Province

Province: "Ne-laucinieka lauku idille"

Province

Province: "Ne-laucinieka lauku idille"

Province. "Brāļi Lielbārži"

Vienmēr brāļi. Dvīņi Lielbārži motosporta sacīkšu trasē jau no bērna kājas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Uz jautājumu, ko dvīņu brāļi Lielbārži iemācījās ātrāk – staigāt kājām vai braukt ar motociklu, tēvs Kaspars bez vilcināšanās atbild, ka abi šie procesi notika teju vai vienlaicīgi, jo, tik tikko izkāpuši no šūpuļa, Daniels un Bruno sēdās kvadracikla mugurā. Bet laikā, kad viņu vienaudži vēl spēlējās pa smilšu kastēm, abi brāļi jau sāka braukt smilšu sacīkšu trasē ar savu pirmo krosa motociklu ar blakusvāģi. Un tas nekas, ka viņi vēl nav ieguvuši motocikla vadītāja apliecību, jo to iegūt liedz likums, tas nekas, ka sacīkšu trasē jāspēkojas ar lieliem un titulētiem onkuļiem, – liezērieši Daniels un Bruno Lielbārži pagājušajā gadā savos 16 kļuva par jaunākajiem Latvijas čempioniem motokrosā blakusvāģu klasē.

Ne miņas no zvaigžņu slimības

Ir parasts pirmdienas rīts Madonas pilsētas vidusskolā. Tā nu ir sanācis, ka Latvijas Televīzijas raidījuma "Province" komanda ierodamies ar nelielu nokavēšanos un diemžēl raidījuma varoņus sporta stundā vairs nesastopam – viņi jau ir projām ģērbtuvēs un gatavojas doties uz nākamo mācību stundu. Kautrīgi apprasos sporta skolotājam – kā viņš domā, vai puišiem varētu palūgt uz mirkli atgriezties sporta nodarbībā. Zvaigznes tomēr, tām bieži vien savi ceļi ejami… "Protams," atbild sporta pedagogs un, ne mirkli nešauboties, aicina abus audzēkņus atpakaļ. Pēc brīža, atkal pārģērbušies sporta tērpos, zālē atgriežas Daniels un Bruno – gari, slaidi, blondi, smaidīgi un absolūti atvērti jaunieši. Kopā ar pārējiem klases puišiem abi brāļi uzspēlē galda tenisu, paralēli pārmijam pa kādam vārdam. Izrādās, viņiem patīk un arī padodas gandrīz visi sporta veidi, tomēr vislabāk abiem patīkot basketbols, taču ar šo sporta spēli nedrīkstot aizrauties, jo, kā jau kontaktsports, tā ir salīdzinoši traumatiska, un tas nu ir pilnīgi lieks risks katram sportistam.

Daniels un Bruno sporta stundā.
Daniels un Bruno sporta stundā.

Neskatoties uz tikko pārrunāto ar basketbolu saistīto paaugstināto risku, abi brāļi paši piedāvā aiziet uzspēlēt arī basīti, lai mums būtu lielāka bildes dažādība. Teikšu godīgi, tāda pašiniciatīvā balstīta laipnība filmēšanas procesā nav nemaz tik bieža parādība, tamdēļ esam patīkami pārsteigti, vēl jo vairāk – esam tikai knapi satikušies ar jaunajiem mūsu raidījuma varoņiem – talantīgajiem motobrāļiem Lielbāržiem.

Vai kāds te kaut ko ieminējās par zvaigžņu slimību? "Muļķības," atsmej brāļi, "kādas nu mēs tur baigās zvaigznes… Nāksiet mums līdzi uz dabaszinību stundu?" Skaidrs, ka nāksim!  

Daniels un Bruno dabaszinību stundā.
Daniels un Bruno dabaszinību stundā.

Motokross asinīs

Laikam jau mazajiem dvīņu puikām Danielam un Bruno nebija nekādu izredžu kļūt par nākamajām pianisma, sarīkojumu deju vai simtlauciņu dambretes zvaigznēm. Šis patiešām laikam ir tas gadījums, kad puiši ir sākuši braukt ar mocīti vēl pirms pārliecinošas un stabilas staigātprasmes apgūšanas, jo pirmais braucamrīks saņemts dāvanā uz pirmās dzimšanas dienas jubileju. Savukārt tā nopietni un regulāri brāļi sākuši trenēties no četru gadu vecuma. "Pats jau viņus saslimdināju," puspajokam pusnopietni atzīst tēvs Kaspars, "bet, ja godīgi, visu šo gadu laikā nekad nav bijis viņus jāpiespiež iet uz treniņiem. Izņēmums ir pāris reizes, kad puiši, piemēram, īsti negribēja doties uz slēpošanas treniņu. Tad nu es teicu - redz, kur ir telefons, ņemiet, zvaniet trenerim un paši izstāstiet, ka negribat trenēties. Ar to šīs debates arī beidzās faktiski uz visiem laikiem."

Daniels un Bruno ar pirmo mocīti - dāvanu 1.dzimšanas dienā. Un dažus gadus vēlāk.
Daniels un Bruno ar pirmo mocīti - dāvanu 1.dzimšanas dienā. Un dažus gadus vēlāk.

"Laikam jau tas motokross viņiem tiešām ir asinīs," aizdomājas dvīņu tēvs un galvenais atbalstītājs Kaspars Lielbārdis, "jo mani pašu vienmēr interesējušas motolietas, pats esmu ar to nodarbojies, protams, ļoti lielā amatieru līmenī, bet tomēr."

Ko tik neesot darījuši – vēl ar vecajiem "Ural" močiem paši taisījuši "gonkas" kopā ar netālu dzīvojošajiem brāļiem Daideriem, kurus toreiz vēl neviens nepazina. Tad no Liezēres pamatskolas Kaspars aizgājis mācīties uz Vecpiebalgas vidusskolu, kur liktenīgi saticies ar vēlāko motoleģendu Kasparu Stupeli. "Iedomājieties, tas pats Stupelis man ir kantējis!", ar smaidu atceras Kaspars.  Savukārt tagad tas pats Kaspars Stupelis ir brāļu Lielbāržu spēlējošais treneris – spēlē gan viņš nosacīti citā komandā, tomēr liezēriešiem nekad neatsaka kādu gudru, milzu pieredzē balstītu padomu.  

Tēvs Kaspars Lielbārdis paša izveidotajā darbnīcā pie brāļu “kaujas zirga”.
Tēvs Kaspars Lielbārdis paša izveidotajā darbnīcā pie brāļu “kaujas zirga”.

Čempiona ceļamaize

Lai runātu par uzlecošajām motokrosa zvaigznēm satiekamies arī ar šī sporta veida leģendu, četrkārtējo pasaules čempionā motokrosā Kasparu Stupeli. Kaspars ir īstais eksperts, ar ko runāt par motosporta izredzēm un nākotni Latvijā, jo viņš gan pats izgājis visus motokrosa elles un paradīzes lokus, gan ļoti personīgi pazīst arī Danielu un Bruno. "Motokrosa pasaulē ir ļoti grūsti ielauzties," atzīst Kaspars, "tas respekts ir jāizcīna, jo tur ir tādas milžu cīņas! Pat man manos 40 gados pērn mačos atļāvās iebakstīt mugurā – vai nu tas respekts pret čempioniem ātri zūd vai jaunie grib izcelties… bet viegls sporta veids tas noteikti nav." 

Daniels un Bruno ar Kasparu Stupeli.
Daniels un Bruno ar Kasparu Stupeli.

Pēdējos gados brāļu trenerim konsultantam Kasparam Stupelim nācies ar paša audzēkņiem sastapties un mēroties spēkiem arī sacīkšu trasē. "Pēdējos pāris gados brāļi Lielbārži pat nevis aiziet garām trasē, bet uzreiz no starta aizbrauc pa priekšu, un mums īsti nav, ko likt pretī," atzīst Kaspars, kurš ļoti lepojoties ar brāļiem un patiesi apbrīnojot viņu pēdējo pāris gadu straujo izaugsmi. Protams, pirmajā kopīgajā sezonā, kad brāļi pirmoreiz pabraukuši garām, esot bijis gandrīz vai kamols kaklā, bet tāds nu tas sportista laiks ir, un arī Kasparam Stupelim esot pienācis brīdis, kad blakusvāģu motokrosa grāmata ir jāver ciet un jādara kaut kas cits. Savukārt Danielam un Bruno viņš neliegšot padomu arī turpmāk, un novēl viņiem stingri ar abām kājām turēties uz zemes, smagi strādāt, saglabāt sevī ticību pašu spēkiem un turpināt krāt pieredzi – tad jau viss pārējais atnāks. 

Daniels un Bruno pie sava sacīkšu moča.
Daniels un Bruno pie sava sacīkšu moča.

Saldo augļu sūrās saknes

Pēc stundām kopā ar brāļiem dodamies uz netālu esošo Madonas sporta centru, kur viņiem ir ikdienas vieglatlētikas treniņš. "Man ir paveicies, jo es viņus uzreiz varēju atšķirt, bet daudzi citi viņus neatšķir," atzīst trenere Lana Līcīte. Puiši pie viņas sākumā atnākuši tikai ar domu stiprināt fizisko sagatavotību, tomēr abiem vieglatlētika patiešām iepatikusies, un abi jau vairākus gadus trenējas un ar labiem panākumiem arī startē vieglatlētikas sacensībās. Papildus dzinulis abiem esot nemitīgā iekšējā sacensība un vēlme otru uzveikt itin visā – tāllēkšanā, augstlēkšanā, barjerskrējienā – jebkurā disciplīnā.

