Labrīt

Ko Rīgai sola Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība un Einārs Cilinskis?

Labrīt

Ko Rīgai sola KPV LV un Ralfs Nemiro?

Garie pārgājieni Latvijā kļūst arvien aktuālāki

Garie pārgājieni kļūst arvien populārāki. Cauri Latvijai vedīs Santjago ceļš

Pašvaldībām un uzņēmējiem vēl jāpierod pie domas, ka turpmāk arī cauri Latvijai vedīs Svētā Jēkaba jeb Santjago ceļš. Šobrīd ikviens var kājām mērot posmu no Rīgas līdz Žagarei Lietuvā, informē Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācija. Kopumā garie pārgājieni kļūst arvien aktuālāki. Jau sākusies Mežtakas nākamā posma – no Rīgas līdz pat Polijas robežai – apzināšana.

Mierā nesēž arī dabas taku apsaimniekotāji. Pastaigu vietas steidz ierīkot pat privāti uzņēmēji, jo tūristi vairs neaprobežojas ar atpūtu viesu namā vai pirtī.

"Sākums mums ir Rīga, no Rīgas mēs ejam uz Jaunmārupi, Jaunmārupē mēs ejam tālāk uz Tīreļiem, no Tīreļiem uz Līvbērzi...." Aija Dzeņkovska, veroties svētceļnieka pasē, stāstīja par Svētā Jēkaba jeb Santjago ceļa posmu no Rīgas līdz Lietuvas pierobežas pilsētai Žagarei. Oficiālo 132 kilometru garo maršrutu mērojusi sešu dienu laikā, turklāt gājusi kopā ar tēvu, kuram ir 74 gadi.

"Ja teiksim cilvēki saka, ka Latvija ir ļoti maza un ļoti garlaicīga, tā nav taisnība. Pat, ja mēs ņemam no Rīgas līdz Žagarei, kur it kā ir baigais plakanums, nav ne jūras, ne kalnu, nekas tur nav, bet vienalga ir ļoti dažādi, tur ir meža ceļi, tur ir grants ceļi, tur ir asfaltiņš šur un tur, tā kā tur ir viss īstenībā."

Startējuši no Svētā Jēkaba katedrāles Vecrīgā, pie gliemežvāka simbola, kas ir ceļinieku orientieris.

Plānots, ka Latvijas Santjago ceļš sāksies Valkā, kur nesen atklāts robežstabiņš, un attālums līdz Žagarei varētu būt ap 400 kilometriem, taču posms vēl nav pabeigts.

"Plus vēl viena opcija atsevišķi no Rīgas caur Ikšķili, jo tur ir Svētā Meinarda sala, tas ir tāds būtisks pieturas punkts, viņa izies ārā Skaistkalnē pie lietuviešiem. Atkal pievienosies pie vēl viena lietuviešu ceļa. Jo lietuvieši ir ļoti pacentušies šajos piecos gados, lietuvieši ir ļoti daudz saveidojuši pie sevis, viņiem tur ir daudz dažādas versijas, jo ceļš jau nav vienkārši viens. Caur Spāniju jau arī ir Franču ceļš, Porto ceļš, Sudraba ceļš, Ziemeļu ceļš," stāstīja Aija.

Svētceļnieku mērķis ir Santjago de Kompostelas katedrāle Spānijā, kur atdusas Svētā Jēkaba pīšļi. Galapunktā ceļinieks saņem īpašu dokumentu, kas kalpo kā ceļa apliecinājums, taču jānoiet vismaz pēdējos 100 kilometrus, un pasē jābūt zīmogiem no diviem pieturas punktiem dienā. Aija mērojusi gan Franču, gan Porto ceļu, tāpēc zina teikt, ka tur svētceļnieki ir gaidīti viesi.

"Mēs centāmies, ejot pa ceļu, mazliet radināt cilvēkus, kas tur apkārt ir tam ceļam, pie tā, ka te nāks tādi piligrimi un viņiem vajadzēs tos zīmogus, tāpēc mēs gājām iekšā arī veikalos, kur viņiem, protams, nekā īpaša nav, bet mēs teicām, nekas, ir ok, spiediet to pašu, ko jūs uz čekiem spiežat," stāsta Aija.

Ne visas pašvaldības, caur kuru teritorijām vīsies Jēkaba ceļš, bijušas atsaucīgas. Aija uzskata, ka latviešiem vēl jāpierod.

"Kā jau vienmēr saka, ka svētceļnieki jau svētumu nes…” saka Rīgas Svētā Jāzepa klostera māsa Nellija. Šī ir viena no 40 naktsmītnēm posmā Rīga- Žagare. Nesen uzņemti pirmie ceļinieki no Lietuvas. Māsa Nellija un māsa Diāna izrāda rekolekciju māju, kurā var izmitināt 21 viesi, tikai pirms tam vēlams nakšņošanu pieteikt. Šeit ir gultas vietas, labierīcības, virtuve un arī kapella.

“Vairāk vai mazāk reliģiozi cilvēki, bet tomēr parasti grib kādu laiku pavadīt klusumā vai pasēdēt, pārdomāt. Tā ir mūsu lūgšanu vieta."

Atpūtas zonā uz galda novietota alberģes, tā dēvē svētceļnieku naktsmājas, etiķete. Dušu lietot īslaicīgi, koplietošanas telpās novilkt apavus un pēc desmitiem vakarā ievērot klusumu, jo ceļiniekiem jāatpūšas.

Latvijas Sv. Jēkaba ceļa asociācijas pārstāves Agitas Ūbeles pārziņā bija tieši naktsmāju koordinēšana. Kokrētajā posmā pieejamas ap 40 nakšņošanas vietu – istabas privātmājās, hosteļi, viesu nami.

"Kurzeme, Zemgale vispār esot tie reģioni, kur cilvēki tik ātri neatverās, un to es esmu pati uz sevi izjutusi ikdienā, ejot ar tiem potenciālajiem naktsmāju īpašniekiem runājot. Viņiem ir tāda nogaidoša attieksme, jo ne visi var saprast to, ka tas nav kāds projekts uz laiku, Ja tas ceļš tiek veidots, tad pa viņu ies cilvēki ne gads, vai divi, bet arī varbūt 50 gadi," stāsta Agita.

Garu ceļa posmu mērošana kājām Latvijā kļūst arvien populārāka, par to liecina tā saucamo gartaku piedāvājums.

Pērn izveidota Jūrtaka – 1200 kilometru pārgājiens gar Latvijas un Igaunijas piekrasti, savukārt nesen atklāta Mežtaka, saka asociācijas "Lauku ceļotājs" pārstāve Anna Palelione.

"Tā šobrīd ir pabeigts tas posms, kas no Rīgas iet cauri Pierīgai, tālāk Gaujas Nacionālajam parkam, Veclaicenes reģionam un dodas tālāk uz Igauniju gar Peipusa ezeru, gar Ziemeļigauniju un līdz pat pašai Tallinai."

1060 kilometrus garā distance sadalīta 50 vienas dienas posmos. Šobrīd tiek apzināts Mežtakas maršruts, kas no Rīgas vedīs cauri Kurzemei un Lietuvai līdz pat Polijas robežai. Tie varētu būt apmēram 2060 kilometru, kas mērojami 82 dienās.

"Sekojam līdzi tūristu piedzīvojumiem gan "Instagram", gan "Facebook", tad redzam, ka cilvēki iet Mežtaku, ir atzīmējuši, ka viņi iet Mežtakas pārgājienā un aktivitāte ir vērojama," klāsta asociācijas pārstāve.

Pieprasījums pēc dabas takām ir tik ievērojams, ka tās steidz ierīkot pat privātie uzņēmēji, novēro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas tūrisma speciālists Andris Soms.

Atpūtniekiem vairs nepietiek ar viesu namu vai pirti, priekšroka tiek dota vietai, kuras tuvumā var doties pastaigā.

"Parasti jau tajās takās mēdz salikt arī kaut kādas informācijas lietas, vai nu tā ir informācija planšete, retākos gadījumos, bet arī mēdz gadīties kāds atrakcijas elements, tā kā tādas lietas paliek populārākas. Un cik es zinu, tad arī labprāt savu viesu namu aprakstos cilvēki iekļauj arī tādas lietas, ka mums blakus ir tāda un tāda taka," stāsta speciālists.

Taku labiekārtošana gan esot abpusgriezīgs zobens, atzīst dabas tūrisma eksperts. Agrāk katrā pastaigu maršrutā kā likums vajadzēja piknika vietas un atkritumu tvertnes, bet īpaši pandēmijas laikā, augot cilvēku vēlmei doties dabā, aug arī atstāto atkritumu apjoms. Speciālists aicina ievērot principu "ko atnesi, to aiznes".

"Nav jau problēmu tās atkritumu urnas uzlikt, bet lielākās grūtības ir to visu pēc tam dabūt ārā, jo cilvēku plūsma arvien lielāka pieaug, tā vietā, lai nodarbotos ar atkritumu apsaimniekošanu, savākšanu, jo tas arī ir kaut kādu naudas līdzekļu tēriņš, mēs tā vietā varētu vai nu tās pašas takas atjaunot, vai kaut ko jaunu taisīt."

DAP mobilajā lietotnē "Dabas tūrisms" šobrīd pieejama informācija par vairāk nekā 500 objektiem, tostarp dabas takām.

Populārākās ir Rīgas tuvumā, piemēram, Lielā Ķemeru tīreļa laipa, taču tās alternatīva varētu būt netālu esošā Zaļās kāpas taka.

Popularitāti sociālajos portālos iemanto grupas, kurās cilvēki dalās ar pašu atklātiem, neoficiāliem pārgājienu maršrutiem. Piemēram, gar Braslas upes līkločiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti