Raidierakstā saruna par Alises interesi saskatīt to, kā veidojas sievietes perspektīva kino, kas arī ir viņas maģistra darba tēma Kultūras akadēmijā, par nesenajām viedokļu sadursmēm sociālajos tīklos pēc tam, kad bija publicējusi savu ierakstu ar nosaukumu “Sniegpārsliņa un septiņi ētiskie rūķīši", reflektējot par Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa pausto manifestu – septiņiem uzvedības noteikumiem JRT darbiniekiem un skatītājiem.
Alise stāsta par savām bažām, veidojot dokumentālo filmu “Divas strīpiņas,” kur vīriešu kārtas aktieri stāsta sieviešu abortu stāstus, atklājot, ka vēlējusies pastāstīt stāstus par sievietēm un abortiem, neievainojot sievietes, kas šos stāstus uzticējušas. Alise saka: “Man nekādā veidā negribējās, lai pār manām varonēm gāžas interneta komentētāju “šļura”. Man gribējās viņas pasargāt, bet pastāstīt pieredzi; ne vienmēr vajag viedokli par otra stāstu, reizēm vajag vienkārši stāstus.”
Runājot par valodas spriedzi pateikt domu maksimāli precīzi, ieskanas fragments no rakstnieka Andra Akmentiņa sarunas ar Henrietu Verhoustinsku “Kultūrdevas” studijā, uz ko Alise atbild, ka, viņasprāt, mēs kā sabiedrība, kā cilvēki vēl aizvien meklējam tos, kas spēj uztvert, saķert domas, vārdus visprecīzāk, ko mēs paši nespējam tik labi formulēt. Viena viņas šī gada apņemšanās ir lasīt vairāk savam priekam, nevis darbiem vai projektiem, kur jāiepazīstas ar lērumu literatūras un lasāmo gabalu, tāpēc šo gadu viņa, tāpat kā daudzi Latvijā, iesākusi ar Andra Kalnozola “Kalendārs mani sauc”, bet sapņo reiz atkal pārlasīt grāmatas, kas lasītas agrāk bērnībā, bet jau ar šodienas acīm, lai arī atzīst, ka tas ir arī nedaudz biedējoši. Viņa skaidro: “Bail, ka nāksies vilties, bail, ka tās, kas reiz uzceltas uz pjedestāla, nāksies nocelt, ka tās vairs neuzrunās tik ļoti.”
Ierakstā atskats uz raidījuma “Kultūrdeva” fragmentu ar JRT aktieriem Vili Daudziņu un Kasparu Znotiņu, kam seko saruna par politkorektumu kultūrā un vai par to maz ir jāuztraucas Latvijas kultūrtelpā. Alise pauž savu uzskatu, ka diskusija ir pārspīlēta, salīdzinot to ar bēgļu jautājumu Latvijā: “Mēs varam būt valsts, kurā nav bēgļu, bet kurai ir bēgļu problēma, par ko daudzi runā, cilā, baidās, un ar politkorektuma diskusiju ir stipri līdzīgi. Ir bail, ka vispār tiek pacelta tēma, respektīvi, tā reakcija ir “Kuš, kuš, nerunājam par to!” Piemēram, ja veidojas diskusija par to, ka vajadzētu veidot iekļaujošāku mākslu, runāt par minoritātēm un tā tālāk… Reakcija no daļas publikas ir – kāpēc mums par to jārunā, lietas jau tā ir aizgājušas par tālu, kāpēc mēs par to runājam. Tā, it kā saruna pati par sevi būtu kaut kas drausmīgs.”
Šie un citi temati raidierakstā, kurš noritēja attālināti, ar sešu kaķu, suņa un kanārijputniņa piedalīšanos. Tātad raidierakstā, kas jādzird!
Alises Zariņas foto autors: Artūrs Kondrāts
Par podkāstu
Podkāstu “Kultūrdeva” ir iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv. To veido Latvijas Televīzijas Kultūras redakcija. Podkāsts iznāk divreiz mēnesī, un tajā ik pārnedēļu kopā ar kādu kultūras nozares entuziastu, kultūras cilvēkiem, “Kultūrdevas” skatītāju, Kristīne Komarovska sarunājas par aktuālajiem kultūras tematiem. Raidierakstā iespējams arī ieklausīties raidījuma spilgtākajos mirkļos un rast jaunus iespaidus par norisēm kultūrā skatītāju acīm.
