Kā labāk dzīvot

Mikoloģe: Galvenais sēņotāja likums – ņemt tikai pazīstamas sēnes

Kā labāk dzīvot

Mans nams ir mana pils, bet kāds gaiss ir mūsu pilīs?

Tiekamies ar jaunajiem zemniekiem Smārdē Kitijas Belovas un Kristapa Rorbaha saimniecībā

Saimniekot var arī piecos hektāros – jaunie zemnieki Smārdē audzē un tirgo dārzeņus

Jaunie zemnieki Smārdē Kitija Belova un Kristaps Rorbahs ar pašu uzkrātajiem līdzekļiem pirms septiņiem gadiem sāka audzēt ķiplokus, dažādus zaļumus, tomātus, ķirbjus, kabačus un citus dārzeņus, ko paši tirgo savā tirdzniecības vietā Kauguros. Ja mērķis nav nopelnīt miljonus, bet radīt labu saimniecību, saimniekošanai pietiek arī ar pieciem hektāriem, viņi stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot". 

Kitija un Kristaps sākt saimniekošanu nolēma 2015. gadā, kad Kristapa mamma viņiem piešķīra piecus hektārus zemes Smārdē. Tolaik saimniecības vietā atradās ganības. Jaunie zemnieki sāka ar mazām diļļu dobītēm, pāris ķiploku vagām. Darbība tika uzsākta pilnībā ar  saviem uzkrājumiem. 

Šobrīd saimniecībā uzbūvētas vairākas siltumnīcas, tiek audzēti dažādi dārzeņi. Lielākais darbs, tostarp ravēšana, tiek paveikts pašu spēkiem un ar ģimenes locekļu, draugu palīdzību. Izaudzētais nonāk pašu tirdzniecības vietā Kauguros. 

"Mums Kauguros ir tirdzniecības vieta, un mums ir vajadzīgs plašs sortiments. Mums nederēs, ja audzēsim piecus hektārus ar kabačiem, diez vai Kauguri apēdīs," stāstīja Kristaps. 

Šī iemesla dēļ jaunie zemnieki sadarbojas ar citiem uzņēmīgiem cilvēkiem, kas viņiem piegādā, piemēram, puķkāpostus, brokoļus, zemenes.  

"Klients ir ļoti prasīgs. Visi saka, ka visu vajag tikai bioloģisku, bet, ja kabacītim ir švīka vai kas, viņš nemaz to negrib pirkt. Klienti ir ļoti prasīgi, precei ir jābūt ļoti skaistai," atzina Kitija. 

Viņa norādīja arī, ka darbs nav no vieglākajiem, laika atpūtai vasarā nav, taču dzīve pilsētā ne viņu, ne Kristapu nesaista. 

Nākotnē gan Kristaps plāno darbus atvieglot, iegādājoties tehniku, kas roku darbu samazina. Lai to izdarītu, paši uzsākuši rakstīt projektus Eiropas Savienības finansējumam – visi trīs uzrakstītie projekti ir arī apstiprināti. Viņi atzina, ka bez projekta un bankas finansējuma traktoru iegādāties nevarētu. 

"Mēs varētu darīt to, kā pirms tam darījām, – šeit neko nedarīt. Mēs droši vien pelnītu vairāk un dzīvotu vieglāk. Vienkārši ir mērķis izveidot saimniecību tādu, kādu es to gribu redzēt kaut kad," atzina Kristaps. 

"Mans mērķis nav dabūt kontā miljonu. Mans un Kitijas mērķis ir izveidot saimniecību," viņš piebilda. 

Jaunais zemnieks norādīja, ka gribētu, lai apkārt ir vairāk mazo saimniecību, lai ir vairāk cilvēku, kam tas ir dzīvesstils, taču viss iet uz to, lai attīstītos lielās saimniecības, jo jauniešiem bez savas zemes laukos vai pamatīga starta kapitāla uzsākt saimniekot ir teju neiespējami. 

Viņam piekrita Dobeles novada "Laukrožu" jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs. Viņš kopā ar tēvu apsaimnieko 700 hektārus zemes, kuros audzē kviešus, rapsi, vasaras miežus. Lai gan Ralfa ģimenes saimniecību par mazu nosaukt gluži nevar, arī viņš norādīja, ka tikai priecātos, ja cilvēku laukos būtu vairāk, taču zemes, lai paplašinātos, apkārt nav. 

"Par to zemes situāciju ir tā, ka pie mums ir pilnīgi viss apsēts, arī vecas mājvietas norok, aizaugušas grāvju malas norok," atklāja Ralfs. 

"Būtu foršāk, ja būtu daudz vairāk saimniecību, un vairāk jaunie gribētu, bet es jau teiktu, ka nav īsti iespējams vairs neko uzsākt, jo nav jau brīvas zemes, kur sākt strādāt tiem jaunajiem. Neviens lielais, arī mēs, tāpat vien nedos – labi, ņem 10 hektārus, sāc strādāt," viņš secināja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt