Odita Krenberga: Igaunijas prezidents uzņem Latvijas Televīziju savā lauku mājā

Filma par prezidentu no “Muļķu zemes”. Diezin vai, to dzirdot, prātā nāktu Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš savas prezidentūras desmit gados drīzāk raksturots kā gudrs, tālredzīgs, pasaulē pazīstams un cienīts politiķis. Viņa amata pilnvaras beigsies jau pavisam drīz – oktobrī. Bet pāris mēnešus pirms tam Ilvess piekrita uzņemt Latvijas Televīzijas filmēšanas grupu savās lauku mājās. Tā sākās vēstījums par līdz šim maz zināmu, taču nozīmīgu viņa dzīves daļu, kas paiet, atjaunojot seno savas dzimtas saimniecību.

Mūsu tikšanās dienā Ilvess latviski iztulko ne tikai savu uzvārdu, kas nozīmē “lūsis” un ir Igaunijā visai populārs, bet arī vietas nosaukumu – Mulgimā. Tiešā pārcēlumā no igauņu valodas - “Muļķu zeme”. Tā šo Dienvidigaunijas novadu esot iedēvējuši latvieši. “Muļķu zemes” vārds gan izrādījies mānīgs.

Apsviedīgie Mulgimā zemnieki, pateicoties ienesīgiem darījumiem, jau 19.gs. vidū tika pie ievērojamas turības, izpirka savas zemes un sūtīja bērnus augstskolās.

Tā “Muļķu zemē” izauga tolaik vēl tikai topošā neatkarīgās Igaunijas valsts politiskā un intelektuālā elite. To vidū arī Ilvesa priekšteči. Bēgot no padomju represijām, kas šeit bijušas īpaši nežēlīgas, viņi devās trimdā. Nākamais Igaunijas prezidents piedzima Stokholmā 1953.gada Ziemassvētkos. Tikmēr PSRS okupācijas varā atstātās dzimtas mājas bija jau pārvērtušās drupās..   

Atgriezies Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas, Ilvess ne tikai uzsāka aktīvu valsts atgriešanu Eiropā, bet arī ķērās atjaunot ģimenes īpašumu. Paša koptais dārzs, uz vecajiem pamatiem jaunuzceltās ēkas, pasaules līderu stādītie koki, savāktās kultūrvēsturiskās liecības un iemīļotā mūzika ir Ilvesa mikrokosmoss. Pāri tam visam augstu vējā plīvo trīs karogi. Sākumā tie bijuši Igaunijas, Eiropas Savienības un NATO. Bet militārās alianses standarts tagad nomainīts pret Latvijas sarkanbalti sarkano.

Pēc šogad nosvinētajām Ilvesa dzīvē trešajām laulībām - ar latvieti Ievu - viņam nu esot cits 5. pants...

Ja latvieši Ilvesa prezidentūru jau pieraduši idealizēt, tad paši igauņi savu drīzumā amatu pametošo līderi mēdz arī pamatīgi kritizēt. Iespējams, te vainojama muļkuzemiešiem piedēvētā lepnība un valsts iekšējo lietu pamešana novārtā. Tāpat ne visiem igauņiem iet pie sirds, viņuprāt, Ilvesa pārliekā aizraušanās ar valsts digitalizācijas un kiberdrošības jautājumiem. Varbūt pie vainas ir igauņiem piedēvētā skaudība par kaimiņa panākumiem? Ko par sevi, igauņiem un latviešiem saka pats Ilvess? Un ko – viņa prezidentūras vērtētāji abās robežas pusēs?

Tas viss LTV dokumentālajā stāstā “Tomass no Muļķu zemes” - jau šajā piektdienā, 16. septembrī, plkst. 19.45. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti