«Greja 50 nokrāsas» recenzija: Atkal jau nosarku

Atšķirībā no Eda Šīrana koncerta, uz kuru meitenes gādīgi ņēma līdzi savus puišus, filmas „Greja 50 nokrāsas” seansā viņas parasti ierodas lielākās delegācijās – kopā ar kolēģēm, kursa biedrenēm vai bērnības dienu draudzenēm. Tā arī, šķiet, izskaidrojams filmas uzstādītais 7000 apmeklētāju rekords Valentīna dienā, kad visas vientuļās sievietes izlēma būt stipras, pārāk neskumt un tā vietā izlikties asprātīgas un neķītras.

Grāmatu, pēc kuras tapusi kulta filma par biklo, bet īpašo meiteni un viņas perverso miljardieri, esmu lasījusi ļoti epizodiski. Tas notika rītā pēc kādas ballītes Liepājā, gaidot, kamēr blakus istabā pamodīsies draugi, pie kuriem biju pavadījusi nakti.

Nekas daudz atmiņā, ja neskaita nebaudāmo valodu un visai pliekano sižetu, palicis nav. Toties nesenās ģimenes viesībās komentāru par grāmatas esenci izteica kāds mans pusmūža vecuma radinieks. Tas skanēja apmēram šādi: „Tur visu laiku tiek aprakstīts, kā galvenā varone par kaut ko nosarkst. Citreiz viņa nosarkst, vēl pirms to džeku vispār ieraudzījusi.”

Taču šīs visai apšaubāmās zināšanas man, protams, netraucē izteikt viedokli, ka grāmata noteikti ir labāka par filmu. Vai tad kādreiz ir otrādi? Nav, tāpēc var šaut uz dullo!

Pēc filmas iznākšanas internetā izskanēja aicinājumi labāk to neskatīties, un tā vietā naudu noziedot kādam sieviešu krīzes centram. Filmu spītīgi tomēr noskatoties, aicinājuma mērķi tā arī nesapratu – varbūt, pašai sev par pārsteigumu, esmu āprātā perversa, bet nekādu sieviešu pazemošanu un vardarbīgu pakļaušanu tajā nesaskatīju. Tad man drīzāk būtu jānoziedo kādam vīriešu krīzes centram par sodu tam, ka Rīgas Starptautiskā kinofestivāla ietvaros apmeklēju filmu „Pagrabā”, kur sieva bija pakļāvusi vīru tiktāl, ka lika viņam kailam ar mēli laizīt tualetes podu un nežēlīgās, savelkošās spīlēs ievietoja viņa sēkliniekus. Jāpiebilst, ka tā atšķirībā no „Greja 50 nokrāsām” bija dokumentālā filma. Taču arī šajā gadījumā ir muļķīgi piesaukt mītiskas „neveselīgas attiecības”, jo – kas ir normāli un kas nē, un kāpēc?[1] Netiecos atklāt otrreiz Ameriku, bet – jāpieņem, ka cilvēku apsvērumi un vēlmes, izvēloties sev piemērotāko attiecību modeli, var krasi atšķirties no tradicionāli pieņemtā.

Vispār filmu drīzāk gribētos saukt par „Greju-no-Krēslas”, jo sižeta līnija ir gandrīz precīzi nokopēta no Stefānijas Meieres radītās mīlas sāgas, vien ar atšķirību, ka šajā gadījumā visādi citādi ideālā vīrieša rūpīgi glabātais noslēpums ir nevis vēlme izsūkt mīļotās asinis, bet gan – viņu nopērt. Tas it kā sēj cerību, ka arī vienkāršajām meitenēm var paveikties sastapt sapņu princi, kas atklās, cik viņas patiesībā ir īpašas un pamudinās uzvilkt skaistu zīmola kleitu, tikai diemžēl par to var nākties maksāt negaidītu cenu (es domāju – ne par kleitu, bet attiecībām). „Rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī dzīve, ziniet”[2], un katra izvēle dzīvē nāk ar savām rūgtajām blaknēm.

Labākās seriālu veidošanas un arī galu galā dzīves pavadīšanas tradīcijas paredz, ka cilvēku attiecības, lai cik arī bieži uz žurnālu vākiem netiktu drukāts pamudinājums „Izrunājieties!”, nemitīgi nosaka dažādi pārpratumi. Sākot no seriāla „Ugunsgrēks”, kurā galvenais varonis simt sēriju garumā tā arī neuzzina, ka savu atzīšanos mīlestībā ir veltījis tukšai istabai nevis iecerētajai, līdz dzīves situāciju interpretēšanai sev tīkamā virzienā un likumsakarīgi aizvainotai klusēšanai pēc tam. Ar mocīšanos neziņā par otra rīcības motīviem un notiekošo viņa galvā ir saskāries ikviens, kurš izjutis kaut ko vismaz attāli līdzīgu pieķeršanās jūtām. Tas, protams, mēdz būt vilinoši un intriģējoši, mums katram jāsaglabā savs noslēpums un tā tālāk, bet kopumā rada reti nepatīkamas sajūtas. Tāpēc var tikai cienīt galveno varoni Kristjenu, kurš skaidri zina, ko grib un precīzi, pat sastādot detalizētu līgumu, to definē savai iecerētājai – Anastasijai. Abiem ir skaidri spēles noteikumi, neviens netiek pazemots vai izmantots pret savu gribu.

Filmā līdz pašām beigām uzturētā intriga – cik tad īsti perverss ir Kristjens? – tā arī netiek attaisnota, jo tālāk par sešiem cirtieniem ar pātagu, ko Anastasija burtiski izlūgusies, bet pēc tam vairs nespēj piedot, tālāk arī netiek. Retajās un kopumā estētiskajās seksa ainās, kas tomēr skatītājam tiek parādītas, izskatās, ka meitenei viss notiekošais kā gultā, tā Kristjena seksa rotaļlietu pilnajā spēļu istabā, šķiet patīkams. Tai skaitā notikumi filmas vissadomazohistiskākajā epizodē – glāstīšanā un vieglā ķermeņa iepliķēšanā ar pātagu. Tad par ko vispār tas stress un raudāšana?

Taisnības labad jāpiebilst, ka vardarbība seksā nav vienīgais Kristjena skelets skapī. Ir vēl viens – viņš nav romantisks! Tas nekas, ka Kristjens uzdāvina Anastasijai viņas mīļākā autora Tomasa Hārdija grāmatu pirmizdevumus, izvizina viņu ar helikopteru un pēc trešā randiņa aizved vakariņās pie ģimenes, tas ir nieks, salīdzinot ar to, ka viņš nemēdz dāvināt puķes.

Cik gan attiecību nav izjucis tādēļ, ka vīrietis romantiku nav izpratis kā bezgalīgu apbēršanu ar ziediem! Ak, un vēl Kristjenam it kā nepatīk, ja viņam pieskaras. Tas gan neattiecas uz notikumiem seksā, bet, kā liecina filmas epizodes, tikai un vienīgi sejas noglāstīšanu randiņa laikā. Arī privātīpašnieciskums un valdonīgums, kas arī varētu tikt pārmests skaistajam miljardierim, tādā pašā un lielākā mērā novērojams daudzās jo daudzās „parastās attiecībās”.

Filmas iespaidīgie dialogi, no kuriem mans mīļākais bija divreiz izspēlētais „Kristjen!”/”Anastasija!”, abu starpā aizveroties lifta durvīm, kā arī bezgalīgie tuvplāni jau tikuši tiktāl aprunāti, ka tos nemaz neskaršu. Tā noteikti nebija garlaicīgākā filma, ko biju redzējusi, un ar visu to, ka scenārijs ir nesakarīgs un nepietiekami vardarbīgās seksa ainas liek vilties, tāpat skaidrs, ka filmu aiziesiet noskatīties, ja neesat to jau izdarījuši Valentīna dienā.

 

[1] Citēta Andra Kiviča dziesma „Ja tu esi viens”

[2] Citēts Klāva Elsberga dzejolis „Neatvadīsimies”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti