Māris Rīmenis: Pekinas olimpiskajā ledus trasē pirmais pārbaudījums nopietnā karantīnā

Bobslejisti un skeletonisti  no visas pasaules aizvadījuši vairāk nekā trīs nedēļu garo treniņu sesiju jaunajā Pekinas ziemas olimpisko spēļu trasē Jaņcjinā. Pirmā iepazīšanās ar trasi, pirmie braucieni, eksperimenti un vēlāk arī atziņas. Kopējais secinājums – trase ir gara, interesanta un pietiekami sarežģīta. Varbūt ne ļoti bīstama, taču ar savām viltībām, vairākkārt jābrauc arī kalnup – tas nozīmē, ka katra kļūda pirms pacēluma maksās divtik. Atšķirībā no iepriekšējo olimpisko spēļu trasēm te ir arī pilns aplis, vienmēr viena no atslēgas vietām bobslejā un skeletonā.

Ārpus sportiskā nu visi ir pārliecinājušies, ka ķīnieši pandēmiju uztver ļoti nopietni. Visiem iebraucējiem noteiktie ierobežojumi pandēmijas burbulī bijuši ārkārtīgi stingri, un tieši tā būs arī olimpiskajās spēlēs. Ķīna grib, lai februārī šajā olimpiskajā burbulī spēļu dalībniekiem nebūtu neviena Covid-19 pozitīva gadījuma, un pagaidām viņi uz to iet. Valstī pašlaik slimo ļoti maz, vismaz bobsleja-skeletona burbulī kopā gandrīz 400 cilvēkiem inficēšanās nav konstatēta. Viss bijis ārkārtīgi stingri, jau sākot ar  ”Air China” organizētajiem lidojumiem un ierašanos Pekinas lidostā, līdz pat ierobežojumiem katru dienu.

Visiem pārējiem apmeklētajiem slēgts lidostas termināls, slēgta autostrāde līdz Jaņcjinai, ir policijas eskorts, ierobežojoša sēta apkārt viesnīcai, Covid-19 testi ik dienu.

Visādi citādi ķīnieši ļoti pretimnākoši un  izpalīdzīgi, bet noteiktajā pandēmijas burbulī izņēmumu nebija, visi nosacījumi jāpilda. Kā ziņoja Šveices delegācijas vadītājs Tomass Lohfings, visi sadzīviskie lūgumi izpildīti. Pirmajā rītā nav kafijas vai tējas – nākamreiz jau uzstādīti automāti. Nav kur viesnīcā nopirkt kādu kārumu, un uzreiz pēc ierosinājuma ķīnieši atver mazu veikaliņu… Gribat aplūkot Ķīnas mūri? Lūdzu, bet izkāpt no autobusa nedrīkst un logus vaļā vērt arī ne. Kā saka viens no britu skeletona izlases treneriem Mareks Mezencevs, ķeksītis ir pievilkts, bet par īstu ekskursiju to nenosaukt.

Ķīnieši ir piesardzīgi un dara visu, lai pandēmija viņiem nesāktos vēlreiz. Ķīnā baidās no ievazātiem jaunajiem vīrusa paveidiem, un kopumā ārzemniekiem iebraukšana nav atļauta, ir tikai daži izņēmumi, un viens no tiem ir šīs sportistu treniņu vai sacensību nedēļas pirms spēlēm. Viss vietējais apkalpojošais personāls, kas saskaras ar atbraucējiem, ir gluži vai skafandros, un pēc ciemiņu aizbraukšanas darbiniekiem jāievēro 21 dienu karantīna un pašizolācija, vēstīja Šveices delegācijas vadītājs. Visur jūtama dezinfekcijas smaka, ar speciālu šķīdumu ķīnieši nopūš pat visu iebraucēju izmantojamo zonu trasē pie starta un finišā.

Pekinas olimpiskās spēles būs, bet ar ļoti nopietniem karantīnas ierobežojumiem, ko apliecina arī līdzīgi testi oktobrī Ķīnā slidošanas veidos.

Jaunajā trasē ir 16 virāžas, vertikālais kritums 121 metrs, trases garums no augšas līdz finišam 1615 metri, kas ir visai daudz. Patiesībā gan tas nav ķīniešu izdomājums, trasi projektēja Štutgartes ”Deyle” arhitektu birojs, kas savulaik izstrādāja gan pasaulē pirmo mākslīgā ledus trasi Kēnigszē, gan vēlāk Īglsu, Vinterbergu un Oberhofu, olimpiskās trases Sarajevā un Čezanā, nesen trases beigu daļu Phjončhanā.

Pavisam kodolīgi jauno būvi raksturojis pasaulē labākais bobslejists vācietis Frančesko Frīdrihs: ”Trase, kurai grūti atrast līdzīgu. Iespaidīga, kam nav salīdzinājumu."

Viss komplekss esot tiešām grandiozs, ar dažādām palīgtelpām un iesildīšanās iespēju vieglatlētikas celiņā vai smagatlētikas zālē. Pie starta tāds laukums zem jumta, kur var novietot kaut simt bobsleja kamanu. Turpat gājiena attālumā arī viens no olimpiskajiem ciematiem, kurā gan karantīnas dēļ pašlaik nedrīkst apmesties, visi dzīvojuši viesnīcā krietnas pusstundas brauciena attālumā.

Latvijas izlases galvenais treneris Sandis Prūsis rezumējumā pēc pēdējās trasē pavadītās dienas un kontrolmačiem bija pavisam lakonisks: ”Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Ar to Prūsis domā vāciešu dominanci.

Jaunajā trasē bija pārbaudes mači visās sešās olimpiskajās disciplīnās – četras bobslejā, divas skeletonā, un visās uzvarēja vācieši.

Skrienot startā ar pilnu jaudu vai ne, tērpušies sacensību kombinezonos vai treniņtērpos, – rezultāts viens. Vācija šajos veidos strādā kā labi ieeļļots un apkopts auto dzinējs, turklāt tas nav opelītis, bet augstākās klases limuzīns.

Starptautiskā federācija IBSF gan pirms olimpiskās sezonas radījusi jaunu institūciju – Materiālu, tehnoloģijas un attīstības departamentu, ko vada slavenais Kristofs Langens, bet tāpat dominē viena nācija. Saprotams, Frīdrihs varbūt arī ir izņēmums, pats ļoti ātrs startā, psiholoģiski nosvērts, taču te pārbaudes mačos viņa starta laiki nebija nekādi izcilie, bet divas uzvaras tāpat. Ar viņu un arī citiem vāciešiem būs grūti cīnīties.

Sandis Prūsis uzskata, ka kopumā ir labi pastrādāts, katram pilotam jaunajā trasē veicot nedaudz vairāk kā 40 braucienu.

Psiholoģiski nav viegli tādā slēgtā vidē pandēmijas burbulī pavadīt vairāk nekā trīs nedēļas, bet jāpierod, un visiem apstākļi ir vienādi.

”Trešajā nedēļā visi kļuvuši tādi kā klusāki un ierāvušies sevī,” pastāstīja treneris Mezencevs. Olimpiskajās spēlēs Pekinā būs līdzīgi, varbūt nedaudz atvieglotāki noteikumi valdīs Pasaules kausa posmos, bet arī tas atkarīgs no konkrētas valsts un tā brīža epidemioloģiskās situācijas.

Pasaules kausa izcīņa sāksies novembra trešajā nedēļā, jārēķinās, ka arī tad favorīti ar maksimālo jaudu startēs ne visos mačos. Kādam būs fiziskās formas kritums, noteikti turpināsies arī tehnikas eksperimenti.

Gandrīz vai visas bobsleja lielvalstis ir attīstījušas kādu jaunu bobsleja kamanu modeli, tostarp arī Ķīna, kas septembrī uzkonstruējusi savas pirmās kamanas.

Bobu izstrāde ilgusi aptuveni septiņus mēnešus, kas ir ātri, bija daudz dažādu izmēģinājumu, tostarp arī Ķīnas ”Aerospace” vēja tuneļos. Ķīnas bobsleja treneru, fiziskās sagatavotības un mehāniķu korpuss ir grandiozs. Treneri vien ir Pjērs Luders, Andrē Lange un Jānis Miņins, vēl divi atbild par fizisko sagatavotību, nesen pievienojies arī kanādietis Florians Linders, kas ir speciālists tehnikas un analītikas jomā, Phjončhanā strādāja ar Koreju, kas izcīnīja sudrabu četriniekos. Ķīna līdz šim piedalījusies tikai divās ziemas olimpiskajā spēlēs ledus trasē – Leikplesidā 1980. gadā un Phjončhanā 2018. gadā. Trešais mēģinājums būs savās mājās, turklāt ar nospraustu mērķi jau pacīnīties par medaļām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt