudz pievērsās dārznieks Andrejs Brēdermanis, radot vairākus šo ziedu hibrīdus, kuri gan ievērojamu popularitāti neguva. Ar jaunu narcišu šķirņu radīšanu nodarbojās arī tulpju selekcionārs Vitauts Skuja, kurš ir autors bagātīgi ziedošajai trompetnarcisei 'Baltais Tēvs', agri ziedošajai šķirnei 'Siguldas Saule' un citām. Arī Juris Švarcs un Gunārs Strungs radījuši vairākas narcišu šķirnes un hibrīdus.

Jānis Rukšāns narcišu audzēšanai, kolekcionēšanai un selekcionēšanai pievērsās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un ar to aizrāvās trīsdesmit gadus. Šajos gadu desmitos izveidota kolekcija, kas sastāv no pusotra tūkstoša narcišu šķirņu, starptautiski reģistrētas vairāk nekā 100 šķirnes, no kurām daudzas ieguvušas godalgotas vietas prestižās izstādēs. Piemēram, 'Lord Of Rings' ir Amerikā slavena šķirne, kur arī vairākās izstādēs apbalvota ar čempiones titulu. Tās ziedi ir balti ar spilgti dzeltenu maliņu – gluži kā apzeltīti.

Rukšāns ir autors pasaulē pirmajai daudzziedu šķeltvainadziņa šķirnei ar baltu apziedni – 'Freedom Stars'.

Šī šķirne ir ar trim ziediem uz kāta, un nosaukumu tā ieguvusi par godu Brīvības piemineklim.

Tā zied vēlu – jūnijā. Vēl viens selekcionāra panākumus ir viena no pasaulē pirmajām reversīvajām pildītajām narcisēm ar lieliem ziediem 'Naivety'. Reversīvas narcises ir tādas, kas vai nu no savvaļas šķirnes kļūst par dārza šķirni vai otrādi.

Materiāls pirmo reizi publicēts LSM.lv 2020. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti