Ingvilda Strautmane: Frankfurtes piezīmes par lasīšanu, zvaigznēm un darbīgumu

Frankfurtes starptautiskajā grāmatu gadatirgū var atrast visu, ja vien zina, ko meklē.

Te var arī pazust. Un atklāt. Iezīmēt jaunas valstis uz līdz šim nezināmās literārās kartes vai ievērot jaunus akcentus jau pazīstamajās. Šogad šajā lielākajā pasaules grāmatu gadatirgū no 11.līdz 15. oktobrim piedalījās izdevēji no 102 valstīm, arī no Latvijas (par to - īpašs stāsts mazliet vēlāk). Te rosījās žurnālisti un blogeri  no visas pasaules, kur vien ir kāda interese par grāmatām.

Šī gada īpašā viesu valsts ir Francija, kura akcentēja franču valodu un melni tērptu eleganci pastaigā pa halli ar melniem saules/lietussargiem.

Protams, šogad daudz tika runāts par Vācijas-Francijas attiecībām dažādos līmeņos, šeit viesojas ļoti daudz franču autoru.

Francijas paviljons Frankfurtes grāmatu gadatirgū

Viens no viņiem - mums labi pazīstamais Mišels Velbeks, kurš uzstājās Frankfurtes teātrī 800 skatītāju priekšā, tā arī nenovelkot vējjaku un neizlaižot no rokām e-cigareti.

Eiropā pazīstamā romāna „Pakļaušanās” iespaidā publika gaidīja no Velbeka kaut ko par islamizāciju, bet viņš runāja par Eiropas kultūras norietu un franču literatūras popularitāti. Velbeka ieteikums vāciešiem - rakstīt vairāk erotiskos romānus…

Par to, cik nopietnā līmenī te izturas pret grāmatniecību, liecina pirmo personu klātbūtne, atklājot Frankfurtes grāmatu gadatirgu – Angela Merkele un Emanuels Makrons. Starp citu, Velbeks esot atzinīgi izteicies par Makronu.

Pirms es rakstu par citas pasaules līmeņa zvaigznes – Dena Brauna klātbūtni, kuram tikko iznācis jauns romāns „Origin”, vēl mazliet par Frankfurtes iespējām.

Te var ar baltu skaudību noskatīties, cik klātesoši šajā notikumā ir mediji, kuriem meses hallēs iekārtotas studijas, auditorijas vai „sarunu dīvāni” („Das blaue Sofa”, ARD); kuri visas meses dienas raida sarunas un lasījumus. Vācijas kultūras mediji šādā veidā arī akcentē savu starptautiskās kultūrvides līdzveidotāja tēlu. Tā ir pieredze, kuru es vienmēr atvedu no Frankfurtes uz Rīgu. Mērogi - citi, bet intelektuālās iespējas – vēl neizmantotas.

Frankfurtē var klausīties, kā rakstnieki lasa savus darbus un sarunājas ar žurnālistiem. Te var dabūt autogrāfus un ieburzīties komiksu varoņu karnevālā. Te var sastapt grāmatniecības profesionāļus. Diskutēt par autortiesībām digitālajā laikmetā, par dažādiem islāma aspektiem un pat par to, kā rodas viltus ziņas un kā tās pārtop par stāstiem. To visu var, bet ļoti daudziem Frankfurtē ir ļoti intensīvas darba dienas. Piemēram, Latvijai.

Latvijai šī gada Frankfurte ir tāds kā nākamā gada Londonas priekšpostenis. Latvijas nacionālais stends ir ļoti darbīgs, ik pa laikam tur pietrūkst pat krēslu, jo visu laiku notiek tikšanās. Tās vairs nav garāmejošas un nejaušas, bet gan jau norunātas un rezultatīvas.

Latvijas stends Frankfurtē

Mūs jau uzskata par nopietniem sarunu partneriem, bet tas ir vairāku gadu darbs, kas aktivizējies, gaidot Londonas starptautisko grāmatu tirgu 2018. gadā, kur Latvija, Lietuva un Igaunija būs centrālās viesu valstis.

Katrai valstij būs arī savs „Dienas autors” (tie oficiāli tiek paziņoti šogad Frankfurtē), mums tā ir Nora Ikstena, Lietuvai – Kristīne Sabaļauskaite, kura jau Frankfurtē piedalījās arī pati, Igaunijai – Mihkels Muts.

Šī gada Frankfurte ir ne tikai mūsu literāro aģentu Žanetes Vēveres-Paskvalīni, Viļa Kasima un Džeida Vila aktīvās sarunas ar ārvalstu izdevējiem un tulkotājiem, bet arī eksporta platformas „Latvian Literature” pārstāvju tikšanās ar Londonas tirgus rīkotājiem, igauņiem un lietuviešiem, lai saskaņotu  savas „Londonas koncepcijas”.

Literārais alus un introverto rakstnieku akcijas būs arī Latvijas tēla sastāvdaļas nākamgad Londonā. Bet šogad Frankfurtē Latvijas stends sola „Grāmatas, kurās iemīlēties” („Books to fall for”); mūsu vēstures romānu sēriju, ilustrācijas, dzeju un bērnu grāmatas.

Pārliecina arī mūsu literatūras izdevumi citās valodās. Jautāju izdevējiem, vai arī kā pietrūkst – jā, nav mums tādu mūsdienu detektīvu, nav eseju, nav bērnu grāmatu ar ļoti maz vai nemaz teksta, bet lielām ilustrācijām – tie ir tikai daži novērojumi.  Un vēl – stendā šogad esot par maz vietas, un tas ir labs rādītājs.

Protams, ar Frankfurti nekas nebeidzas, un gribas cerēt, ka mūsu grāmatniecības starptautiskais ritenis nebeigs griezties arī ar 2018. gada Londonu. Tas ir tikai grūdiens nopietnai valsts attieksmei pret nacionālo grāmatniecību. Ar stratēģiju, finansējumu un nepārtrauktību.

Un tagad neliels Frankfurtes saldais ēdiens – Dena Brauna un viņa jaunākā romāna „Origin” klātbūtne. Neskaitāmi žurnālisti preses konferencē viņam jautā par nākotnes prognozēm, reliģijas un zinātnes attiecībām, Eiropas mīlestību un, protams, dažādās redakcijā skan jautājums: ”Vai jūs atbrauksiet pie mums? Varbūt jūsu nākamā romāna darbība varētu notikt, piemēram, Čehijā vai Rumānijā?”

Dens Brauns Frankfurtē

Es tomēr nepajautāju, vai gadījumā nākamais Dena Brauna romāns nevarētu risināties Rīgā? Daudz svarīgāk man šķita viņa teiktais, ka viņš ļoti daudz lasa un sarunājas ar zinātniekiem. Viņa māte bijusi baznīcas ērģelniece, bet tēvs – matemātikas skolotājs, tā kā jau no bērnības viņu ietekmējis mūzikas, reliģijas un matemātikas simbolisms. Un, iespējams, pasaules nākotnes prognozēs būs vieta gan zinātnei, gan Dievam…

Bet, kāda ir Dena Brauna versija šajā sakarā, es vēl nezinu, jo romānu tikko iesāku lasīt.

 

P.S. Piedalīšanās Frankfurtes grāmatu gadatirgū bija iespējama ar Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas atbalstu.

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti