Jaunā pētniece Amanda Brizga studējusi transporta sistēmu inženieriju Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Maģistrantūrā viņa pievērsās ekonomikas jomai, mācoties Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (agrāk – Latvijas Lauksaimniecības universitāte).
"Neesmu atradusi nevienu lietu pasaulē, kas man liktos neinteresanta. Kaut kādā mērā visi temati, ar ko saskaros, liekas interesanti un izpētes vērti. Līdz ar to ik pa laikam sanāk, ka dažādus tematus es gribu apgūt padziļinātāk," pastāstīja Brizga.
Paralēli saviem pētījumiem Amanda strādā Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centrā.
"Amanda ir ļoti aktīva. Viņai ir ļoti daudz ideju. Savas idejas viņa diezgan enerģiski mēģina sasniegt. Viņa savā enerģijas virpulī ievelk visus kolēģus un droši vien arī draugus," zināja stāstīt RTU projektu administratore Kristīne Šteinerte.
"Man īstenībā nav neviena negatīva vārda, ko es par viņu varētu pateikt, lai cik klišejiski tas neizklausītos. Ja viņa ir līdzās, ar viņu kopā ir kaut kas jādara, kāds projekts jāpaveic vai pasākums jānoorganizē. Es zinu, ka es uz viņu varu paļauties, viss tiks izdarīts, es neesmu viena, un viss notiks tā, kā tam ir jānotiek, pat ja kaut kas noies greizi," sacīja RTU Zinātnes un inovāciju centra komunikācijas speciāliste Anete Kiseļeva.
Latvijas Zinātņu akadēmija Amandai Brizgai piešķīrusi jauno zinātnieku balvu par pētījumu "Nodokļu sloga izmaiņu tendences un to ietekmējošie faktori Eiropas Savienības dalībvalstīs".
"Galvenās atziņas ir tās, ka nodokļu slogs un nodokļu ieņēmumi tieši korelē ar augstākās izglītības līmeni sabiedrībā," norādīja jaunā pētniece.
Pētījumā secināts, ka starp dalībvalstīm, kas Eiropas Savienībā iestājās pēc 2000. gada, Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir ceturtais augstākais izglītības līmenis.
"Nav viss tik slikti, kā varbūt mums ikdienā gribas to nomelnot. Tiešām Latvijā nav tik slikta situācija. Visas valstis, kas ir iestājušās Eiropas Savienībā pēc 2000. gada, ir stipri līdzīgā ekonomiskajā situācijā. Man pat bija ļoti patīkami skatīties, ka nodokļu sadalījums, piemēram, starp tiešajiem un netiešajiem, sociālajām iemaksām, mums savstarpēji ir ļoti pareizās proporcijās. Mēs nebalstāmies tikai uz vienu vai otru nodokļu veidu, mums tas ir ļoti proporcionāls," norādīja Brizga.
Pētījumus par nodokļu slogu un augstāko izglītību viņa sola turpināt: "Darba vadītāja, profesore Inguna Leibus noteikti neļaus man apstāties pie šī punkta. Man vienmēr ir ārkārtīgi paticis haosā atrast kaut kādus secinājumus vai kaut ko loģisku. Tas ir tas, kas mani tajā visā ir ierāvis. No kaut kāda datu kopuma tu spēj izvilkt loģiskus secinājumus. Rezultāti kā tādi nedod jēgu, ja tu nespēj tiem rast risinājumus un atbildes."
Kā problēmas Latvijas augstākajā izglītībā Amanda redz ne tikai finanšu trūkumu, bet arī akadēmiskā un zinātniskā personāla novecošanu un jauno pētnieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Viņasprāt, šie jautājumi ir steidzami jārisina jau šobrīd.