Ļoti raksturojoša, manuprāt, ir viena sīka epizode no treniņu procesa. Daniels un Bruno jau stundu ir cītīgi strādājuši skriešanas celiņā, priekšā vēl darba cēliens svaru zālē. Pirms došanās uz trenažieriem trenere liek izpildīt lēcienus pa trepēm – uz vienas, tad otras un pēc tam ar abām kājām… no pirmā līdz trešajam stāvam! Brāļi sāk pildīt vingrinājumu, pēkšņi atskan treneres balss: "Zemāk notupies, Daniel!" Un Daniels bez kādas kurnēšanas nokāpj iesāktos piecus pakāpienus un atsāk vingrinājumu jau ar dziļāku ietupšanos. Laikam tikai ar tādu attieksmi var bīdīt plānus par pasaules čempionu medaļām...

Daniels un Bruno treniņu procesā.
Daniels un Bruno treniņu procesā.

Vienmēr brāļi

Pērn ir ne tikai sasniegts Latvijas motokrosa čempionu tituls, bet brāļi ir kļuvuši arī par Vācijas jaunākajiem motokrosa čempioniem vienā posmā, un esot bijis patiess lepnums klausīties, kā Vācijā skan Latvijas himna, atzīst tēvs Kaspars. Diemžēl ar iecerēto debiju pasaules čempionātā nav veicies tik spoži, jo pašā pirmajā posmā neveiksmīga kritiena rezultātā Bruno salauza roku brīdī, kad līdz finišam bija palicis pusotrs aplis. Bet grūtības taču ir tikai rūdīšanās palīglīdzeklis – lūzumi sadzīst un brāļi ir atpakaļ ierindā.

Pavisam drīz pēc mūsu tikšanās visa Lielbāržu ģimene dodas uz motokrosa treniņnometni Itālijā. Vaicājam brāļiem, kāda ir viņu motivācija tik smagi un uzcītīgi trenēties. "Pirmkārt, mēs esam milzīgu pateicību parādā tētim, mammai un viņu sniegtajam atbalstam. Ģimenes māja joprojām nav pabeigta, jo visa nauda aiziet motosporta atbalstīšanai," stāsta jaunie motosportisti. Bet otra lieta ir vēlme atgriezt blakusvāģu motokrosa slavas spozmi un popularitāti fanu acīs. Un kā ir ar sapni kļūt par pasaules čempioniem? "Vismaz vienu reizi jau nu gribētos gan," atzīst brāļi, un, drusku apdomājušies, sev raksturīgi apsmejoties, piebilst: "Nu, Vilemsens ir jāpārspēj – tas nozīmē, ka vismaz 11 reizes ir jāuzvar pasaules čempī!"

Liekas, ka Danielu un Bruno patiešām vieno teju vai taustāma saikne.

"Ir tāda sajūta, ka mēs viens otru vairāk sajūtam uz moča un jūtam, ko viens vai otrs no mums darīs," atzīst brāļi. Arī brāļu tēvs atzīst, ka lai arī konkurenti it visā, Daniels un Bruno tomēr vienmēr paliek brāļi, kas krīt un ceļas viens par otru. Bet punktu visam pieliek brāļu Lielbāržu komentārs: "Un zināt, kāpēc mēs braucam ar blakusvāģa motociklu nevis kvadrām? Tāpēc, ka tētis gribēja, lai mēs abi esam pirmie!" Tāpēc izmantoju dienesta stāvokli un drošības pēc jau tagad nofotografējos ar nākamajiem divpadsimtkārtējiem pasaules čempioniem. Un to es saku bez ironijas. Turam īkšķi, meklējam pledus un saliekamos beņķīšus, lai būtu komfortablāk baudīt spožo blakusvāģu motokrosa atgriešanās stāstu.

Daniels un Bruno Lielbārži un viņu trenere. Un kāda motokrosa fane.
Daniels un Bruno Lielbārži un viņu trenere. Un kāda motokrosa fane.


PIEBILDE:

Latvijas sportisti Daniels un Bruno Lielbārži svētdien, 26. martā Spānijā piedalījās pasaules čempionāta blakusvāģu motokrosā pirmajā posmā. Pirmajā braucienā 16 gadus vecie brāļi Lielbārži pēc pirmā apļa atradās otrajā pozīcijā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Beļģijas pārstāvjiem Gerta van Vervena un Robes de Vēna. Brāļi noslīdēja uz trešo vietu vien pēc desmit apļiem, bet vēl pēc viena apļa atradās ceturtajā vietā, kurā arī noslēdza pirmo braucienu. Savukārt otrajā braucienā Lielbāržiem nepadevās veiksmīgs starts, tomēr no desmitās pozīcijas viņiem izdevās uzcīnīties līdz 7. vietai, kad lūza kantētāja Bruno rokturis, kas lika braukt piesardzīgāk un finišēt 17. vietā. Lielbārži kopvērtējumā ar 22 punktiem ierindojās 11 .pozīcijā.

Atceramies visi par plediem un beņķīšiem, un tiekamies motokrosā!

Ar brāļiem Danielu un Bruno Lielbāržiem Madonas pusē tikās: režisore Dace Kokle, žurnālists Harijs Beķeris, operators Armands Rudzītis, gaismotājs Juris Lasinskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti