Stiprie stāsti

Keramiķi Agnese Sunepa un Rūdis Pētersons sapņo par starptautiskiem simpozijiem Saldū

Stiprie stāsti

Konkursa "Sējējs" laureāti: "Jāņkalnu" saimnieki Vestienas pagastā

Sanda un Raivis Ļaudāmi Embūtes pagastā izveidojuši viesu namu, audzē graudus un augļus

Lielsaimnieki, kas dzīvi nebija plānojuši saistīt ar zemkopību – Ļaudāmu ģimene Embūtē

Sanda un Raivis Ļaudāmi Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā izveidojuši viesu namu “Dēseles dzirnavas”. Paralēli ģimene attīsta divus citus uzņēmumus – zemnieku saimniecībā “Brizgas” 800 hektāros tiek audzēti graudi, bet uzņēmumā “Dēseles dārzi” 10 hektāros aug krūmmellenes, zemenes un citas ogas, kas tiek arī pārstrādātas. Tiesa, abi saimnieki savu dzīvi nemaz nebija plānojuši saistīt ar šīm nozarēm.

Raivis, piemēram, izglītību ieguvis socioloģijā. “Tas [tomēr] nebija man. Pēc augstskolas aizbraucu uz Angliju divus gadus pastrādāt, un tad arī sapratu, ka tomēr gribu Latvijā dzīvot, ka tur ir tikai mājas–darbs–mājas, kas mani galīgi neapmierināja,” viņš stāstīja.

Sanda savukārt ieguvusi sociālā darbinieka izglītību un šajā profesijā arī strādājusi, līdz ikdienas rutīna radījusi sajūtu, ka kaut ko nepieciešams mainīt. “Atbraucot uz laukiem pie mammas, viņa tā arī pateica, ka, ja jau jūs tik ļoti gribat dzīvē kaut ko mainīt, tad varbūt ir pienācis brīdis nākt pārņemt saimniecību graudkopībā.

Tad bija jāpieņem lēmums, vai nu kāds no ģimenes pārņem to graudkopības nozari un turpina, vai viss tiek pārdots,” atceras Sanda.

2013. gadā abi kopā apguvuši prasmes, kā pārvaldīt tolaik 600 hektāru lielo saimniecību. Sanda paralēli ieguva izglītību lauksaimniecības uzņēmuma vadībā. Pakāpeniski attīstoties, zemnieku saimniecība izaugusi līdz 800 hektāriem, un ģimene īpašumā ieguvusi arī “Dēseles dzirnavas”, kur tagad izveidots viesu nams.

Sanda stāsta: “2016. gadā vīratēvam bija apaļa jubileja, bijām tepat netālu vienās dzirnavās. Es vīram teicu – ja man būtu tādas dzirnavas, es kalnus gāztu. Kad pirkām zemes gabalus un slēdzām jaunos zemes nomas līgumus šajā pusē, pat tad mēs nedomājām, ka mēs varētu ņemt klāt arī pašas dzirnavas. Rudenī bija tā, ka – vai nu mēs ņemam klāt ēku, vai zaudējam visu, tā mums nāca klāt dzirnavas. Tajā brīdī es atcerējos savus vārdus.”

Raivis gan norādīja, ka svarīgākā joprojām ir graudkopība, jo tas ir pamata ienākumu avots, taču visgrūtāk, viņaprāt, ir ar ogu audzēšanu, jo tur nepieciešamas specifiskas zināšanas gan audzēšanā, gan tehnoloģijās, ko pēc tam pielieto pārstrādē.

Savukārt Sandai vislielāko darba slodzi sagādā tieši viesu nams. “Ne velti daudzos komentāros cilvēki mums ir ierakstījuši, ka, staigājot pa “Dēseli”, var redzēt Sandas dvēseli. Es tiešām te ar sirdi un dvēseli daru lietas. Katra lietiņa, ko ielieku, nav vienkārši ķeksīša pēc,”  atzīst saimniece.

Pirms diviem gadiem “Dēseles dzirnavās” nepareizi būvēta skursteņa dēļ izcēlās ugunsgrēks. “Zāles vidū bija uztaisīts līkums, kur sakrājās sodrēji un aizdegās visi pieci stāvi vienai pusei. Pēc tam stāvējām lejā, kurtuves telpā, bet skatījāmies zvaigznēs. Tik daudz ieguldīts bija, ka nevarējām to visu tā pamest,” atminas Raivis. Tagad viesu nams no jauna atjaunots un uzņem viesus.

“Viena no manām misijām ir darīt šo vietu cilvēkiem zināmu, jo šeit ir miers, šeit ir skaisti, šeit uz vietas ir, ko baudīt,” piebilda Sanda.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt