Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Mežos zied viens no indīgākajiem augiem Latvijā

Dvietes palieni atbūdā steidz izbaudīt laivotāji

Applūdušās Dvietes palienes pļavas vilina desmitiem laivotāju

Laiku, kad Daugavas palu ūdeņi appludina pļavas Dvietes pusē, Sēlijā, vietējie dēvē par piekto gadalaiku – atbūdu. Ne katru gadu šī dabas parādība pārsteidz ar savu iespaidīgumu, bet šogad tas ir noticis. Applūdušās pļavas brīvdienās steidza baudīt desmitiem laivotāju.

Ja parasti Dvietes, Ilūkstes un Berjozovkas upes tek Daugavas virzienā, tad atbūdas sākumā ir novērojams pretējais. Ūdens līmenis šogad Dvietes palienē cēlās visu pagājušo nedēļu, un, sagaidot brīvdienas, piedzīvojumu kārie laivotāji devās izbaudīt šo dabas parādību.

“Principā tā ir apvidus laivošana. Tā kā pa ezeru, bet niansētāka. Šeit ir krūmi, koki, no kuriem jāizvairās, dzeloņstiepļu žogi, kas ir bīstama lieta. Tev jāspēj reaģēt un redzēt apvidu, šo te ainavu,” stāstīja biedrības “Sēlijas laivas” pārstāve Santa Šmite.

Bez “Sēlijas laivām” ūdeņus šķelt palīdzēja laivu iznomātāji no Jēkabpils, Daugavpils un Preiļiem.

Biedrībā lēš, ka Dvietes palieni vien pagājušās brīvdienās varētu būt apmeklējuši līdz pat 200 laivotājiem.

Savukārt Dvietes senlejas informācijas centrā uzsvēra, ka vietējiem šī dabas parādība ir ierasta. “Laivotāji Dvietes palieni atklāja, man šķiet, 2013. gadā, kad šeit bija pali virs vidējā. Ūdens līmenis pļavā, kur šobrīd laivo cilvēki, bija pieci metri virs pļavas līmeņa,” atminējās “Dvietes senlejas pagastu apvienības” pārstāve Benita Štrausa.

Drīzumā sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem šeit paredzēts pētīt Dvietes upes baseinu, ūdens kvalitāti. Tā kā atbūda novērojama retāk, gan vietējie, gan tūristi to novērtē vairāk, un tā kļūst populārāka. Dvietes palienē mītošās savvaļas govis atkāpušās nostāk no ūdens, bet applūdušajos krūmos jāuzmanās neizbiedēt putnus. 

“Pali nodrošina mainīgus mitruma apstākļus šajos zālājos, pateicoties kuriem palieņu zālājos ir sastopami ne tikai palieņu pļavām raksturīgās, bet arī īpaši aizsargājamās augu sugas. Kā, piemēram, mānīgā knīdija, gan jumstiņu gladiola, gan skalbes,” zināja teikt Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte-kontroliere Irēna Skrinda.

Tāpat kā citur dabā, arī no laivas jāuzmanās neatstāt pēc sevis atkritumus.

Par iespēju pēc garās ziemas doties pie dabas, priecājas gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi.

“Es priecājos par šo iespēju, ļoti gaidīju plūdus, lai nolaivotu pa ūdeni. Ļoti patika man, rīts mūs lutināja, saulīte bija, un skaisti kadri ir telefonā dabūti,” sajūsmu pauda Dvietes iedzīvotāja Iveta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ceļošana
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt