Kultūrdobe

"Kultūrdobe". Zane un Vilis Daudziņi "Turbās" potē ābeles un pļauj kalmes

Kultūrdobe

"Kultūrdobe". Zane un Vilis Daudziņi "Turbās" potē ābeles un pļauj kalmes

"Kultūrdobe". Gleznotājas Avotiņas dārzu paplašina ar Liezēres ainavu

Mākslinieces Avotiņas gada lielāko daļu glezno egļu ieskautajā mājā Liezērē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Gleznainajā Liezērē, kur plešas pļavas un meži, atrodas Avotiņu ģimenes māja. Gleznotāja Ilze Avotiņa kopā ar vīru - konditoru Jāni Avotiņu, meitu - gleznotāju Kristīni Luīzi un viņas vīru Kārli, kā arī mazmeitu Lizeloti Annu šeit pastāvīgi dzīvo jau vairākus gadus. Pirms tam šī bija vasaras un brīvdienu māja, kur atvilkt elpu no Rīgas ikdienas. Šajā sētā dominē skaistumaugi – lapu koki, mūžzaļie skuju koki un košu krāsu ziedi.

Gadalaiku burvība laukos

„Kopš 2016. gada, kad piedzima mana meita Lizelote Anna, šeit mēs pavadām lielāko daļu mūsu dzīves. Līdz ar to es teiktu, ka reizi nedēļā sanāk aizbraukt uz Rīgu, tas ir vienkāršāks atskaites punkts,” pastāsta Kristīne Luīze. Ilzei pirms pāris gadiem piepildījās sapnis – ziemā dzīvot laukos, jo šis mierpilnais gadalaiks viņai šķiet visskaistākais. „Ziema ir kā balts audekls. Tāda tīrības sajūta, vieglums. Arī ļoti radošs – baltu audeklu vienmēr vēlos piepildīt. Tāds radošuma sākums. Dvēselisks miers arī,” par savām sajūtām saistībā ar šo gadalaiku stāsta Ilze. Baltā krāsa, viņasprāt, ir mierinoša, un tādu baltumu, kāds ir laukos, pilsētā nav iespējams piedzīvot.

Salna un migla pār Liezēres lauku
Salna un migla pār Liezēres lauku

Savukārt Kristīnei Luīzei patīk visi gadalaiki un to nomaiņas vērošana laukos. „Pirmais sniegs ir tikpat liels brīnums kā pirmā karstā diena, kad var uzvilkt vien plānu kleitu un doties salasīt pļavas puķes. Vai arī rudens lapas, kad tās sakritušas un uzspīd saule un, protams, pavasara atnākšana, kad ap māju zied neaizmirstulītes,” sentimentālajās sajūtās dalās Kristīne Luīze.

Egles rada drošības sajūtu

Kad Avotiņi ievācās šajā mājā, te bija tikai pakalns ar dažiem kokiem – ošiem, diviem ozoliem un kļavām. „Kad ienācām šajās mājās 1982. gadā, šeit bija plika vieta, diezgan pamesta un nemīlēta. Tad mēs vēlējāmies rast sētas, pagalma sajūtu,” atminas Ilze.

Pirms 32 gadiem no netālu esošā meža atvilka 56 eglītes un iestādīja ap pagalmu, imitējot sētu. „Koki sastādīti lauku sētas sajūtai. Lai tā kā pasargātu no visa ārējā – vējiem, informācijas, kas nav vajadzīga,” par egļu rindu, kura ļauj sajusties droši, pastāsta Ilze. Toreiz no iestādītajām izdzīvoja 44, tām nesen piestādīja klāt vēl vienu jauno egļu rindu. „Egles ir kā mūsu bērni, tāpēc arī tās ir kļuvušas tik mīļas,” par savu iecienītāko koku pastāsta Ilze. Māksliniecei patīk skuju koki, jo tie ir dzīvības koki jeb mūžzaļi.

“Ne visas vēlas mūsu dobi papildināt, te jau ir robi,” par jauni eglīšu rindu nosaka Ilze.
“Ne visas vēlas mūsu dobi papildināt, te jau ir robi,” par jauni eglīšu rindu nosaka Ilze.

Tagad egles izaugušas ievērojamā izmērā un atgādina cietokšņa sienu. “Man liekas, ka es esmu simtgadīga, jo ir grūti noticēt, ka manā mūžā kaut kas tik liels izaudzis,” par laika ritējumu pārsteigta saimniece.

Apļveida dobes ar simbolisku nozīmi

Liezēres zeme ir diezgan mālaina, tai jāpievieno kūdra.
Liezēres zeme ir diezgan mālaina, tai jāpievieno kūdra.
Kad Avotiņi sāka dzīvot šajā mājā, pie tās iekopa kartupeļu lauku. „Pieredzes dzīvošanai laukos  mums nebija. Likās, ka mums arī vajag, bet izrādījās, ka tas nemaz nav mums piemērots. Pirmkārt, izaudzēt jau var, bet pēc tam - kur tos likt? Rīgā nebija tādu pagrabu. Otrkārt, mēs arī sapratām, ka nav jau laika audzēšanai. Tur jāpieliek lielas pūles, lai kaut kas izaug,” pastāsta Ilze.

Dobes tiek veidotas apļveida formā un ne velti – apaļajai formai piedēvēta liela simboliskā nozīme.

„Nebeidzama līnija, kas visu laiku turpinās. Mēs skatāmies dabā - saulei ir aplis, mēnesim arī vienreiz mēnesī ir aplis. Vēl simbols, piemēram, laulības gredzens. Man šis simbols ir ļoti tuvs,” atklāj Ilze. Kā jau pie māksliniekiem, arī dobes tiek veidotas radoši – kombinējot skaistumaugus ar ēdamajiem. “Ideja ir tāda - lai nebūtu kaut kas jauns, kur jārok un kaut ko jāveido, tad visu skaisti vienā aplī salikt – gan puķes, gan ēdamas lietas,” pastāsta Ilze. Viņai patīk, ka var mazmeitai parādīt un iemācīt Latvijas augus – virzu, nātri, vārpatu un citus.

Arī Kristīne Luīze novērtē iespēju savai meitai pavadīt laiku svaigā gaisā: „Esmu laimīga, ka viņai ir iespēja šeit dzīvot un kopā ar mums pavadīt tik daudz laika dabā! Ikreiz, kad esam pilsētā, viņa jautā, kad atgriezīsimies laukos.” Ģimenes dāmas dārzā iesaistās ar idejām, bet fiziskos un apjomīgos darbus veic Jānis, jo viņš visvairāk ir uz vietas. „Pamazām jaunie arī nāk palīgā, jo maiņa jau būs vajadzīga,” nosaka Ilze.

Zālāja dekorētāji - kurmji

Kristīne Luīze šajā vietā ir pavadījusi savu bērnību un viņa atzīst, ka pa gadiem tā ir ļoti mainījusies, jo ieguldīts darbs un laiks. „Atceros šo māju, kad tajā bija vien krāsns apkure un ūdens bija jānes ar spaini no akas. Šobrīd šādas sadzīviskas grūtības šeit vairs nepazīstam un tas noteikti dzīvi padara ērtāku, bet man patīk atcerēties to, kā šeit bija, un redzēt to, cik ļoti šo vietu esam iekopuši un atjaunojuši,” ar atmiņām dalās Kristīne Luīze.

Šobrīd saimniekus dārzā vairs nesatrauc ne laikapstākļu radītās sekas, ne kaitēkļi. Kurmju rakumus viņi uzskata par zālāja dekoriem.

Zem klajas debess jāglezno ātri

Padoms cīņā ar kurmjiem:

Dārznieks Mārtiņš Šternbergs pastāsta, ka kurmis rok alas, jo meklē barību – sliekas un vaboles. Ja ir vēlme cīnīties pret kurmjiem, var ierīkot speciālu sietu, kas aiztur to darbību. Tomēr šī metode var nebūt gana efektīva, jo kurmji sietu var apiet. Vēl var mēģināt kurmju alās iebērt karbīda granulas, kuras, saskaroties ar mitrumu, izdala indīgu gāzi. Taču tas ir bīstami, jo šī gāze var noindēt mājdzīvniekus. Visvienkāršākais un efektīvākais veids ir kurmju lamatas, kuras ierok zemē. Tomēr jāatceras, ka šie dzīvnieki dara arī labas lietas – uzirdina augsni, to rakumos viegli iesējas augu sēklas, kas vairo bioloģisko daudzveidību.

Neskatoties uz to, ka šis gleznainais Latvijas stūrītis kļuvis par mākslinieču ikdienu, tas joprojām spēj iedvesmot. „Nemaz nevar pierast. Visu laiku daba mainās, visu laiku ir iespēja brīnīties un atkal vēlēties to visu uzlikt uz audekla,” nosaka Ilze. Māksliniece patiesi izbauda gleznošanu zem klajas debess, bet pēdējos gados nav bijusi iespēja to darīt, jo darbi un projekti nav saistīti ar strādāšanu brīvā dabā. Tomēr vēlme to atsākt ir liela un katru gadu Ilze nodomā, ka nākamgad noteikti.

„Daba ir palete, kurā gleznotājs var visu laiku atrast un mācīties krāsu attiecības,” par dabas toņiem jūsmo Ilze, pastāstot, ka pirmajā pavasara zaļumā, kas parādās koku un krūmu pumpuros, īpaši var redzēt smalku, delikātu toņu salikumu, kurā var mācīties glezniecību.

Arī Ilzes meitu Kristīni Luīzi Liezēres daba turpina iedvesmot jauniem darbiem. „Gadiem ejot, es arvien vairāk novērtēju to, ka man ir savs valrieksta koks, zem kura varu iedzert kafiju, un pļava, kurā iebrist pēc garas darba dienas. Vai arī veranda ar plašajiem logiem un skatu uz ārpasauli, man ļoti patīk gleznot šeit, kad redzu aiz loga, kā mainās gadalaiki,” par dzīvi Liezērē stāsta Kristīne Luīze.

Mainīgā dabas ainava un laikapstākļi rada azartu – jāpaspēj ātri. Abām māksliniecēm gadījies, ka gleznošanu zem klajas debess pārtraukušas pēkšņas lietavas. „Lietus ir pārsteidzis studiju gados, kad Mākslas akadēmijas ietvaros gleznoju vasaras darbus,” atminas Kristīne Luīze. Viņa atzīst, ka iekštelpās gleznot ērtāk, jo tad nav jāsatraucas par laikapstākļiem. Atrodoties laukos, viņa dod priekšroku gleznošanai verandā, kur lielie logi rada sajūtu, it kā atrastos dabā.

Tomēr gaisma māksliniecēm ir ļoti svarīga, tāpēc, ja tā mainās, darbs jāpārtrauc un pie tā jāatgriežas citā dienā tajā pašā stundā.  „Tas svaigums vienalga nāk līdzi. Tas nav tā, ka izdomā to kompozīciju, sēžot mājās. Tā enerģija, kas nāk no dabas, tur arī ir,” par dabas ainavu pārnešanu uz audekla nosaka Ilze.

Raidījumā „Kultūrdobe” žurnāliste Henrieta Verhoustinska viesojas dārzkopju – mākslinieku dārzos, lai palūkotos, kas aug viņu siltumnīcās, dobēs un pagalmos. Šī ir iespēja palūkoties uz kultūras personībām no vēl neredzēta skatupunkta – sestdienās pulksten 18.20 raidījumā „Kultūrdobe”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti