Īsi par „varbūt, kaut kā” veselības reformu. Vienā teikumā – valsts nopērk visiem veselības polises, bērniem un pensionāriem ļoti labas, citiem – vienkārši labas. Protams ar milzīgu pasažieru vilcieniem līdzīgu iepirkumu trīs gadu garumā, n-padsmit tiesvedībām un pāris demisijām. Ceturtajā gadā polises izsniedz. Es vismaz tā saprotu šo reformu.
Palūkosimies arī tā paša raidījuma klausītāju jautājumos un veselības reformatora atbildēs, kuras ļoti atgādina sviesta konsistenci.
Jautājums: - Nīderlandē nemaz tā sistēma tik laba neesot. - Grūti teikt, Einaram trāpījušies tikai par Nīderlandes reformu bezgala sajūsmināti cilvēki.
Kas būšot, ja polise nelikšoties gana laba? – Tas tak pavisam vienkārši, tad jāņem no cita apdrošinātāja, tur jau slēpjoties tas labums. (Debestiņ, kā tas notiks stingrajās valsts iepirkuma ilksīs!)
Kāds jauns cilvēks zvana un interesējas, vai tās ļoti labās polises varētu izsniegt ne tikai bērniem un večukiem, bet arī študentēm? – Laba doma, ziniet, ļoti laba doma! Mēs tūlīt te aprēķināsim un var gadīties, ka tā arī būs.
Es aicinātu pie Repšes kunga labākajām polisēm vēl pirms vēlēšanām pieteikties arī daudzbērnu ģimenes, skolotājus, ugunsdzēsējus, medicīnas māsiņas, zivju inspektorus, dziesmu svētku dalībniekus un citus, kuri labi skan. Kas labi neskan, piedodiet, ātrāk vajadzēja domāt.
Tomēr lielākās bažas saistās ar polišu pirkuma iestrēgšanu valsts iepirkuma un tiesvedību džungļos, kas varētu nedaudz sabuktēt visādi lielisko polišu izsniegšanas šovu. Tādēļ priekšlikums reformēt pašu veselības reformu. Proti, jebkuram polises klientam vienkārši izsniedz konvertā skaidru naudu un zīmīti ar uzrakstu – „Polisei. Einars.” Tad jau interesents pats izlemj, kur un kādu polisi pirks, vai varbūt vienkārši aizies uz veikalu iegādāties kaut ko tajā brīdī svarīgāku. Piemēram, veselības reformas sviesta izstrādājumu.
