Balets mammas puantēs
Regīna dzimusi daudzbērnu ģimenē kā ceturtā no septiņām māsām. Katra no viņām bērnībā ar kaut ko nodarbojās – dziedāja, spēlēja mūzikas instrumentus, vingroja –, bet neviena neapmeklēja baletskolu. “Mamma savā bērnībā tika pie puantēm un mēģināja startēt kādā pulciņā, bet tas ātri beidzās,” pastāsta Regīna, kura sadzirdēja mammas vēlmi, lai kāda meita dejotu baletu, turklāt viņai dejot patika jau no piecu gadu vecuma. Iestājoties baletskolā, Regīnai jau bija 11 gadi, kas bija salīdzinoši liels vecums, lai uzsāktu apgūt baleta mākslu, jo parasti šajā skolā uzņem deviņus gadus vecus bērnus.
Vienā ritmā
Piektdienās pulksten 8.35 LTV1 vai RePlay.lv klaviermūzikas pavadījumā piedāvā izkustēties kopā ar Latvijā pazīstamiem cilvēkiem jaunajā rīta vingrošanas šovā “Vienā ritmā”. Katrā raidījumā būs savs vingrošanas vadītājs. Kā un kāpēc viņi paši cenšas ikdienā būt aktīvi, lasi LSM.lv rakstu sērijā!
“Mammai arī teica, ka man ir viduvējas fiziskās dotības, bet esmu dejiska un muzikāla, tāpēc var mēģināt. Baletskola man ļoti daudz deva – pašdisciplīnu un mērķtiecību,” atklāj Regīna.
Jaunībā viņa sapņoja dejot uz Operas greznās skatuves: “Tā man bija vislielākā vēlme, pēc tam tās vēlmes bija nedaudz piezemētākas, bet, kā jau jaunībā, man bija tāds sapnis, un es arī dejoju uz Operas skatuves skolas koncertos un baleta izrādēs “Riekstkodis” un “Romeo un Džuljeta”. Tā laikam man bija pirmā loma, kas bija jādejo. Varbūt drīzāk tā jāsauc par staigāšanu, bet ļoti atbildīgu.”
Kustību veidi, ar kuriem viņa nodarbojās jaunībā, pārsvarā bija saistīti ar mākslu. No piecu gadu vecuma Regīnu mamma veda uz mākslas vingrošanu, pēc tam uz baletskolu, tad viņa dejoja Valsts deju ansamblī “Daile”. Mācoties Teātra fakultātē, Dailes teātrī pie Ērikas Ferdas apmeklēja kustību nodarbības. Tāpat dejots daudzās teātra izrādēs, piemēram, diezgan liela dejas partija Regīnai bija mūziklā “Šerlokss Holms”.
Brīžam jaunībā apgūtās deju iemaņas aktrises profesijā traucējušas: “Man ļoti bieži aizrādīja – “Regīna, tu atkal pozē, nostājies normāli!” Es to nemaz nejutu, ka es pozēju, es stāvēju tā, kā jūtu – ar taisnu muguru, ar nedaudz paceltu zodu, tāpēc mani uzskatīja par iedomīgu.”
Atpūšoties primāri jāatslēdz prāts
Kā vienu no fiziski izaicinošākajām izrādēm Regīna atminas Māras Zālītes lugu “Pilna Māras istabiņa”: “Tur bija jāstaigā pa tādām laipiņām, pa maliņām. Ja es nebūtu labā fiziskā formā, to laikam nevarētu izdarīt. Tur varēja ļoti mierīgi noiet garām. Tas bija saistīts tieši ar fizisko varēšanu, spēju koncentrēties un ķermeni pakļaut tam, kas jādara.” Tāpat ar dažādiem fiziskajiem izaicinājumiem nācās saskarties abās “Marķīze de Sada” izrādēs.
Regīna teic, ka mūsdienās no aktieriem tiek gaidīts arvien vairāk, un viņai šķiet, ka jaunās aktrises apveltītas ar fantastiskām dotībām un fiziskām spējām.
“Es domāju, ka jaunās aktrises ir ļoti spējīgas un talantīgas tieši uz kustību,” teic Regīna, daloties ar novērojumiem, ka mūsdienās visi aktieri tur sevi labā fiziskā formā, jo uz skatuves plastiskā izpausme ir ļoti, ļoti svarīga. Turklāt ar gadiem tam jāpievērš arvien lielāka uzmanība, jo izpildīt režisora ieceres kļūst grūtāk.
Pēc lielas fiziskās slodzes, lai atpūtinātu ķermeni, jāatslābinās no kāju pirkstiņiem līdz matu galiem. “Visgrūtāk jau ir ar to galvu tikt galā, domas vienmēr nomoka. Ja var tikt galā ar tām, tad arī ķermenim varēs dot iespēju atpūsties,” teic aktrise, minot, ka, ja ir liela fiziskā un arī skatuviskā slodze, primāri svarīgi atbrīvot prātu.
Motivācija ik rītu vingrot nav jāmeklē
Regīna sevi neuzskata par sportisku, bet strādā pie tā, lai būtu formā. Ik rītu viņa velta laiku vingrošanai pēc laika gaitā izveidota vingrinājumu kopuma. “Drusku no vienkārši fizkultūras, drusku no jogas, ņemot vērā manas fiziskās īpatnības un vajadzības, tāds komplekss, kuru esmu laika gaitā izveidojusi, pateicoties arī fizioterapeitiem un tam, ko dažkārt skatos “Youtube”, piemēram, jogas vingrinājumus,” teic Regīna. Tāpat viņa rīta vingrošanās iekļauj dažus vingrinājumus, kurus pildīja muzikālajā vingrošanas raidījumā “Vienā ritmā”. “Motivācija to darīt jau ir pilnīgi šūnu līmenī, bez tā nevar sākt dienu,” atklāj aktrise.
Citreiz vingrošanai tiek veltītas vien pārdesmit minūtes, bet citus rītus, ja ir iedvesma un laiks, pat pusotra stunda. “Dažreiz iznāk, ka jāceļas ļoti agri, tad izkrīt. Es dienas vidū ļoti reti varu saņemties to izdarīt,” saka aktrise.
Slēpošanu apvieno ar dabas baudīšanu
Ja jāizvēlas starp sportošanu vienatnē un kāda kompānijā, Regīna labprātāk vingros viena pati. Kad zemi klāj kārtīga sniega sega, viņa reizi pa reizei izbrauc ar distanču slēpēm. Šogad vēl nav sanācis, bet cerams vēl izdosies. “Ar distanču slēpēm slēpojot, var vērot dabu, es to parasti daru laukos, kur ir mežs. Tad ir atkal citas kvalitātes – var jūsmot un iedzīvoties tādā pilnīgā klusumā un dabas skaistumā,” viņa teic.
Lai gan slēpošana ar distanču slēpēm, protams, nav tik piesātināta ar adrenalīnu kā traukšanās no kalna, to noteikti nevar uzskatīt par mierīgu aktivitāti. “Man patīk, kā mani mazdēliņi, kuriem ir pieci un septiņi gadi, brauc ar kalnu slēpēm un es dažas reizes pagājušajā ziemā braucu viņiem līdzi, bet, protams, skatījos no malas. Man īpaši sākumā aizrāvās elpa, viņi tā brauc... Ar pārliecību un stabilitāti,” pastāsta lepnā vecmāmiņa.
Uz velosipēda galvaspilsētā nejūtas droši
Gada siltajā periodā no aktivitātēm īpaši aktuāla ir riteņbraukšana. Regīna izbauda gan braukšanu vienatnē, gan kompānijā. “Es braucu gar jūru Pāvilostā, kur piekraste ir dažāda, brīžam tur nevar pabraukt. Citreiz aizbrauc uz vienu pusi un pēc tam vairs netiec atpakaļ, jo pretvējš ir tik stiprs, ka jāiet iekšā mežā,” dalās aktīvās atpūtas piekritēja.
Lielas distances nav sanācis braukt, bet reizēm viņa mēro ceļu no Rīgas uz Jūrmalu.
“Man vienmēr ir neliels uztraukums pavasarī, pirmo reizi kāpjot uz riteņa. Es pat nezinu kāpēc, bet satraukums vienmēr ir. It kā iemaņas nav iespējams zaudēt... Kad es esmu to izdarījusi, ir liels prieks un gandarījums,” teic Regīna, minot, ka, iespējams, ar gadiem cilvēks kļūst bailīgāks.
Varbūt arī pie vainas tas, ka bijuši daži nelaimes gadījumi, tiesa gan, nekas nopietns, bet tas liek būt piesardzīgākai. “Es ļoti sen jau braucu pa Rīgu ar velosipēdu, kopš 90. gadiem. Tad bija kaut kā daudz drošāk. Es baidos nevis no mašīnām, bet no riteņbraucējiem, kuru tagad ir ļoti daudz, un no skrejriteņiem,” atklāj rīdziniece, kura vairāk izbauda braukšanu laukos, kur nav tik intensīva satiksme un jauniešu, kas brauc neapdomīgi.
Katram pašam jāatrod savs ceļš
Regīna sporto galvenokārt tāpēc, ka tas uzlabo viņas pašsajūtu. “Es domāju, ka cilvēki ir dažādi gan pēc savas psihofizikas, gan pēc domāšanas, tāpēc katrs dara tā, kā viņam liekas ērti un labi un kā viņa ķermenis un prāts pieprasa,” viņa saka, turpinot, ka nevajag nevienu pārliecināt, pamācīt vai nosodīt. “Katram pašam jānonāk pie sava modeļa, kā viņš dzīvo, jo ir ļoti daudz skaistu, gudru un visnotaļ cienījamu cilvēku, kuriem, piemēram, tāda fiziskā aktivitāte kā man nav nepieciešama, bet, tā kā es no bērnības esmu vienmēr kaut ko darījusi, kustējusies, man tas vienkārši ir fizioloģiski nepieciešams,” sarunas noslēgumā saka aktrise.
