Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā, ko tagad pazīstam kā Rīgas Tehnisko universitāti, Leonīds Ribickis sāka strādāt Rīgas vagonu rūpnīcas Zinātniski pētnieciskajā institūtā. Tur viņš veica pētījumus saistībā ar elektrisko vilcienu vilces piedziņas sistēmām. Pēc šī darba viņš atgriezās universitātē, kur pats apmācīja studentus, un nu jau 11 gadus viņš ir RTU rektors.
RTU pētnieks par Ribicki sacīja: "Viņš ir ļoti darbspējīgs. Darbaholiķis, varētu par teikt, ar lieliskām organizatora spējām. Tas viņam droši vien ir palīdzējis daudz ko paveikt, ko cits varbūt nebūtu paveicis."
Savukārt pats Ribickis teica: "Darba laiks netiek limitēts. Arī pētniekiem tāds nav. Ja esat pētnieks, tad par savu pētniecības problēmu nevarat beigt domāt piecos vakarā un sākt astoņos no rīta."
RTU un arī tās rektors Ribickis saņēmis Ministru kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Pēdējo desmit gadu laikā izdevies izveidot modernu universitāti, kur zināšanas apgūst studenti no vairāk kā 100 valstīm.
Lielākais paveiktais darbs rektora amatā, ko ikviens var saskatīt ar savām acīm, ir redzams Ķīpsalā.
"Mēs izveidojām Ķīpsalas studentu pilsētiņu no tādas apsūbējušas, pusuzceltas vietas, no kuras daudzi gribēja iet prom un citur būt, par samērā modernu un kompaktu "Campus", kas latviski varētu nozīmēt studentu pilsētiņu," viņš teica.
Kā vienu no Ribicka labākajām īpašībām kolēģi min viņa brīnišķīgo humora izjūtu.
RTU pētnieks Avotiņš sacīja: "Viņš iedvesmo studentus, viņš vienmēr ir studentiem draugs, vienmēr viņus motivē. Pat ja tu neesi nekāds spīdeklis, tevi motivē, visādi cenšas izpalīdzēt."
Savukārt pētnieks Armands Šenfelds norādīja: "Ja esi ar mieru ļauties šai avantūrai un aizbraukt uz ārzemēm, tad viņš var piedāvāt labus, profesionālus kontaktus, kur mūs ļoti labi sagaida. Pastāv iespēja vienmēr atgriezties mājās un mēģināt celt mūsu kopējo latiņu un labklājību."
Lai gan ikdiena lielākoties Ribickim paiet dažādās sapulcēs, būdams rektors, viņš joprojām atlicina laiku lekciju lasīšanai.
Viņš stāsta, kas ir lielākais gandarījums savā profesijā: "Studenti un studējošie. Lielākā daļa no viņiem ir zinātkāri un cenšas apgūt savas specialitātes un kļūt par profesionāļiem. Paralēli mācās arī biznesa menedžmentu un cenšas veidot savus uzņēmumus."
No darba atpūsties Ribickim palīdz viņa hobiji – dziedāšana "Gaudeamus" korī, ložu šaušana un būšana Zemessardzē.
