Pirmās Valgalciema piezīmes meklē te.
Arnolds Melnis - bijušais akmeņu drupinātavas priekšnieks, pēdējā rūpniecības uzņēmuma vadītājs Valgalciemā. Kad to pievienoja ceļu daļai, viss esot sācis iet uz leju.
Viņš domā, ka cilvēkam visa dzīvē jādzīvo savās tēva mājās, tur, kur piedzimis, un pa pasauli apkārt nav jāsitas.
Kas te? Es te! Režisors piestrādā par gaismotāju, kamēr operatora asistents - apgaismotājs - par fotogrāfu. Katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek!
Akmeņu drupinātava
#ViensCiems
Atradums akmeņu drupinātavā - 62.gada vīna pudele ar plastmasas korķi.
Korķis raisīja šaubas, vai saturs varētu būt autentisks. Skaidrs, ka glabāt atradumu vēl 62 gadus nebūtu prāta darbs, saturs… etiķa esencei līdzīga substance tumšā krāsā. Pēc #ViensCiems pieredzes varētu teikt, ka vīnu kolekcionēšanas un glabāšanas nozīme ir stipri pārspīlēta padarīšana.
Māris četras līdz piecas stundas dienā pavada intervējot cieminiekus. Tas nebūt nav viegls darbs, iespaidu daudz, varoņu arī.
Gints un Arvis ir vieni no pēdējiem zvejniekiem Valgalciemā, viņi šobrīd dzīvo rimtu jūrmalciema dzīvi un skarbo jūrā iešanas laiku atceras vien stāstos
Rakstnieks un viņa mūza, jo rozā taču ir sieviešu krāsa.
Debesis Valgalciemā ir neticami zilā krāsā, diemžēl ciema klubs nekādu spozmi nenes. Tas nokļuvis papīru nejēdzības sprukās (zeme pieder vienam īpašniekam, māja citam) un netiek izmantots.
