Dažas atziņas:
- Uzņēmējdarbība šķiet grūts un sistemātisks darbs. Tā tas arī ir, bet tas kļūst tiešām grūts un smags tikai tad, ja tā nav sirdslieta.
- Spēja akceptēt to, ka nekad nebūs perfekti, dod vieglumu.
- Lai sabalansētu privāto dzīvi un darbu, ir jāklausa intuīcijai un savai sirdsbalsij.
- Apkārtējo viedokli ir vērts uzklausīt, bet ne uztvert kā vienīgo pareizo.
Gatava mesties cīņā
Lielākā daļa meiteņu bērnībā sapņo kļūt par skolotājām, frizierēm, dziedātājām vai ārstēm, taču ne Lotte.
"Man kaut kā ļoti gribējās vai nu strādāt, vai kaut kā darboties tieši ražošanā. Es nezinu, kāpēc, bet man šķita, ka visas tās fabrikas un noliktavas ir ļoti romantiskas. Gribējās kaut ko pasaulīgu un materiālu darīt. Vēl viena nenormāli traka lieta bija, ka es gribēju būt karavīrs, bet tas man ātri pārgāja. Es sapratu, cik ļoti esmu jūtīga, un mans jūtīgums un milzīgā emocionalitāte ir kaut kas, kas šajā profesijā nav [vajadzīgs]. Saglabāt vēsumu man ir grūti, jo es tiešām esmu ļoti emocionāla," atklāja uzņēmēja.
Viņa vērtēja, ka, iespējams, tieši šādas idejas bērnībā radās viņas kareivīguma dēļ – viņai gan toreiz, gan tagad ļoti sāp netaisnība, un viņa vienmēr ir gatava uzreiz mesties cīņā, lai to izlabotu.
"Es par sevi esmu sapratusi tādu lietu, ka es esmu gatava mesties cīņā uzreiz ar visām piecām ķepām un ieročiem, bet man ir tā, ka savas emocionalitātes un jūtīguma dēļ es neesmu ilgtermiņa karotājs. Es varu uzkāpt uz barikādēm, bet pēc tam man ir jāiet riktīgi izgulēties. Smagas emocijas nest ilgtermiņā man ir grūti, tāpēc es nekļuvu par kareivi, bet, iespējams, tas kareivīgums man drusciņ sublimējas uzņēmējdarbībā, kur tas tomēr ir mierīgāk un ar ļoti daudziem prieka elementiem," viņa vērtēja.
Raidierakstā "Veiksme neveiksmē" apkopotas sarunas ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem par viņu ne tik vienkāršo ceļu pretī panākumiem un iedrošina klausītāju, ka ar darbu, neatlaidību un apņēmību ir iespējams sasniegt daudz. Kas tad ir veiksme un cik lielu lomu tā spēlē katra dzīvē?
Un tad tapa "Madara"
"Iedvesma un pieķeršanās kosmētikai man radās studiju laikā, kad es daļu no studijām pavadīju Japānā. Gan Japānai, gan Korejai ir ļoti raksturīga savdabīga uztvere tieši kosmētikas nozarē. Protams, tur ir arī zinātniskais fokuss par izejvielām, efektivitāti, iedarbību, bet arī īpašs piegājiens, kas man ļoti iepatikās. Veids, kā tur produkti tiek pasniegti, tiek lietoti, ir diezgan izsmalcināts, tāds kā rituālveidīgs," stāstīja Lotte.
Atrodoties Japānā, viņa arī pati sāka lietot vairāk kosmētikas, un šī nozare viņu ierāva arvien dziļāk. Vienlaikus, esot citā kultūrā, viņai kosmētikā pietrūka Latvijas pieskāriena un dabiskuma.
"Latvijas dabas bērna dvēsele sāka kaut kā pīkstēt, ka viss, ko tu lieto, ir tik sintētisks. Tas viss ir iepakots tādās plastmasās. Nu, skaisti jau ir, bet tie plastmasas kalni… Sāka dabas bērns pīkstēt, ka tas viss ir brīnišķīgi un skaisti, bet planēta mums ir viena.
Tad man šķita, ka visu to pieredzi, visus brīnišķīgos ādas kopšanas rituālus man gribas pārveidot, lai mana latviskā dabas bērna dvēsele arī dzied un ir laimīga," skaidroja Lotte.
Tolaik, 2006. gadā, dabiskā kosmētika vēl nebija tik aktuāla un pieejama kā šobrīd, tāpēc Lottes vēlme pēc dabiskuma kosmētikas nozarē transformējās uzņēmējdarbībā – ar daudzpusīgas komandas un dažādu biznesa inkubatoru, fondu un projektu palīdzību tapa "Madara Cosmetics".
"Soli pa soli, cilvēku pa cilvēkam, sarunu pa sarunai izveidojās uzņēmums. Mēs bijām daži cilvēki, kas sāka, un mums bija maza, maza telpiņa, kurā bija pirmā laboratorija. Visi darījām visu, ko mācējām, visi viens otram palīdzējām. Noteikti visi bijām entuziasti, un gribētu cerēt, ka joprojām tādi esam. Uzņēmējdarbība liekas grūts un sistemātisks darbs, un tā, protams, ir, bet tas paliek tiešām grūts un smags tikai tad, ja tā nav sirdslieta," vērtēja Lotte.
Turklāt šo 17 gadu laikā nācies pielāgoties un izprast visdažādākās pārmaiņas. Grūti iztēloties, bet pirms 17 gadiem vēl nebija pat sociālo tīklu, ar kuru palīdzību pastāstīt par savu uzņēmumu.
"Tikai 17 gados mēs esam piedzīvojuši ļoti, ļoti lielas tirgus uzvedības izmaiņas, kā cilvēki iegūst informāciju, kur viņi vispār iepērkas. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas tādā online [tiešsaistes – red.] veikalā sāka tīri profesionāli darboties. Vienīgais secinājums pēc šīs 17 gadus ilgās darbības ir – tas, kas ir nemainīgi, ir tas, ka tirgus mainās un tev ir jābūt spējīgam klausīties, dzirdēt un just, kas notiek," norādīja uzņēmēja.
Līdz ar to tas, kā tika veidots jauns uzņēmums pirms 17 gadiem, var ļoti atšķirties no tā, kas var nostrādāt šobrīd.
"Lai gan pamata principi – klausīties, ausīties un darīt no sirds, – tie darbojas vienmēr, bet vide visu laiku ir pamainījusies katru gadu no jauna," atzina Lotte.
Perfekti nebūs nekad
Jautāta par to, vai uzņēmuma pastāvēšanas laikā ir bijuši mirkļi, kad šķiet, ka visa ir par daudz, Lotte atzina – nogurums ir ikdienas sastāvdaļa.
"Nogurums ir klātesošs. Protams, ir kādreiz sapulces, kuras nogurdina vai nokaitina, ir viss kaut kas, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgs emociju līdzsvars. Skaidrs, ka nogurums būs un kaut kāds disbalanss būs, jo, – vienalga, mēs darām savu biznesu vai strādājam, – nekad dzīvē nav harmonijas. Es kaut kā mēģinu pieņemt, ka realitātē utopiskas harmonijas nav.
Tu vienmēr tiksi raustīts uz visām pusēm, bet spēja akceptēt to, ka nekad nebūs perfekti, – tas jau vien atlaiž, tas jau vien dod vieglumu," skaidroja Lotte.
Tāpat viņa uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir, vai darbs tev dod spēku un prieku, jo tad noguruma iztukšotā krūze no jauna tiek piepildīta ar apņēmību turpināt.
Citas "Veiksme neveiksmē" sarunas
"Tas ir risks, ja tu nestrādā savu sirdslietu – tad tev tas nerada prieku, tikai ēd resursus, tad ir nogurums, izdegšana un tamlīdzīgi. Tāda ir mana sajūta, ka ir svētīgi atrast lietu, kas tev tiešām patīk, kuru darot, tu nes pasaulei labumu un pasaule tev ir pateicīga par to. Tad no tā, ka citiem ir labi, tu pats gūsti prieku," Lotte vērtēja.
Vienlaikus viņa atzina, ka arī tad, ja darba vide ir sakārtota, pavisam izvairīties no krīzēm nevar, jo vēl ir arī personīgā dzīve un tās izaicinājumi.
"Es domāju, ka jebkurš cilvēks dzīvē iet cauri dažādiem posmiem. Ir dažādas krīzes – bērna krīze, pusaudžu krīze, tad ir bērna piedzimšanas krīze un tā tālāk. Un tām visām es esmu gājusi cauri. Tāda klīniska depresija man nav bijusi, bet dzīves periods, kad vairāk jāraud, man ir bijis," atzina Lotte.
Lai sabalansētu privāto dzīvi un darbu, viņasprāt, ir jāklausa intuīcijai un savai sirdsbalsij. Tāpat katru dienu ir jāatceras – ja nevari iekāpt pa durvīm, jāmeklē logs.
"Pirmās grūtības ir impulss kaut ko izdarīt vēl labāk un radošāk, jo ieslēdzas spīts, ieslēdzas radošums.
Mums "Madarai" bija jānopērk jauna ražošanas iekārta, divu tonnu liels reaktors, un mēs to savā ražotnē vienkārši nevarējām iedabūt. Tāpēc mums ir jauna ražotne. Tur ieslēdzas radošums, spīts arī, bet tieši radošums – un sanāk daudz labāks rezultāts. Tā kā pirmās grūtības un kaut kā nevarēšana vispār nav nekāds attaisnojums – visu var izdarīt," uzsvēra Lotte.
Tāpat uzņēmēja uzsvēra, ka, apņemoties uzsākt ko jaunu, nedrīkst pārāk nopietni uztvert skeptiķus, kas netic tev vai taviem spēkiem. Apkārtējo viedokli ir vērts uzklausīt, bet ne uztvert kā vienīgo pareizo.
"Es vienkārši nedzirdu tās balsis. Es nedzirdu! Viņi saka – bet tur taču tāda konkurence, ko jūs tajā nišā? Ir, protams, vērts ieklausīties šad un tad, bet vārds "konkurence" man vispār neskaitās, nereģistrējas. Visur ir konkurence, visur, bet vienmēr ir arī iespēja. Tā kā ir vērts visus padomus vai šaubas ar vienu ausi, ar vienu mazu auss fragmentu dzirdēt, jo tur var būt arī kāds racionāls vēstījums, bet tas galīgi nenosaka projekta veiksmi vai neveiksmi," Lotte ieteica.
