Dienas ziņas

Rūjienā sāk būvēt baznīcas torni

Dienas ziņas

Drosmes un cilvēcības velobrauciens

Apkopo Dundagas iedzīvotāju dzīvesstāstus

Caur dundadznieku dzīvesstāstiem iepazīst Kurzemi un Latviju

Tā ir labākā skola - iepazīt un saprast Latviju caur novadiem, vēsturi, tradīcijas tieši caur pašiem cilvēkiem. Tā saka profesore Janīna Kursīte, kuras vadītā pētnieku un studentu grupa divas vasaras ekspedīcijā dokumentēja un pierakstīja Dundagas apkaimes ļaužu un dzimtu dzīvesstāstus, folkloru, sadzīvi, kā arī izloksni. Tas viss ir apkopots apjomīgā monogrāfiskā rakstu krājumā, kuru, klātesot grāmatas līdzautoriem - pašiem dundadzniekiem, atvēra Dundagas pilī.

Profesores Janīnas Kursītes vadībā Latvijas Universitātes pētnieku un folkloras studentu grupa 2014. un 2015.gada vasarā ekspedīcijā Dundagas novadā apciemoja un uzklausīja ap 200 cilvēku dzīvesstāstus.

Tagad viss ieraudzītais, saklausītais un izjustais apkopots 19 autoru turpat 400 lappušu apjomīgā monogrāfiskā rakstu krājumā.

Bet vai kurzemnieka dvēseli maz var iepazīt pa divām nedēļām divu vasaru laikā? “Var un nevar. Kaut kas ir, kas pievelk kurzemniekā. Vai kurzemnieks pats to zina, vai mēs uzzinājām, kaut ko mēs atklājām. Es domāju, ka tā ir grāmata ar drusciņ noslēpuma kārtiņu,” saka filoloģe Kursīte.

Grāmatas atvēršana ir lieli svētki pašiem dundadzniekiem, kuri aktīvi līdzdarbojās tās tapšanā ar saviem nebeidzamajiem stāstiem.“Es priecājos par katru, kas seno vēsti grib zināt, jo interesanta ir veco zemnieku un veco, seno latviešu vēsture,” atzīst Dundagas apkaimes iedzīvotāja Elma Zadiņa.

Pieredzējusī dzīvesstāstu pētniece Māra Zirnīte īpaši novērtē to, kā saglabājusies lokālā izloksne.

Lībiskā Dundagas izloksne esot ļoti noturīga, pat ja ilgi būts projām. Lai to pilnīgāk izjustu, grāmatā ir publicēti stāsti rakstos izloksnes skanējumā. “Mums ir jādomā par to, kā tas izklausās. Nevis jādomā, bet arī ar acīm lasot jau dzird, un tāpēc, ja ir pierakstīts dialekts, tas arī skan tur līdzi, kaut varbūt arī pirmajā brīdī izskatās diezgan neveikli, bet tur skan valoda,” norāda LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Māra Zirnīte.

“Tā ir labākā Latvijas skola - saprast Latviju caur novadiem un novadus caur cilvēkiem,” saka Kursīte.

Viņa stāsta, ka šovasar pētnieku grupa dosies jaunā ekspedīcijā, šoreiz - uz atsevišķiem ciemiem Dienvidlejaslatgalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt