Interesanti, ka gan manu, gan arī laikraksta redkolēģijas interesi visvairāk piesaistīja tas, ko „Diena” ir izvēlējusies turpat uz vāka uzsvērt, proti, konservatīva Laimdota Straujuma ir tāpēc, ka viņa atbalsta „reliģiskus uzskatus,” kuri esot pamatā „konservatīvām idejām”. Vēl konkrētāk, premjerministrei pret „citādi orientētiem cilvēkiem” esot „neitrāla” attieksme (vai, paldies par to pašu!), taču ar visu šo neitralitāti viņa ir atradusi par vajadzīgu kā piemēru par „reliģiskiem uzskatiem” un „konservatīvām idejām” minēt to, ka mūsu Satversmē ir iekļauts šleseriski inspirētais jēdziens par to, ka laulība ir starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Šo lietu, tā Straujuma, viņa atbalsta kā „konservatīvi noskaņots cilvēks”.
Tiesa, ja es būtu veidojis „Dienas" vāku, es no intervijas, iespējams, būtu izvēlējies citu tematu, piemēram, to, ka kādreizējā lauksaimniecības ministre ir visnotaļ konkrēti pakratījusi pirkstu to uzņēmumu virzienā, kuri tagad blisina ačteles pārsteigumā par to, ka piepeši Eiropai nepatīk mūsu valsts gaļas kūpināšanas process, jo izrādās, ka attiecīgā regula tika apstiprināta jau 2011.gadā. Taču ne par to šis stāsts.
Ja reiz premjerministres „konservatīvā noskaņa” nāk no piesauktajiem „reliģiskajiem uzskatiem”, tad acīmredzot nāksies iemest acis tekstā, kas ir mūsu valsts „reliģisko personu” pamatā, proti – Bībelē.
Pats pirmais, kas būtu jākonstatē, ja reiz Straujumas konservatīvo uzskatu pamatā ir minētā grāmata, ir tas, ka viņa pati ir šķirtene. Droši vien valdības ministrei nav laika detalizēti pētīt Bībeles tekstus, tāpēc, būdams tāds izpalīdzīgs, es piedāvāšu vien pāris pantu. 1. vēstule korintiešiem, 7. nodaļa, 10. -11. pants, Lūkasa evaņģēlijs, 16. nodaļa, 18. pants, Mateja evaņģēlijs, 5. nodaļa, 32. pants, Mateja evaņģēlijs, 19. nodaļa, 6. pants, Marka evaņģēlijs, 10. nodaļa, 12. pants. Varētu turpināt, bet droši vien lasītāji sapratīs, ka minētajos tekstos laulības šķiršana ir pietiekami konkrēti aizliegta. Vēl vairāk, Bībelē ir arī karalis Zālamans, kuram bija nevis viena, bet 700 sievas. Karalis Dāvids bija pieticīgāks, viņam bija vien septiņas sievas, un to nu nevarētu uzskatīt par konservatīvu pieeju.
Ir tiesa, ka Bībelē ļoti daudz ir rakstīts par laulību kā tādu (bez tās, protams, nebūtu nepieciešams rakstīt par tās šķiršanu).
Taču, pirmkārt, tas viss, kas mūsdienās ir uzskatīts par laulību un kāzu procesa sastāvdaļu, piemēram, doma, ka brūtei būtu jābūt tērptai baltā kleitā, lai liecinātu par nevainību (arī tādos gadījumos, kad brūte nebūt tāda nav), ir cilvēka izdomāta lieta. Otrkārt, derētu aplūkot arī 1. Samuela grāmatu un 18. nodaļu, kur ir stāsts par Dāvidu (ne iepriekšminēto karali, runa ir par citu Dāvidu) un Jonatānu. Iesaku. Un vēl ir jākonstatē, ka Bībeles laikos valsts tomēr laulības lietas neregulēja. Nebija nekādu laulības apliecību. Te pat var aplūkot Jēzus tēvu Jāzepu, kurš, reiz konstatējis, ka Marija bija grūta pat pirms laulībām, vēlējās no tām atteikties, jo acīmredzot viņa bija pārkāpusi norunu.
Vārdu sakot, Bībele absolūti nav viennozīmīga grāmata jautājumos par precēšanos. Tā ir mūsdienu politika, kas cenšas to definēt pēc sava prāta.
Taču vēl vairāk, mums ir tāda Satversme, un tajā Satversmē ir tāds 91. pants. Tajā ir pateikts lūk, kas: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Tā kā laulība kā tāda ir definēta Civillikumā, te runa ir par minētajā pantā piesaukto likumu. VISI cilvēki ir vienlīdzīgi. VISI. Tā ir lieta, kuru citur pasaulē tiesas ir sākušas atzīt arvien vairāk. Tā, piemēram, kopš ASV Augstākā tiesa atcēla tā dēvēto „laulības aizsardzības” likumu, vairākas federālās tiesas ir atcēlušas līdzīgus likumus štatu līmenī. Pat mormoņu apdzīvotajā un ļoti konservatīvajā Jūtas štatā tas tā notika un tāpēc, ka štata valdība piemirsa tiesu palūgt sava sprieduma spēkā stāšanos atlikt, kamēr notiek apelācijas process, Jūtas štatā ļoti ātri salaulājās liels skaits viendzimuma pāru. Savukārt federālā valdība Valsts prezidenta Baraka Obamas personā pateica, ka federālā valdība šīs laulības atzīst.
Vēl vairāk, pietiekami daudzos ASV štatos un pasaules valstīs tas ir bijis nevis tiesu, bet likumdevēja process. Eiropas gadījumā iesaku šo saiti. Tur būs redzams, ka viendzimuma laulības lielākoties ir akceptētas kontinenta rietumos, savukārt visas tās valstis, kurās tās ir aizliegtas konstitucionālajā līmenī, ir bijušā socbloka valstis. Visas pēc kārtas. Arī tas ir rādītājs. Un galvenais te ir lūk, kas:
Nevienam nevienā no minētajām Rietumeiropas valstīm (un ne tikai) gabals nenokrita tāpēc, ka Jānis apprecēja Pēteri vai Līga apprecēja Evitu. Nevienam.
Te tomēr runa ir par konkrētu likuma jautājumu i nodokļu, i aprūpes tiesību, i daudzu citu jautājumu kontekstā. Un tāpēc, saku vēlreiz, „reliģisko uzskatu” piesaukšana te ir nevietā. Un, ja reiz Laimdotai Straujumai attiecībā uz LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) cilvēkiem ir „neitrāls” viedoklis, tad tādam pašam arī būtu jābūt par LGBT cilvēku tiesībām.
