Daudz laimes, Esmeralda Ermale!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Aktrise Esmeralda Ermale savu dzimšanas dienu svin 5.decembrī, bet LTV raidījums "Daudz laimes, jubilār!" tiekas ar gaviļnieci svētdien, 3. decembrī, LTV1 plkst. 13.26, lai kopīgi ar raidījuma vadītāju Andreju Volmāru apskatītu LTV videoarhīvus, iemūžinātu stāstus un apsveiktu aktrisi.

Esmeralda Ermale ir no laimīgajām sievietēm, viņa visu mūžu izskatās jaunāka par saviem gadiem. Paskatoties uz aktrisi, viņa daudz neatšķiras no 17 gados spēlētās Baibas filmā «Pūt, vējiņi!» (rež. G. Piesis, 1973). Raidījuma vadītājs A. Volmārs to var droši apliecināt, jo intervējis aktrisi gan toreiz, gan tagad.

Andrejs Volmārs: Tev sanāca sakarā ar filmu "Pūt, vējiņi!" tikt uz Sansebastjanas filmu festivālu Spānijā 1974.gadā.

Esmeralda Ermale: Jā, tā bija veiksme, ka es ar režisoru Gunāru Piesi varējām aizbraukt, ka mūsu vietā neaizbrauca kāds nomenklatūras cilvēks. Droši vien, ka ielūgumā bija mūsu vārdi. Jaunai meitenei bez naudas tolaik ārzemēs, tas bija liels pārdzīvojums. Tas bija nepatīkami, ka vajadzēja tēlot, ka neko negribas, jo neko nevar atļauties, bet domāju, ka es ar cieņu tiku galā ar šo neērtību. Tad, kad mums bija pirmizrāde filmai, tad Rīgā ar vislabākiem tērpu māksliniekiem bijām sakopti par savu naudu, jo - kas par kaut ko tādu maksātu! Tad žurnālistu atsauksmē par filmas pirmizrādi bija teksts, ka delegācija no Padomju Savienības bija ieradusies ģērbta apģērbos, kas pirkti lielā lētā apģērbu veikalā.

Ja kāds man prasītu, kāds ir Esmeraldas Ermales jaunības noslēpums, es teiktu - nodarbojas ar jogu un dejo tango!

Es esmu nonākusi pie secinājuma, ka tas man ļoti der, man tas uzlabo pašsajūtu, fizisko kondīciju. Tango ir mazlietiņ vairāk prieka tajā visā, jo tā ir deja ar partneri, mūzika, tā ir tāda socializācija, tā ir cita vide, kurā es ieeju. Saprasties bez vārdiem, tā ir vēl viena augstāka pakāpe, ko var veikt.

Tu ienāc tajā deju zālē, vai visi esošie uzreiz sačukstas?

Nē, nesačukstas, viņi ir labi audzināti, un mēs viens pie otra jau esam pieraduši.

Tev vajag kādu lomu, kurā tu dejo tango!

Laba doma, to vajadzētu realizēt.

Intervijas gaitā aktrise atzīst, ka aktrises profesijā labais izskats, protams, noder, taču ir arī reizes, kad traucē un raisa diskusijas. Proti, dažam skatītājam un arī vienam otram teātra profesionālim bijis grūti noticēt, ka Indrānu māte (iestudējums «Indrāns», rež. L. Gundars, 2009) vai «Cīrulīšu» māju saimniece («Cīrulīši», rež. L. Gundars, 2011) varētu būtu tik sportiska un tik jaunos gados.

Andrejs Volmārs: Tava loma Indrānu māte „Teātra TT” izrādē " Indrāns"! Liktos, ka tev vajadzētu Ievu spēlēt nevis māti!

Esmeralda Ermale: Nē, nē, nepārspīlē, viss ir pareizi! Vispār drausmīgi. Parasti aktrisēm ir jācīnās pret vecumu, jāizskatās jaunākām, man gluži otrādi, visu laiku jācīnās ar savu izskatu, jācenšas izskatīties vecākai, lai varētu spēlēt tās lomas, kuras pēc gadiem piedien. Es nezinu tādu otru gadījumu, kāpēc man ar to visu būtu jānodarbojas.

Latvijas Televīzijas arhīvā aktrises vārds fiksēts 113 reizes. Arhīvs glabā gan izrādes, gan filmas - «Pūt, vējiņi!» (1973), «Šīs bīstamās balkona durvis» (1976), «Īsa pamācība mīlēšanā» (1982) un «Lielā Jaungada nakts» (1978). Pēdējā LTV arhīvā glabājas krievu valodā un, šķiet, nav cilāta no padomju laikiem. Esmeralda, kaut vēl ar garajiem Baibiņas matiem, bet jau ar lielāku aktrises stāžu un pašapziņu, tēlo jaunu mākslinieci, kas plāno precēties ar staltu autobraucēju (aktieris Aivars Siliņš). Citās lomās redzami aktrises kursa biedri Varis Vētra, Pēteris Gaudiņš, kā arī Jānis Paukštello, Pauls Butkēvičs u.c.

LTV arhīvā saglabājusies arī intervija, kurā aktrise, tikko kā šķīrusies no garajiem matiem, saka: «Brīžam šķita, ka mani vērtē nevis pašas, bet matu dēļ. Nogriezu. Ja kaut kas no manis sanāks, tad ne jau matu dēļ.» Iespējams, aktrisei taisnība. Garie mati un dvēseliski tīrās Baibas tēls uz ilgiem gadiem iezīmēja aktrises žanrisko daudzveidību.

Interesanti, ka tieši Latvijas Televīzijas režisori bija vieni no pirmajiem, kas Esmeraldai piedāvāja liktenīgās sievietes jeb sliktās meitenes lomas. Piemēram, padomju laika seriālā «Lamatas» (rež. E. Lauva, D. Dumpe, 1988).

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti