"Gudrs, vēl gudrāks" galvenais "celmlauzis" ir tā producente Irēne Grūzīte, kas jau kopš pirmās dienas vada šo projektu.
Projekta adaptēšana un virzīšana Latvijā
Irēne atzīst, ka Latvijas Televīzijas komanda samērā elastīgi pievērsusies projekta adaptēšanas procesam. Lai arī raidījuma oriģinālais nosaukums bijis "Lietuvas tūkstošgades bērni", Latvijas Televīzijas skatītājiem raidījums piedāvāts ar nosaukumu "Gudrs, vēl gudrāks".
"Gribējām veidot spēli, kas būtu veiksmes stāsts un kvalitātes ziņā neatpaliktu no lietuviešu versijas. Nolēmām no lietuviešiem paņemt labāko un nepārņemt to, kas nelikās atbilstošs mūsu auditorijai," Irēne Grūzīte.
Sākotnējais plāns bija sapulcināt radošās komandas kodolu LTV pusē un tad doties uz Lietuvas sabiedrisko televīziju, lai izpētītu filmēšanas un montāžas aizkulises.
Lietuvas sabiedriskajai televīzijai šo spēli radīja un producēja neatkarīga kompānija – tās cilvēki diezgan skeptiski vērtēja Latvijas Televīzijas ieceri pašiem ražot šādu raidījumu.
"Uz Lietuvu devāmies oktobrī – tad pirmo reizi vērojām spēli klātienē, mācījāmies un izstrādājām vīziju, kādu šo erudīcijas raidījumu vēlamies veidot un redzēt Latvijas Televīzijas ēterā. Rezultāts bija gana operatīvs – jau janvārī raidījuma pirmā sērija aizripoja LTV1."
Irēne atzīst, ka pirmais ieraksts, protams, bijis ļoti satraucošs un nervozs. "Vērot spēles ierakstu bija atbraukuši arī spēles licences turētāji. Filmēšanas izskaņā viņu vadītājs pienāca pie manis un teica: "Man tev ir slikta ziņa". Es smagi nopūtos un gaidīju, kas sekos. Bet viņš turpināja: "Jūs esiet uztaisījuši labāku spēli par mums!"," atminas Irēne.
Smags un atbildīgs darbs, bet bez kurioziem arī neiztikt
"Lai arī cik ļoti viss tiek pārdomāts, filmēšanas gaitā vienmēr notiek kaut kas ārkārtējs, bet tas piederas pie satura radīšanas procesa. Tādos brīžos galvenais ir spēt samobilizēties un reaģēt profesionāli – šis attiecas uz darba pusi. Papildus notiek arī daudzas cilvēciski amizantas lietas, kas veido plašo atmiņu un sajūtu gammu par raidījumu filmēšanu."
Irēne atminas vienu gadījumu no perioda, kad visu raidījuma saturu filmēja vienā studijā. "Spēles dalībnieki, kas nestartēja tālākajās kārtās, sēdēja turpat blakus uz dīvāna. Dīvāni tolaik bija īrēti no smalka salona, tie bija jāatdod atpakaļ teicamā stāvoklī. Lai "izkritušie" dalībnieki nejustos tik bēdīgi, bijām iegādājušies vairākas kastes ar eklēriem, ko izdalīt kā mierinājumu. Protams, ka daļa eklēru palika arī uz dīvāna. Ar manu algu būtu par maz, lai to dīvānu nopirktu," ar smaidu atminas Irēne.
Projekta attīstīšana ir smags un atbildīgs darbs, taču visam jābūt līdzsvarā. Ja būtu jāraksturo "Gudrs, vēl gudrāks" komanda, tad primārā īpašība būtu darba dziņa, savukārt otra – humors.
"Mūsu komandā smiešanās ir bez apstājas. Tas izlīdzsvaro visu darba ikdienu. Tādā atmosfērā vislabāk, organiskāk un produktīvāk tiek realizētas pat vistrakākās un darbietilpīgākās idejas. Manuprāt, raidījuma vadītājs Kaspars bez humora vispār neizdzīvotu."
Ir izdevies atrast zelta vidusceļu
Līdz šim 2556 dalībnieki raidījumā "Gudrs, vēl gudrāks" kopā atbildējuši uz teju 10 000 jautājumiem, bet uzticamie LTV skatītāji pie ekrāniem piektdienas vakaros pavadījuši 18 460 minūtes.
Studijā izskanējuši 284 muzikālie priekšnesumi, LTV komanda viesojusies 426 Latvijas skolās, pa Latvijas ceļiem kopā mērojot vismaz 30 000 km. Cipari, cipari… lieli cipari [skaitļi], bet, kā norāda Irēne, gandarījums slēpjas ne jau statistikā.
"Tas, kas notur ticību idejai par šāda raidījuma vērtību Latvijā, ir spēja iedrošināt un iedvesmot jaunatni. Dalība raidījumā kādam paver ceļu uz noteiktu karjeras virzienu, kādam nostabilizē prasmes uzstāties, kādam sniedz iespēju iegūt draugus uz mūžu. Ir daudz ieguvumu, bet primāri tas ir rūdījums mums visiem – gan raidījuma dalībniekiem, gan cilvēkiem, kas viņus atbalsta, gan arī LTV komandai – arī mēs mācāmies no jauniešiem, ļoti. Katrs raidījuma ieraksts ir pozitīvs impulss nākotnei."
Uzsākot 10. sezonu, raidījuma komanda no putekļiem cēla ārā vecos ierakstus, meklēja senos uzvarētājus, zīmīgākos kadrus. "To visu darot, arī kāda laimes un gandarījuma asara nobira. Laikam ir izdevies atrast zelta vidusceļu – skolēni vēlas piedalīties un pieaugušie – vecāki, vecvecāki, skolotāji – vēlas skatīties. Esmu pateicīga visiem mūziķiem, kuri atsaucas un nāk ar prieku pie mums. Priecājos, ka skolotāji un skolēni mūsu filmēšanas grupu laipni uzņem savās skolās, pārvarot visas neērtības un veicot dažādus uzdevumus."
Irēne norāda, ka: "Raidījumam vienmēr būs aktuāls izaicinājums nenolaist latiņu un nemitīgi attīstīties, jo arī apkārt viss rit uz priekšu, tai skaitā mainās paaudzes, – bet mēs turpināsim iestāties par vērtību, ka gudram būt ir stilīgi!"
