- Veselības problēmas raisa jautājumus par atklātību
- Tiek lauzta divpartiju sistēma
- Vai Garijs Džonsons ir Baltijas valstīm labvēlīgs kandidāts?
Pēc Klintones paģībšanas 11. septembra atceres pasākumā aktualizējās diskusija par prezidenta vecumu un fiziskās slodzes panesamību valsts visatbildīgākajā amatā. Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps 70 gadu vecumā prezidenta amatā būtu izkonkurējis līdz šim vecāko ASV prezidentu Ronaldu Reiganu, kas amatu ieņēma 69 gadu vecumā, bet Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone 68 gadu vecumā kļūtu par otro visvecāko prezidentu.
Veselības problēmas raisa jautājumus par atklātību
Klintone līdz šim ir pietiekami labi pierādījusi, ka spēj izturēt kampaņas slodzi, kas norāda uz to, ka nekādas slēptas slimības viņai visticamāk nav. No paģībšanas epizodes viņas kampaņa jebkurā gadījumā cietīs, jo Tramps to izmantos kā argumentu, kāpēc viņa nevar būt prezidente. Bet tas, ka viņa izvairījās no žurnālistu jautājumiem par savu veselības stāvokli, pirmo reizi pēc noģībšanas parādoties publikā, rada vēl lielāku neuzticību kandidātē, kurai jau līdz šim ir augsti neuzticības rādītāji amerikāņu publikā. Lai arī Klintone ir publicējusi savu nodokļu deklarāciju un veselības izziņu, viņa nav publicējusi savu dāsni apmaksāto runu kopijas, kurus sniegusi Volstrītas firmām. Bet Tramps vispār viens no pēdējo gadu visnoslēpumainākajiem prezidenta kandidātiem – pieejamā informācija par viņa veselības stāvokli ir ļoti skopa un viņš atsakās publicēt savu nodokļu deklarāciju.
Par ASV prezidenta kandidātu vecumu un veselības stāvokli runāts ir arī iepriekšējo gadu kampaņās. Taču problēma, kas no tā izriet, vienmēr ir par prezidenta kandidātu atklātību vai drīzāk tās trūkumu. Franklinam Rūzveltam bija vesela slimību plejāde - poliomielīts jeb bērnu trieka, sirds mazspēja, hipertonija, akūts bronhīts un plaušu slimība. Tas viss viņam netraucēja prezidenta krēslu ieņemt veselus četrus termiņus. Ceturtā termiņa pirmajos mēnešos viņa ārsts bija ziņojis par Rūzvelta nevainojamo veselības stāvokli, taču vēlāk viņš nomira. Rūzvelts nav ne pirmais, ne pēdējais prezidents, kas sabiedrībai ir noklusējis nopietnas veselības problēmas. Džons Kenedijs slēpa to, ka viņam bija Adisona slimība, spēlējot futbolu Martasvinjardā.
Ja piepildītos maz ticamais scenārijs, ka Klintone veselības problēmu dēļ varētu atkāpties no kandidēšanas, Demokrātu nacionālā konvencija sasauktu īpašu tikšanos, kurā izlemtu, kas viņu aizvietos uz Demokrātu biļetena. Būtu godīgi, ja šādā gadījumā vietu ieņemtu otrās vietas ieguvējs – senators Bērnijs Sanderss, bet kuluāros jau ir izskanējis, ka drīzāk tiktu piedāvāta ASV viceprezidenta Džo Baidena kandidatūra. Tas gan polarizētu Demokrātu partijas elektorātu, jo Sandersa vēlētājus tas neapmierinātu.
Tiek lauzta divpartiju sistēma
ASV jau ierasts, ka vēlēšanas de facto notiek divpartiju konkurencē, taču šajās vēlēšanās pirmo reizi kopš 1996. gada trešo partiju kandidāts ir nokļuvis uz nacionālā vēlēšanu biļetena. Libertāriešu partijas kandidātam Garijs Džonsonam atbalsts šobrīd ir vidēji 9%. Lai arī tas ir zināms divdesmitgades rekords trešo partiju kandidātam, Džonsonam ir svarīgi iegūt tiesības piedalīties vēlēšanu debatēs, kas sāksies jau 26.septembrī, lai viņš varētu konkurēt ar Trampu un Klintoni. Lai kvalificētos dalībai debatēs, jāsasniedz 15% atbalsts telefonaptaujās (kas izkļauj daudzas citas aptaujas, kurās Džonsonam ir labāki rādītāji) – slieksnis, ko noteikusi komisija, kas sastāv no nedaudziem prominentiem republikāņiem un demokrātiem.
16. septembrī tika paziņots, ka ne Garijs Džonsons, ne Džila Šteina nav kvalificējušies pirmajām prezidentu kandidātu debatēm. Šobrīd viņam ir jācīnās par dalību otrajās un trešajās debatēs, kas varētu būt iespējama, ja būtiski pieaugtu atbalsts viņa kampaņai.
Debatēm parasti nav bijusi liela ietekme uz vēlēšanu rezultātu, bet šajās vēlēšanās tās būs nozīmīgas, jo sāncesnība ir ļoti sīva. 42% amerikāņu sevi identificē kā neatkarīgus no abām politiskajām partijām, tāpēc iespēja piedalīties debatēs Džonsona kandidatūrai būs izšķiroša. Kas attiecas uz Džonsona veselības stāvokli – viņam ir 63 gadi, viņš ir uzkāpis Everestā un ir noskrējis 17 maratonus.
Vai Garijs Džonsons ir Baltijas valstīm labvēlīgs kandidāts?
Džonsons Ņūmeksikas štata gubernatora amatā pārstāvēja Republikāņu partiju, bet prezidenta kampaņā viņš iestājas par libertārisma ideju, kas atbalsta mazāku valdības iejaukšanos politikā un ekonomikā. Viņš ir teicis, ka NATO pienākumi ir jārespektē, taču šos pienākumus varētu pārskatīt. Viņš šaubās, vai ASV būtu vērts karot ar Krieviju Baltijas valstu dēļ, jo tās ir bijušas daļa no PSRS, kas mums nesniedz drošības garantu. Vēl viņš norādīja, ka kopš atdalīšanās no PSRS, Krievija ir kļuvusi demokrātiska. Bēdīgi slavens viņš ir kļuvis ar savu jautājumu – “Kas ir Alepo?”, kad tika iztaujāts par Sīrijas pilsoņu karu intervijā MSNBC, norādot uz ārpolitikas zināšanu trūkumu. Viņš atbildēja, ka Sīrijas konflikta risinājums jārod starp iesaistītājām pusēm, neizolējot Krieviju. Uzmanība, ko viņš ieguva pēc savas publiskās neveiksmes, viņa kampaņai patiesībā var palīdzēt. Tas vairo viņa publicitāti, kas viņam šobrīd nepieciešama, un liek viņam izskatīties “tuvāk tautai”, kas amerikāņu publikā rezonē ļoti labi.
Vēlēšanu aptaujas šobrīd ir ļoti “trokšņainas”, tāpēc rezultātu paredzēt ir grūti. Tas būs atkarīgs no vissvarīgākajiem “svārstīgajiem štatiem”, kuros nav ne Demokrātu, ne Republikāņu pārliecība, bet ir vislielākais elektorālo balsu skaits – Ohaio un Floridā. Tajos atbalsts Trampam gan pieaug. Džonsonam ir potenciāls atņemt balsis gan Kilntonei, gan Trampam, īpaši Rietumu krasta štatos, kuros ir daudz no partijām neatkarīgo vēlētāju.
