Ingvilda Strautmane: Domas topošā muzejā – Ziedoņa Murjāņos

Dzejnieka Imanta Ziedoņa Murjāņu vasaras mājā var nonākt pa dažādiem ceļiem. Var caur lasīšanu. Caur ''Epifānijām'' un caur "Poēmu par pienu". Var internetā sameklēt "ziedonamuzejs", tad sazvanīties un norunāt tikšanos. Var braukt ar mašīnu un navigatorā ierakstīt Murjāņu adresi. Var braukt ar autobusu un iet kājām. Esot jāiet kādas 15 minūtes. Pa to laiku var atstāt aiz muguras pilsētas domas. Visādi var... Visādi var nonākt muzejā, kurš tikai vēl top. Mēs atbraucam ar Latvijas Radio mašīnu.

Pats dzejnieks ar sievu, aktrisi Ausmu Kantāni, tur esot nonācis kādā Jāņu naktī, kad šī īpašā vieta viņiem parādīta. Ausmai un Imantam tur esot iepaticies, un viņš sācis domāt par māju, kurā nekas nebūs tā kā Rīgā...Tur jumts būs kā vigvamam, tur zvaigznes būs Ausmas logā, bet saule – pašam. Tur dzers un ēdīs no māla traukiem, tur lielas runas izrunās saimes istabā, bet kamīns būs uz dzirnakmeņa… Tur nebūs televizora un telefona, tur nebūs avīžu un žurnālu. Tur dzejnieks rakstīs no rītiem, bet pievakarēs ies pastaigāt līdz Lojas upei, elpos ozonu un runāsies ar ciemiņiem.

Tagad tur top Imanta Ziedoņa muzejs. Rudenī gaidāma akreditācija. Muzeja meitenes padomus prasa Ausmai, skatās Imanta Ziedoņa un Aivara Berķa grāmatā „No Jāņiem līdz Murjāņiem” (par mājas tapšanu), intervē Imanta laikabiedrus. Ja citādi atbildes nedodas rokās, tad uz labu laimi atver kādu Imanta grāmatu un atbildi izlasa tur. Imants esot teicis, ka te jābūt radošumam, lai te nākot tikai tie, kuriem interesē. Tagad tas ir sarežģīts uzdevums – vienlaikus radīt visām prasībām atbilstošu muzeju un vietu dzīvam radošumam. „Ko tu radi?” – tā Imants esot mēdzis jautāt. Nevis - par ko tu strādā, bet ko tu radi. Radīšana viņam bijusi svarīgākā. Tagad top radīts muzejs ar devīzi „ceļā”, muzejs „Z pakāpē” (paskaidrojumus jautājiet kvantu fiziķim Vjačeslavam Kaščejevam).

Pagājušajā vasarā muzeja pilotprogrammā uz Murjāņiem aicināti literatūras skolotāji un muzejnieki, tagad – loks paplašinās. Vasaras vakaros te notiek sarunu cikls „Visā visumā”, tikšanās ar apbalvojuma „Laiks Ziedonim” laureātiem, nakts programma „Varenā tumsa”... Tās takas uz un ap muzeju jāiestaigā. Tāpat kā to jau izdarījuši jaunieši no fonda „Viegli”, te radot mūziku un jau vairākus diskus, dziedot arī Lojas upītes karstos.Te, līdz Lojas upītei, Ausma ar Imantu mēdza aizstaigāt.Te esot alas, kur kara laikā slēpušies cilvēki, runā, ka te bijušas lībiešu senās upuralas. Tāda mazliet mistiska vieta, kura tā vien rosina uz stāstu stāstīšanu.

Pasauli vienmēr var paplašināt – ģeogrāfiski un arī pa laika asi. Var, piemēram, noiet gar visu Latvijas robežu, sākot jau šovasar ar Leišmalīti, bet es apsēžos tepat, uz Murjāņu mājas lieveņa, un prom braukt negribas. Sēdēt, lasīt, domāt, skatīties koku galotnēs. Un, kas to lai zina, varbūt arī radīt…

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti