Tāpat kā daudzi amerikāņi arī Rodžers Hjūzs aktīvi seko līdzi ASV prezidenta vēlēšanu kampaņai. Viņaprāt, šobrīd vienlīdzīgas izredzes uzvarēt ir gan demokrātiem, gan republikāņiem.
“Lietām jāmainās. Ekonomikas klimats nav labs. Domāju, ka Amerika labi tikusi galā kopš 2008.gada, kad mums bija liels kritiens lejup. Mēs kļuvām stabilāki, salīdzinot ar citām valstīm. Bet es joprojām uzskatu, ka nevaram slīkt dziļāk parādos. Esmu ģimenes cilvēks, es zinu, ka tā nevar. Kaut kad tev būs jāpiesaka bankrots. Valstij tas nav labi. Tas novājina valsti. Kad viena valsts kļūst vāja, cita kļūst stipra. Tas zināms no pasaules vēstures. Parasti tas izraisa konfliktu,” spriež Hjūzs.
Diviem Savienoto Valstu prezidentiem ir bijusi īpaša loma Rodžera dzīvē. ASV Gaisa spēku virsnieks no 1981. līdz 1989.gadam bija “Air Force Two” pilots un vadīja “Boeing 707”, ar ko lidoja ASV viceprezidents Džordžs Bušs vecākais, kurš vēlāk kļuva par prezidentu.
“Viceprezidentu diezgan bieži pārvadāju 1984.gadā vēlēšanu laikā. Bija liels apkalpojošais personāls, līdz pat 23 cilvēkiem. Vienmēr trīs piloti. Mums ir ļoti talantīgi navigatori un apsardzes cilvēki, kuri plāno izbraukumus. Varētu teikt, ka tas ir labi ieeļļots rats. Tas griežas ļoti labi,” saka Hjūzs.
Ar prezidentu Ronaldu Reiganu viņam neiznāca lidot, taču Hjūzs bija prezidenta rezerves lidmašīnas apkalpes loceklis: “Vistuvāk viņam biju Detroitā. Viceprezidents Bušs un prezidents Reigans bija vienlaikus nolaidušies kampaņas laikā, un lidmašīnas bija novietotas viena otrai blakus. Visi paspieda viens otram rokas. Tas bija ļoti jauki. Esmu lidojis kā nodrošinājums “Air Force Two”, kamēr tas ir uz zemes. Gadījumā, ja kaut kas notiek ar prezidenta lidmašīnu - tu jau esi gatavs un riņķo debesīs. Kad prezidenta pilots saka: viss kārtībā un dzinējs sācis darboties, tu vari doties mājup.”
Viņš vedis arī daudzus Reigana valdības ministrus un citu valstu līderus. Kā saka Hjūzs, tās visas bija speciālās gaisa misijas. Tolaik bija Aukstais karš, bet lidots arī uz Padomju Savienību, kas atradās aiz dzelzs priekškara: “Ļoti daudz lidojām ar aizsardzības ministru un valsts sekretāru. Lidojām uz Maskavu, parasti caur Helsinkiem. Tagad jau visdrīzāk tā vairs nenotiek. Tad bija cits laiks. Mums vajadzēja krievu navigatoru un krievu radio operatoru. “
“Bija daži cilvēki, ar kuriem mums bija burvīgs personiskais kontakts, piemēram, ar aizsardzības ministru Kasparu Veinbergeru. Viņš bija ļoti draudzīgs. Atnāca, apsēdās un sāka ar mums runāt. Stāstīja mums stāstus. Tas bija lieliski. Valsts sekretārs Džordžs Šulcs - viņš ar sievu bija ļoti jauki. Bija tāda sajūta it kā tu būtu ar vecvecākiem,” atceras Hjūzs.
“Jā, man ir daudz labu atmiņu. Burvīgas atmiņas. Pavisam noteikti. Un par lielāko daļu no tām man nevajadzētu runāt,” piebilst bijušais pilots.
Viņš atzīst - salīdzinot ar civilo aviāciju, strādāt uz “Air Force Two” bijis grūtāk, jo uz lidotāju pleciem gūlusies milzīga atbildība: “Tev viss jāizdara simtprocentīgi pareizi, jo tas ir ļoti nopietni. Šie ir cilvēki, kuri dažreiz pat izlemj pasaules likteni. Tādi ir tie lēmumi, ko viņi pieņem. Tāpēc tu strādā ļoti smagi, lai visu izdarītu perfekti kā komanda.”
Viņš arī atklāj dažas interesantas detaļas: “Mēs nekad nelidojam vienu un to pašu ceļu. Katru reizi no jauna. Mūsu uzdevums - droši nogādāt pasažieri vai pasažierus līdz mērķim. Tāpēc viņi izmanto lielās lidmašīnas un lido atsevišķi pašu drošībai. Būtu neierasti, ja Valsts sekretārs lidotu ar komerciālu lidmašīnu. Drošība būtu apdraudēta, un tas būtu ļoti neveikli visiem.”
Viena no “Boeing” lidmašīnām, ar kurām lidojis Rodžers Hjūzs, tagad atrodas muzejā Sietlā, Vašingtonā. “Tas man ir šoks – muzejā redzēt kaut ko, ar ko esi lidojis. Laikam kļūstu vecs,” smaidot saka pilots.
Pēc atvaļināšanās no gaisa spēkiem 1989.gadā, Rodžers Hjūzs no valdības “Boinga” pārsēdās uz komerclidmašīnam. Šobrīd viņš ASV aviācijas drošības eksperts un ieradies Latvijā, jo sieva ir latviete. Baiba bija stjuarte, un viņi iepazinās lidmašīnā.
