Sadaļas Sadaļas

«Tas ir strupceļš…». Sandras pieredze ar vardarbību ģimenē un izlaušanos no tās

Ar vardarbību Sandra pirmo reizi sastapās aptuveni astoņu gadu vecumā – sākotnēji tās bija emocionālās vardarbības izpausmes kā kliegšana un likšana stūrī, taču kopš desmit gadu vecuma līdzās tam viņa sāka piedzīvot arī fizisko vardarbību no tēva puses. To, ka saskaras ar vardarbību, Sandra saprata tikai 14 gadu vecumā – sākotnēji viņa to uzskatīja par normālu parādību un domāja, ka tā notiek katrā ģimenē.

Sandra skaidro, ka, viņai pieaugot, pieauga arī vardarbības apjoms. Pusaudžu gados viņai parādījās savs viedoklis un uzskati, kas vecākiem bija nepieņemami. Par visai skarbu posmu Sandra atzīst laiku, kad viņai bija septiņpadsmit – tad parādījās pirmās attiecības un viņa vēlējās bieži ciemoties pie drauga, taču tas tika liegts.

Kā vienu no sāpīgākajiem momentiem Sandra min laiku, kad bija nolēmusi kļūt par veģetārieti: “Es neēdu gaļu, un par to tiku ļoti stipri sista, man bija zilas kājas un rokas.”

Skolotājai pamanot zilumus, tika jautāts – kas noticis? Sandra viņai atklāja situāciju mājās, taču skolotājas reakcija esot bijusi vienaldzīga un pat nosodoša.

"Dod pieci 2020"

Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Kur cietušais no vardarbības var saņemt palīdzību?

Vienā no reizēm, kad ģimenē notika liels strīds, Sandra saņēmās lūgt palīdzību mammas brālim, taču to nesaņēma. Kad tēvs par to uzzināja, kļuva tikai sliktāk – viņš vainoja Sandru par izdarīto, jo stāstīt citiem par to, kas notiek mājās, nebija pieņemts. Skatoties no malas, notiekošo ģimenē nevarēja nojaust. “Nav jādomā, ka vardarbība ir tikai tajās ģimenēs, kurās bērns ir nesaģērbts, saplēstām drēbēm, netīriem matiem vai tad, ja uz sejas vai rokām ir redzami zilumi,” skaidro Sandra, uzsverot, ka vardarbība ne vienmēr ir redzama ārēji.

Sandra pagātnes pāridarījumus nu jau tēvam ir piedevusi, taču nevar viņam piedot to, ka vardarbība joprojām turpinās pret mazo māsu. Viņa atzīst, ka izlaušanās no vardarbības ģimenē ir gandrīz neiespējama: “Ja ir 18 gadu – vāc mantas un ej prom, es tā izdarīju. Ja nav 18 – vecāki nekur nelaidīs, arī policija nav variants. Tas ir strupceļš.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt