Piepilda tēva sapni
Sports vienmēr bijis Denisa dzīves svarīga sastāvdaļa. “Es piedzimu diezgan aktīvs, varētu teikt, ka biju hiperaktīvs, līdz ar to es kustējos nepārtraukti,” skaidro Deniss. Nopietnāk sportam viņš pievērsās jau otrajā klasē, kad bija iespēja apmeklēt peldēšanas apmācības.
“Mans tēvs gribēja, lai es kļūstu par olimpisko čempionu. Ne viņš zināja sporta veidu, ne to, kā tas var piepildīties. Viņš vienmēr atbalstīja mani jebkādās aktivitātes un noteikti bija viens no pamudinātājiem,” stāsta Deniss.
Spilgtākais, kas Denisam iespiedies atmiņā no aktīvā sporta perioda, ir dalība četrās olimpiskajās spēlēs. Lai gan profesionālo karjeru sportists noslēdza pirms pieciem gadiem, viņš joprojām ir aktīvs – savas zināšanas un pieredzi nodod citiem censoņiem, kuri aizraujas ar dažādiem sporta veidiem. Deniss viņiem palīdz rast līdzsvaru, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm un pareizi sakārtojot uzturu.
Treniņam jāsagādā bauda
Konsultējot citus sportot gribētājus, Denisam nav papildus jāpiedomā pie saviem treniņiem, jo gana izdodas izkustēties, arī trenējot citus. Tāpat viņš mēdz skriet, braukt ar velosipēdu, peldēt. Kā Deniss pats saka, viņam padodas un patīk gandrīz viss, izņemot svarcelšanu, ar ko nodarboties liedz muguras problēmas.
“Man patīk jebkura veida izaicinājumi, un tepat Kiprā bija iespēja piedalīties frīdaivingā jeb brīvajā niršanā, kas nozīmē ar vienu elpu nirt, cik dziļi var. Es ar lielāko baudu to darīju un uzstādīju savu personīgo rekordu – 16 metri,” par nesenajiem piedzīvojumiem Kiprā stāsta Deniss, piebilstot, ka šis rezultāts pret pasaules rekordu, kas uz šo brīdi ir 126 metri, ir niecīgs, taču tāpat ir prieks, ka bez treniņa ir iespējams to izdarīt. Esot zem ūdens, pasaule ir apgriezta otrādi un ir iespēja paskatīties uz visu no apakšas, lai gan ierasts lūkoties no augšas, skaidro aktīvās atpūtas piekritējs.
“Jebkura veida aktivitāte – lieku reizi pietupties, atspiesties, uzkāpt uz otro, trešo stāvu ar kājām nevis ar liftu – man tā ir ikdiena. Nav tā, ka es nepiedomāju pie tā. Ja es varu izmantot liftu vai uzskriet, es uzskriešu,” stāsta latviešu sportists. Viņš uzskata, ka cilvēki ir radīti, lai kustētos un, ja to nedara, tad ķermenis “ierūsē”. Denisam sports ir sava veida atkarība, kas, viņaprāt, no visām iespējamajām atkarībām ir vienīgā, no kuras nav jābaidās, jo tā sniedz pozitīvu ietekmi uz cilvēku.
“Nenogalina distance, bet nepareizi izvēlēts temps,” pārliecināts olimpietis, atgādinot, ka treniņam jāsagādā bauda. Viņaprāt, treniņš, pēc kura cilvēks vēl ilgi nespēj atgūties, ir neizdevies. Sportošanas laikā, protams, ķermenis var nogurt, bet tam jāspēj diezgan ātri atjaunoties. Tas arī bieži saistīts ar to, ka cilvēks nolemj sākt sportot un uzstāda sev pārāk lielu mērķi. Mēģinājumi to sasniegt vainagojas ar mokām un nepatiku, līdz ar to vēlme sportot izsīkst. “Ļoti vienkārši – ir jāsporto vai jāvingro pareizi. Es nerunāju tikai par tehniku, bet arī intensitāti, un pat iesācējs mērķi noskriet sešus kilometrus mierīgi var sasniegt, tikai pašā sākumā varbūt tie ir jānostaigā,” saka olimpietis.
Ceturtdaļgadsimts profesionālajā sportā
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
Savu profesionālā sporta karjeru Deniss pabeidza 37 gados – pēc 25 gadiem, kas pavadīti modernajā pieccīņā: “Sports man ir iemācījis visu. No jaunieša es kļuvu par pieaugušo. Arī ar sievu es iepazinos jāšanas sporta bāzē, jo viņa nodarbojās ar jāšanu.” 13 gados sākot trenēties modernajā pieccīņā, viss laiks tika veltīts sportam, līdz ar to mācībām diemžēl tika pievērsta mazāka uzmanība. Tomēr bija iespēja mācīties sportojot: “Pateicoties sportam, es iemācījos angļu valodu, braucot uz sacensībām – komunicēt ar cilvēkiem.” Pamatīgāk mācībām Deniss pievērsās vēlākos gados – 33 gadu vecumā iegūstot bakalaura grādu.
Grūti nosēdēt mierā
Denisa ģimene ir ļoti sportiska – brīvo laiku viņi pavada kopīgās fiziskās aktivitātēs, tajās iesaistoties arī dēliem. Savas privātmājas pagalmā uzstādīja dzelžus, kur vingrot – riņķus, zviedru sienu, tīklu. Vecākie bērni apmeklēja peldēšanas treniņus un vingrošanu, kad situācija valstī to ļāva. Kopā ar saviem trim bērniem Deniss gan vingro, gan skrien, gan brauc ar velosipēdiem, gan dodas pārgājienos.
Pagaidām gan bez teltīm un guļammaisiem, jo Denisam tajā jomā trūkst pieredzes. Kā labāko pārgājiena maršrutu sportists nosauc jebkuru vietu Latvijā: “Vienalga, kurā novadā mēs esam, katrā pusē ir savi brīnumi, savas interesantas vietas, un tas pats kovida laiks mums devis iespēju vēl vairāk ceļot pa Latviju un izzināt savu valsti daudz labāk nekā tad, ja mums nebūtu patrāpījusies tāda situācija, kāda ir šobrīd.” Kādreiz viņi atkārto jau ierastus maršrutus, citreiz meklē jaunus: “Mēs pagājušogad aizbraucām uz Mazirbi, kur palikām dažas naktis. Pastaigājāmies līdz jūrai, devāmies ekskursijā uz lokatoriem.”
Viņiem svarīgi nepārtraukti būt kustība. Pat šobrīd, atpūšoties Kiprā, Deniss ar ģimeni peldas baseinā un jūrā, pastaigājas gar pludmali. “Nogulēt stundu pludmalē, sauļoties, tas man ir vairāk nekā nepieņemami. Es to nesaprotu. Man grūti piecas minūtes vienā vietā nosēdēt,” atklāj Deniss, sakot, ka atpūšas viņš naktī, paēdot 4–6 stundas pirms naktsmiera un miegam veltot astoņas stundas.
“Viņiem tas nav mācīts, viņiem tas jau kopš bērnības liekas pašsaprotami – būt nepārtrauktā kustībā,” par savām atvasēm teic Deniss. Viņš gan nenoliedz, ka arī viņa dēliem patīk skatīties multfilmas, spēlēt spēlītes un nedarīt neko. Arī viņi bieži saka, ka ir noguruši. Tomēr Deniss pārliecināts, ka, protams, nav vienkārši, bet ir iespējams atrast veidus, kā ieinteresēt bērnus kustēties. Pirmām kārtām, jau iesaistoties aktivitātēs kopā ar viņiem.
Neviens nav aizliedzis sportot
Šobrīd, kad sporta zāles atkal ir aizvērtas un nav iespēju apmeklēt treniņus, Deniss priecājas, ka viņam ir pagalms, kur var izkustēties. Esot saspiestiem nelielā dzīvoklī, atrast iespēju izkustēties ir sarežģītāk, bet arī tad risinājumus var atrast.
Par šī brīža situāciju Deniss teic: “Ir sarežģītāk, bet dzīve vispār ir sarežģīts modelis, kurā mēs piedalāmies vienīgo reizi un kuru nedrīkst laist garām. Līdz ar to es savā “Facebook” profilā nekad neielieku [uz bildes uzrakstu] “Gribu sportot”, jo, ja es gribu sportot, es eju un sportoju.” Viņš atgādina, ka nav aizliegts sportot, un, piemēram, ja bērns nodarbojas ar basketbolu un šobrīd nav iespējams organizēt komandu treniņus un apmeklēt basketbola zāles, ir citas aktivitātes, kuras jaunajiem basketbolistiem palīdz attīstīt viņu fiziskās spējas. Tāpat peldētāji, ja nav iespējams apmeklēt peldbaseinus, var doties skriet. “Tā ka tas viss, manuprāt, ir vairāk atrunas, nevis tiešais iemesls nesportot,” saka Deniss.
