Dienas ziņas

Arhitektūras studentu plenērs Aizputē

Dienas ziņas

Puķu audzētāji par pircēju trūkumu nesūdzas

Ķimales muižai jauni saimnieki

Kuldīgas novadā ģimene iegādājas un plāno atjaunot pamesto Ķimales muižu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Astoņus gadus Kuldīgas novadā esošā Ķimales muiža bija pamesta, un apkārtējiem iedzīvotājiem vien atlika noskatīties, kā tā pamazām iet bojā. Tad muiža acīs un sirdī iekrita uzņēmējas un politiķes Ineses Andersones ģimenei un tā nolēma to iegādāties. Jaunie saimnieki neslēpj, ka darāmā ir daudz un agrāko spožumu ēka varēs atgūt tikai pakāpeniski.

Par savu Kuldīgas novadā esošo Ķimales muižu Inese Andersone un viņas dzīvesbiedrs Kims sauc aptuveni nedēļu. Norobežošanās laiku no citiem cilvēkiem ģimene aktīvi izmantoja, kemperī apceļojot Latviju. Ieraugot, cik skaisti atjaunotas ir Mežotnes pils un Mazmežotnes muiža, Inese sākusi meklēt, kādas muižas Latvijā tiek pārdotas. Par Ķimali nekas nebija dzirdēts, bet uzrunājis tas, ka netālu atrodas Kuldīga, turklāt muiža uzreiz iepatikusies. Jaunie saimnieki to vēlas padarīt par vietu, kur svinēt dzīvi un iekārtot arī viesnīcu.

“Muiža nav kultūras piemineklis, taču piemineklis ir parks, kas ir apkārt muižai. Šie simtgadīgie koki ir liela vērtība,” uzsvēra Inese. Ķimales muižas īpašnieki izpētījuši, ka arhīvā pirmo reizi tā minēta 1624. gadā, savukārt kungu māja celta 18. gadsimtā.

Šī muiža Padures pagastā bija rūpju bērns astoņus gadus. Kad 2012. gadā no šejienes skola pārcēlās uz citām telpām, tās jaunais īpašnieks tomēr nespēja muižu pienācīgi apsaimniekot un tā pamazām sāka iet bojā.

Ziņa, ka muižai tagad jauni saimnieki, zibensātrumā sasniegusi arī vietējos iedzīvotājus. Daži, izmantojot saimnieku viesmīlību, te kāju spēra pirmo reizi. Ķimales iedzīvotāja Aina Lalajeva bija atnākusi, lai dalītos ar savām atmiņām un fotogrāfijām. Viņa pauda prieku, ka muiža tiks savesta kārtībā.

Enciklopēdijas “Muižas Latvijā” autors Vitolds Mašnovskis izpētījis, ka no aptuveni 2000 Latvijas muižām dabā var saskatīt un aprakstīt apmēram 1200. Liela daļa gan ir bēdīgā stāvoklī.

Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzina, ka interese par muižu atjaunošanu pieaug: “Nav jābūt ļoti lielam bagātniekam. Tas drīzāk būtu kā ceļš – tu piedzīvo muižas atjaunošanu, izdari  to nākamajām paaudzēm.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti