Dienas ziņas

Lauksaimnieki cer uz lauku ceļu sakārtošanu

Dienas ziņas

18:20 LTV 1 ēterā dalīs «Lielos Kristapus»

Artūra cerība – vecmāmiņa Nadežda

Traģiskajā Ķempes ielas ugunsgrēkā izdzīvojušo puisi izaudzina un dzīvē ieved vecmāmiņa

Vecmāmiņa vārdā "Cerība" - tā var dēvēt Nadeždu Lisjonoku, kura pēdējos deviņus gadus bijusi Artūra Riņķa mamma un tētis vienlaikus. Artūrs vienīgais izdzīvoja pēc traģiskā ugunsgrēka Mežaparkā, Ķempes ielā. Toreiz, nesagaidījusi glābēju pacēlāju pie astotā stāva loga, no tā lejā metās visa viņa ģimene. Atmiņas par deviņus gadus senajiem notikumiem šonedēļ uzjundīja tiesas spriedums. 

Pie saviem bērniem, kā Nadežda Lisjonoka slāviem raksturīgā sirsnībā sauc dēlu Vadimu, viņa sievu Irinu, mazdēlu Ernestu un mazo Nikolu, Vecmīlgrāvja kapos viņa nāk bieži - gandrīz katru nedēļu.

Viņa ievērojusi, ka vienmēr uz kopiņām ir arī kāda cita nesti ziedi. Bet uz bērnu kapa kāds vienmēr noliek rotaļlietas. Mežaparkā traģiskajā ugunsgrēkā pa logu izlekušo ģimeni joprojām atceras.  

 

Tajā traģiskajā naktī vienīgais pēc lēciena izdzīvojušais puika Artūrs kļuva par bāreni. Nadežda viņu izaudzināja. Sākumā puika dziedēja lauztos kaulus, tad cītīgi brauca uz rehabilitāciju. Nekādu paliekošu seku veselībai kritiens neesot atstājis. Artūrs šobrīd jau ir 2.kursa students, studē programmēšanu. Filmēties gan viņš negrib.

"Laiks neko nenozīmē (..). 6. janvārī katru gadu šeit tik daudz cilvēku nāk," atklāj Nadežda Lisjonoka.

Tieši par 2006.gada 6. janvāra nakts notikumiem Nadežda Lisjonoka šonedēļ beidzot saņēma kaut kādu gandarījumu. Pēc deviņus gadus ilgas tiesvedības tiesa atzina divu ugunsdzēsēju vainu, pārāk lēni rīkojoties un nepieņemot pareizos lēmumus. Sods – trīs gadi cietumā, izciešot to nosacīti. Šie gadi, klausoties cietušo palīgā saucienus sarunu ierakstos tiesas zālē, neesot bijuši viegli nevienam. Ne cietušajiem, ne glābējiem.

"Tiesas lēmums ir žests vai signāls, ka katram atbildīgi jādara savs darbs," norāda Nadežda Lisjonoka.  Darbs pie žurnāla grāmatvežiem bijis galvenais, kas Nadeždai Lisjonokai šo gadu laikā palīdzējis izturēt. Tagad viņai jau palīdz arī Artūrs.

"Viņš bija puika, bet tagad 194 centimetrus garš. Liels, ja? Viņam vajag trīs minūtes, lai man programmu uztaisītu," ar lepnumu nosaka Nadežda Lisjonoka.

Artūrs joprojām dzīvo ar vecmāmiņu, bet viņa lēnām gatavo viņu dzīvei patstāvīgi. Tāpat kā vienam no mirušajiem bērniem, arī Artūram ir dzirdes problēmas un skaņas viņš dzird, pateicoties kohleārajam implantam.

"Noslēgts viņš ir, kā visi...telefonā tikai un datorā. (..) Es pārdzīvoju par to. (..) Mans dzīves mērķis – nodrošināt vietu Artūram. Lai viņš ir programmētājs," atzīst vecmāmiņa.

Dzīvoklis Mežaparkā joprojām pieder ģimenei. Nadežda domā, ka tā būs Artūra pirmā patstāvīgā mācība dzīvē – izdomāt, ko ar to darīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti