Gundaram Bricim šaut patika jau pusaudža gados, kad kopā ar kaimiņu devies uz šautuvi un izmēģinājis acu un rokas precizitāti.
"Man arī bērnībā patika filmas par karu, vispār ar ieročiem, varbūt tāpēc. (..) Nav tā, kā futbolā, jākrīt, jāgrūstās, jāsper. Vienkārši paņem un čik," stāstīja Gundars.
Ložu šaušanai kā paralimpiskajam sporta veidam Gundars pievērsies pirms diviem gadiem. Dzīvojot Pūres pagastā, centies pēc iespējas biežāk braukt uz šautuvi Tukumā.
"Kad sarunā, tad divreiz nedēļā vai kaut kā braukājām, pēc tam jau ar notiekošo valstī nekas nesanāca vairāk, tad jau vairs no malas neviens nevarēja trenēties. Domāju vietu, kur es varētu uztaisīt. Ārā kaut kur, bet tad jau jātaisa atsevišķa ēka, tad vienkārši reālākā vieta, kur varēja uztaisīt, bija šeit," stāstīja Gundars.
Ložu šaušanai mērķis tiek novietots 10 metru attālumā. Jātēmē mazliet zem vidējā punkta. Acis, protams, ir svarīgākais instruments.
Gundars un citi paralimpisko sporta veidu entuziasti un profesionāļi ļoti gaidot lielā sporta centra būvniecību, jo tas dotu nopietnākas iespējas uzlabot sniegumu, pat ja nesanāktu braukt trenēties uz Rīgu katru nedēļu.
"Tur piesaistītu fizioterapeitus, trenerus, kas tevi pamācītu, vēl kaut kas, varētu uztaisīt Baltijas čempionātu, no Igaunijas pieaicināt, no Lietuvas. Ja tā nopietnā līmenī uztaisa, tad labi, taisām invalīdu mačus, čempionātu, Latvijas čempionātu, no citām valstīm vai vēl kaut kā," sprieda sportists.
Tikmēr vasara Rutku mājās uzņem apgriezienus. Gundara mamma priecājas, ka dārzā viss aug griezdamies, bet pats Gundars saķer galvu, cik ātri šogad augot zāle.
