Māris Rīmenis: Bobslejs un skeletons bedrē, bet ar iespējām izķepuroties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 6 mēnešiem.

Bobsleja un skeletona sezona Latvijas sportistiem un līdzjutējiem būs pavisam neparasta. No profesionālā sporta atvadījies pasaules skeletonā titulētākais sportists Martins Dukurs, bet mūsu pašlaik labākais bobsleja pilots Oskars Ķibermanis vēl atgūstas pēc vasarā veiktās kājas operācijas. Latvijas sportisti uz pirmajiem trim Pasaules kausa sezonas posmiem Ziemeļamerikā nebrauks, un komanda startēs Eiropas kausu līmenī.

Skeletonists Tomass Dukurs vēl nav paziņojis par karjeras beigām, mērķis ir nobraukt pasaules čempionātā sev tik parocīgajā Sanktmoricā, bet līdz tam tik pilnvērtīgu sezonu kā iepriekš viņš neaizvadīs.

Būs nosacīts tukšums zināmā mērā arī līdzjutējiem, īpaši vecākajai paaudzei, jo sabiedriskajā televīzijā bobslejs un skeletons vairs nebūs skatāms.

Raidtiesības Latvijā ir nopirkuši  citi, –  kā, cik un kur rādīs, to manīsim laika gaitā.

Skaidrs, ka bobslejs Latvijā nepazudīs, kaut lielā energoresursu krīze un dažādas veselības likstas ietekmēs sniegumu. Neba pirmo reizi jau vairāk nekā 40 gadu vēsturē mūsu bobslejisti  paliek bez izteikta līdera. Savulaik no sporta atvadījās Jānis Ķipurs, tad Zintis Ekmanis, bet viņu vietā nāca perspektīvi jaunie piloti, kas vēlāk ieguva godalgotas vietas pasaules un Eiropas līmenī – vispirms jānosauc Sandis Prūsis, pēc viņa aiziešanas Jānis Miņins.

Aizgāja Miņins un uzspīdēja Oskara Melbārža zvaigzne. Sportu pameta Melbārdis, par līderi kļuva Oskars Ķibermanis. Tagad Ķibermanis atgūstas pēc operācijas un paveras iespēja sevi apliecināt kādam no tagadējiem jaunajiem. Stūmēji vienmēr bijuši ļoti labi, turklāt iekšējā konkurence nāk tikai par labu. Sandis Prūsis joprojām būs galvenais treneris, padomdevēju korpusā arī Oskars Melbārdis, un tas jau ir spēks, vēl apvienojumā ar konkurētspējīgu tehniku un labu fiziskās sagatavotības metodiku, par ko gādā Jānis Ozols un Daumants Dreiškens.

Pasaulē būs sezona, kurā elitei var pietuvoties vairāki jaunie piloti,

kaut pēdējo gadu neapšaubāmo līderi pasaulē vācieti Frančesko Frīdrihu diezin vai kādam izdosies gāzt no troņa pašās svarīgākajās sacīkstēs, pasaules un Eiropas čempionātos. Johannesam Lohneram vasarā operēts rokas pirksts (pēc spēlēšanās ar kaķi radās stiprs iekaisums), bija neliela pauze, toties ierindā pēc savainojuma atgriezies Hanss Peters Hannighofers, būs iekšējā konkurence. No sporta atvadījies meistarīgais kanādietis, olimpiskais čempions Džastins Kripss (strādās Kanādas komandā), nevar braukt krievi (Rostislavs Gaitjukēvičs). Amerikāņi pašlaik nav tik spēcīgi, pieredze un stabilitāte jākrāj šveiciešiem, austrietis Benjamins Maijers arī beidzis karjeru un turpmākos gadus veltīs medicīnas studijām.

Visu minēto pozīcijas nu aizņems kāds cits, un kāpēc lai līderiem netuvotos arī latvieši? Saprotams, visreālāk tas būtu izdarāms Ķibermanim, taču uz viņa līdzdalību var cerēt tikai pasaules čempionātā un varbūt vēl kādā posmā pēc Jaungada.

Visstabilākais nu mums ir Emīls Cipulis, viscerīgākais – pavisam jaunais Jēkabs Kalenda, kuram tikai 20 gadu.

Kalendam ir teicams starts, un viņa gados progress pilotēšanā allaž ir visstraujākais, tas jūtams jau no vienām sacīkstēm līdz nākamajām. Dāvis Kaufmanis nupat piedzīvojis kritienu treniņos Siguldā un pagaidām atlabst. Sandis Prūsis gan cer, ka Kaufmanis varētu pievienoties komandai nākamajā nometnē Lilehammerē un turpat vēlāk arī Eiropas kausa izcīņā.

Daudz ko noteiks bobu un slidu faktors. Pēc iepriekšējās sezonas Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) Materiālu komiteja pieņēma noteikumu izmaiņas, un tas nozīmē, ka arī vāciešiem būs jāpārtaisa savi bobi. Šīs komitejas šefs ir vācietis Kristofs Langens, taču viņš nesola kādas atlaides saviem tautiešiem un pēdējā laikā bez administratīvā darba IBSF Langens strādāja ar šveiciešiem. Materiālu komitejā ir Latvijas treneris un viens no pasaulē labākajiem bobu būvētājiem Jānis Skrastiņš, arī Mārtiņš Mihņēvičs, kurš gan faktiski saistīts ar Kanādas izlasi, tāpat arī Mārtiņš Ķirķis, kas pārstāv pašu federāciju IBSF.

Pārmaiņas būs, un šīs ir izteiktas iespēja jaunajiem, ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu pārstāvjiem.

Vāciešiem nāksies pārorientēties, vienas sezonas laikā varbūt tas pilnībā  neizdosies, taču kopumā Vācija laikam gan ir un paliks dominējošā  nācija vīriešu bobslejā. Frīdriham var nebūt vairs tāda brīnumboba, kas lieliski amortizējas trasē, taču lielisko ieskrējienu un pieredzi trasēs viņam tāpat nevar atņemt. Par izlases galveno treneri paliks Renē Špīss, kurš pagarinājis līgumu ar Vācijas ledus trašu savienību līdz 2026. gadam jeb Milānas–Kortīnas d’Ampeco ziemas olimpisko spēļu beigām.

Pirmajos posmos Ziemeļamerikā varētu startēt tikai nedaudz vairāk kā 10 vīriešu ekipāžu, jo dārdzības un arī nepietiekamās pieredzes dēļ uz turieni nebrauks vairāku valstu sportisti.

Skeletonā Martins Dukurs padomus dos britiem, tāpat sadarbību ar britiem turpinās Mareks Mezencevs, uz šo izlasi pārgājis arī treneris Matiass Gugenbergers.

Abas skeletona lielvalstis Vācija un Lielbritānija  nupat aizvadīja treniņus Siguldā, vāciešiem bija arī otrā no kopā četrām atlasēm jaunajā sezonā. Sporta un pasaules lielvalstīm tāda krīze nav jūtama, un arī energoresursu milzīgās cenas nenojauks viņu plānus, kaut ledus īre palikusi dārgāka.

Starp citu, jau nākamo ziemas spēļu programmā skeletonā būs arī jauktā stafete – viens vīrietis un viena sieviete. Pašreizējā situācijā tas absolūti neko neizsaka latviešiem, taču spēļu rīkotājiem Itālijas sportistiem pat reāli pavērs iespēju cīnīties par medaļām.

Skeletonā brāļu Dukuru (īpaši Martina) sasniegto Latvijai kādreiz būs grūti atkārtot, Martins bija unikāls visas pasaules mērogā šajā sporta veidā, savukārt Tomass – pasaules klases skeletonists, kā tādu to nedaudz traucēja uztvert jaunākā brāļa lielie panākumi. Tagad būs krīze un ne jau vienas sezonas garumā vien, lai cik sekmīgi nenoritētu darbs jaunajā Daiņa Dukura skeletona akadēmijā. Martins situāciju dzimtenē  novērtējis reāli – viena olimpiskā cikla laikā neizdosies izaudzināt potenciālos medaļniekus.  

Pusotru gadu desmitu mums skeletonā bija tikai virsotne, arī daudz savstarpējo ķildu federācijā, bet kārtīgu pamatu nebija. Nu ir tā, ka starptautiskajās sacīkstēs nav kam īsti braukt, kaut dalības kvotas ir.

Krists Netlaus un Elvis Veinbergs aizgājuši no sporta, iepauzējusi ir Endija Tērauda, Dārta Zunte pārstāvēs Igauniju, ar Tomasu Dukuru var rēķināties laikam gan tikai pasaules čempionātā. Treneris Gints Dzērve arī aizgājis no skeletona, gatavs startēt Valts Smilga, bet viņš vēl jūt savainojuma sekas.  

Būs pavisam īpatnēja sezona gan Latvijai, gan arī nedaudz kopējā pasaules kontekstā. Atskaitot kamaniņu sportu, pārējos ziemas individuālajos veidos Latvijai reāli tagad laikam jārēķinās tikai ar dažiem sportistiem, kas spēj startēt pasaules līmenī. Diemžēl, bet masveidības ar kvalitatīvu virsotni  mums nav daudzos ziemas veidos, bobslejā un skeletonā tāda pat reāli nav iespējama, šajos veidos nav bērnu sporta.

Gaidāmajā sezonā Siguldas trasē notiks trīs starptautiskas sacensības  – uzreiz pēc Jaungada būs Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, janvāra vidū Eiropas kausa posms bobslejā un skeletonā, bet pēc mēneša februārī – Pasaules kausa pēdējais posms šajos abos veidos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti