Valters mācās tālmācības vidusskolā "Rīgas komercskola", tāpēc vairākus mēnešus gadā var dzīvot Kanāriju salās un tur ļauties savai otrai dzīves kaislībai vindsērfingam un burāšanai viļņos, iegūstot augstus rezultātus pasaules mērogā. Valtera Videnieka vadītajā putnu vērošanas ekskursijā, kas notika Užavā, piedalījās arī Latvijas Radio.
Ar lielu interesi un brīžiem sajūsmas saucieniem katrs atbraukušais līdz jūras krastam Užavā, kur binokļos labi var saskatīt iespaidīgo putnu migrāciju jūrā, klausās Valtera Videnieka stāstus par putniem. Valters ar teleskopa palīdzību atrod putnu, un katram ir iespēja to apskatīt tuvāk.
"Cilvēki ir diezgan laimīgi, man prieks, cenšos pastāstīt ko vairāk par putnu vērošanu, cenšos ieinteresēt. Bija runas par Kurzemes putnu vērotāju grupas izveidošanu, varbūt būs kādas ekskursijas," stāstīja Valters.
Viņš ne tikai vēro putnus, bet tos arī zīmē un izmanto akvareli gleznošanai. Viņš iedvesmojas arī no citiem putnu zīmētājiem pasaulē un turpina attīstīt savas prasmes.
Putnu skicēšanai, kas notiek dabā, ir sava specifika.
"Viss atkarīgs, cik ātri žūst krāsa, cik ilgi putns sēž. Šie Spānijas melnkrūšu zvirbuļi – viņi sēdēja un grozījās kādas piecas minūtes. Ar ūdenskrāsu kādas 10–15 minūtes. (..) Es cenšos visu ļoti vienkārši, izlaižu krēslu, uz ceļiem nolieku bloknotu un tad zīmēju," teica Valters.
Viņš atklāja, ka putnus vēro jau no mazotnes, tā, laikam ejot, iegūtas padziļinātas zināšanas par putniem. Kādi Valteram nākotnes plāni?
"Dzīvē jau viss kas var mainīties strauji, bet pagaidām ir doma saistīt dzīvi ar dabu, bet izbalansēt, lai tas nebūtu darbs no deviņiem līdz pieciem. Protams, tas, kur es sevi labprāt redzētu – izmācos bioloģiju, specifiski – ornitoloģiju. Pēc tam varbūt apgūtu zinātnisko ilustrāciju vai grafisko dizainu, kas ir šī zīmēšanas puse.
Tad es redzu sevi kuģī virzienā uz Antarktīdu, tur pavadu trīs mēnešus. Tā pat var nebūt Antarktīda, bet kāda mežonīga vieta.
No rīta pieceļos, tundrā kliedz lielie šņibīši, izdzeru savu kafiju un eju uz saviem parauglaukumiem, pazīmēju un tā..."
Tādu nākotnes vīziju uzbūra Valters, domājot, kā jau līdz šim iegūtās zināšanas un interesi par dabu tikai pilnveidot. Šogad viņš apņēmies piedalīties arī putnu gredzenošanā, kam sekos pētījums.
Vēl pirms putnu vērošanas aptuveni piecu gadu vecumā Valters sāka nodarboties sērfošanu un drīzumā jau sāka piedalīties sacensībās. Viņš ir četrkārtējs Latvijas čempions "BIC Techno" klasē vindsērfingā, pasaules kausā ieguvis augsto trešo vietu viļņu burāšanā.
"Tagad vēl joprojām braucu uz sacensībām, vairāk nekā pusi no savas dzīves, tas aizņem daudz laika. Stāstot par ceļošanu, ka sporta dēļ izdodas paceļot, reizē arī apvienoju ar interesēm – pavēroju un zīmēju putnus. Visu laiku man ir ko darīt. Ir atšķirīgas – ir vienkārši iespaidīgas vietas un tad tādas, kur ir daudz putnu. Vieta, kur es visvairāk esmu zīmējis putnus, ir Spānijas dienvidi, Donjanas nacionālais parks, tas ir netālu no Gibraltāra. Tur ir ūdens, flamingo, dažādi bridējputni, viss kaut kas. Acis skatās… un o! Flamingo! Ir tādas vietas, kur nav sanācis daudz pazīmēt, bet kur aizraujas elpa. Tās pašas Fēru salas, tur es braukšu tagad jūnijā, iepriekš es tur biju bez zīmēšanas, tagad braukšu zīmēt. Tā ir elpu aizraujoša vieta. Ah! Tas skats un atmosfēra…"
Tikmēr Valteram putnu zīmēšanai paredzētie bloknoti jau sāk krāties kaudzītē. Līdzās putnu zīmējumiem Valters fiksē arī vietu un laiku, kad tas noticis, seko arī kāds nelies stāsts par piedzīvoto, un, kas to lai zina – varbūt kādu dienu jaunā Valtera Videnieka ceļojumu piezīmes un putnu aprakstus lasīsim kādā grāmatā. Jautājot par Pāvilostu, Valters atbildēja: ja pavadi sešus mēnešus prom, vienmēr ir vēlme atgriezties mājās.
Ar saviem putnu novērojumiem Valters Videnieks dalās starptautiskā platformā "https://ebird.org/home", līdzīgi kā tas notiek Latvijas "https://dabasdati.lv/lv".
