Staņislavs Kambala – vienīgais latgalietis, kas piedalījies Latvijas valsts proklamēšanā

 

“Staņislavs Kambala ir viens no pazīstamākajiem un ievērojamākajiem cilvēkiem, kurš ir darbojies gan Latgales kongresā, gan arī vēlāk jau nodibinātās Latvijas Republikas laikā,” par Staņislavu Kambalu, kurš bijis ne vien aktīvs Latgales sabiedriskais darbinieks, Latgales Apvienošanās kongresa dalībnieks, bet arī vēsturē iegājis kā vienīgais Latgales pārstāvis Latvijas Republikas proklamēšanas sēdē Rīgā, 1918. gada 18. novembrī, vairāk stāsta Latgales kultūrvēstures muzeja pārstāvis Kaspars Strods. “1893 gadā viņš piedzimst tepat netālu, tagadējā Lendžu pagasta Stapuļu sādžā. Viņš ir viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuram rodas iespēja izglītoties un viņš dodas uz Pēterburgu, kur iestājas garīgajā seminārā. 1914. gadā, to pabeidzot, viņš iesaistās 1. pasaules kara norisēs un uzsāk savu militāro karjeru.”

Par saviem nopelniem Staņislavs Kambala saņēmis arī IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

“Lai saprastu Kambalu, ir jāsaprot viņa laiks,” Lendžu pagasta pārvaldnieks Voldemārs Deksnis skaidro, kāpēc šodien, šeit, Rēzeknes novada Lendžos nolemts rīkot šai vēsturiskajai personībai - veiksmīgam politiķim un sava laika uzņēmējam - veltītu konferenci, interesentiem atklājot ne vien, kas ir bijis Staņislavs Kambala, bet arī to, kādā laikā viņš dzīvojis, kāds bijis tā laika teritoriālais iedalījums, un kāda bijusi tā brīža ekonomiskā un politiskā situācija Latvijā un Latgalē.

“Piemēram ir diezgan plaši izplatīta kļūda, ka Staņislavs Kambals ir dzimis Bērzgales pagastā. Pagasts saucās citādāk, tas bija Kuļņevas pagasts. Staņislavs Kambala ir dzimis pašreizējā Lendžu pagasta teritorijā Stapuļu sādžā. Tik ievērojamu cilvēku mums te nav daudz,” Voldemārs Deksnis arī neslēpj - pašlaik Stapuļos vairs nav iespējams precīzi noteikt, kurā vietā tad atradās Kambalu saimes māja, tāpēc nācies arī attiekties no sākotnējā nodoma uzstādīt novadniekam veltītu piemiņas plāksni. “Zināmā mērā tas viņa ieguldījums ir piemirsts. Tā gadās. Viņš protams, ir darījis savā laikā, bijis pareizajā vietā un izdarījis visas pareizās izvēles un savu nopietnu ieguldījumu ir devis, bet pašlaik... nu, jā, mēs pašlaik to robu nedaudz aizpildīsim.”

Savukārt literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs atklāj Staņislavu Kambalu ne tikai kā savulaik Latgalē un Latvijā pietiekami ietekmīgu uzņēmēju un politiķi, bet arī kā publicistu, valodnieku un latgaliešu rakstu valodas atbalstītāju. “1918. gadā viņš izdeva grāmatu “Atskats” par 1918. gada pareizrakstības apspriedi. Grāmatiņa ir interesanta. Staņislavs Kambala bija arī Satversmes sapulces delegāts, un Satversmes sapulce sava darba izskaņā pieņēma likumu par latviešu valodas pareizrakstību jeb ortogrāfiju, un tajā likumā 1922. gadā bija punkts, ka valsts pašvaldību iestādēs un skolās ir jālieto latviešu valodas ortogrāfija, ka tas neattiecas uz latgaliešu ortogrāfiju, ka latgaliešiem valsts, pašvaldības iestādē un skolās lietot savu ortogrāfiju. Un šis likums darbojās līdz 1937. gadam, kad Ulmanis kā Ministru un Valsts prezidents pieņem analogu likumu, tikai izsvītro pēdējo punktu par to, ka latgaliešu izloksnes valoda vairs nedarbojas pašvaldības iestādēs un skolās.”

Kambalu dzimtas vēsture turpinās par spīti tam, ka pats Staņislavs no dzīves šķirās 1941. gadā, viņa dēls gāja bojā leģionā, bet sieva ar meitu līdz mūža galam nodzīvoja izsūtījumā. Tās vārdu tagad pasaulē nes Staņislava Kambalas brāļa mazmazdēls basketbolists Kaspars Kambala.

Bet plašāku ieskatu Latgalē notiekošajos procesos pirmās brīvvalsts laikā dos vēsturiskajai personībai Staņislavam Kambalam veltītā konference, kas jau šodien norisināsies Rēzeknes novada Lendžos.

Konferencē ar referātiem piedalīsies pazīstami vēsturnieki: Dr. hist. Valters Ščerbinskis (Latgales un Starpkaru perioda Latvijas politika), Dr. hist. Vladislavs Malahovskis (Zemes jautājums Latgalē), Dr. hist. Inese Runce (Latgales jautājums politiskajās diskusijās 20.gs. sākumā), kartogrāfe Andra Zubko-Melne (Vietvārdi administratīvi teritoriālo reformu kontekstā), literāti: Dr. philol. Valentīns Lukaševičs (Marginālijas stāstam par Staņislavu Kambalu), rakstniece Inga Ābele (Valodas loma kultūrā), rakstniece Sandra Ūdre un rakstnieks tulkotājs Juoņs Ryučāns (Kūpeigais i atškireigais laikabīdru S. Kambalys i F. Kempa biografejos).