LSM Infografiks: Latvijas īslaicīgākās valdības

Mazāk nekā gadu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas strādājušas četras valdības, bet pēdējos desmit gadus valdību mūžs tomēr bijis nedaudz ilgāks. Trešdien apstiprinātais Ministru kabinets Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā, paredzams, būs sestais īslaicīgākais Latvijas politikā.

Straujumas vadīto valdību apstiprināja janvārī, ja tā strādās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas gaidāmas šā gada oktobrī, un tās mūžs būs aptuveni deviņi  mēnešiem. Tā turpinās darbu arī nedaudz pēc vēlēšanām, kamēr tiks izveidots jauns Ministru kabinets, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus. Straujuma gan paziņojusi, ka jaunā valdība tiek veidota ar domu, ka esošā koalīcija turpinās darbu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām.

Šī gan nebūs īslaicīgākā valdība – šis gods joprojām pieder Andrim Šķēlem, kura otrais vadītais Ministru kabinets 1997.gadā nostrādāja mazāk nekā pusgadu. Arī Šķēles trešā valdība, kas darbojās no 1999.gada jūlijam līdz 2000.gada maijam, neizcēlās ar ilgtspējīgu darbību – tā nostrādāja vien nepilnus 10 mēnešus.

Aģentūras BNS arhīvs liecina, ka Šķēles otrā valdība izjuka, jo koalīcijas partneri  - „Latvijas Ceļš” (LC) un „tēvzemieši”  - paziņoja par ieceri izstāties no valdības. Kā aiziešanas iemeslu partiju līderi minēja plaisu starp premjeru un partijām, kas destabilizē situāciju valstī un traucē demokrātijas attīstībai. Šķēli dēvēja par despotisku līderi. Plaisa izveidojās tā saucamā korupcijas skandāla laikā, kad atklājās, ka vairāki ministri pārkāpuši korupcijas novēršanas likumu. Daži no viņiem tādēļ demisionēja, bet toreizējais satiksmes ministrs Vilis Krištopans - nē, līdz ar to izraisot domstarpības starp premjeru, kas to pieprasīja, un LC, kas aizstāvēja savu ministru.

Savukārt trešo reizi, pametot premjera amatu, kā iemesls tiek minēti dažādie viedokļi ar TB/LNNK par privatizāciju.

Arī  Viļa Krištopana valdība ir no tām, kurai bijis viens no īsākajiem mūžiem Latvijas politikā pēc neatkarības atjaunošanas  –  tā nostrādāja nepilnus astoņus mēnešus, no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam.

Krištopana valdība tika izveidota pēc 7. Saeimas vēlēšanām, kad, nespējot vienoties ar Tautas partiju, valdību izveidoja LC, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Jaunā partija. Pateicoties sociāldemokrātu atbalstam, Krištopana valdība noturējās līdz vasarai. Tomēr tad “tēvzemieši” vienojās ar opozīcijā esošo Tautas partiju, un Krištopanam bija jāaiziet, savu vietu atdodot Andrim Šķēlem, vēsta BNS arhīvs.

Mazāk nekā gadu jeb nepilnus deviņus mēnešus strādājusi arī Induļa Emša valdība (2004.gada 9.marts – 2004.gada 2.decembris). Tā, līdzīgi kā Krištopana Ministru kabinets, bija mazākumvaldība, un krita, jo Saeima neatbalstīja 2005.gada valsts budžeta projektu.

Arī līdzšinējā Valda Dombrovska („Vienotība”) otrā valdība pievienojas to Ministru kabinetu pulciņam, kuri strādājuši mazāk nekā gadu - pietrūka tikai aptuveni divas nedēļas, lai nepievienotos šim topam. Dombrovska otrajai valdībai strīpu gan pārvilka Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kas notika pirmo reizi Latvijas vēsturē pēc tam, kad prezidents rosināja un tauta referendumā atbalstīja parlamenta atlaišanu. Pēc ārkārtas vēlēšanām Dombrovskis gan turpināja premjerēšanu.

Dombrovskis, kurš kļuvis par visilglaicīgāko premjeru, par demisiju paziņoja 2013.gada novembra beigās, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju.

*Ziņa sagatavota pēc Valsts kancelejas oficiālās informācijas par Ministru kabineta vēsturi

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Infografikas
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti